1. pants

Satversmes 100. pants aizsargā vārda brīvību. Vārda

brīvība ietver brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas.

Vārda brīvības elements ir arī forma, kādā personas var saņemt un

izplatīt informāciju un idejas. Viena no vārda brīvības izpausmēm

ir brīvība izvēlēties saziņas valodu.

Valodas izvēles brīvība politiskajai partijai sniedz brīvību

izplatīt informāciju un idejas valodā, kas ļauj tai tās brīvi

izvēlētajā vislabākajā veidā sasniegt vēlētājus un plašāku

sabiedrību kopumā, apmainīties ar idejām un informāciju, bet

vēlētājiem un plašākai sabiedrībai iespēju saņemt informāciju un

politiskās partijas idejas tādā valodā, kuru pārvalda attiecīgais

vēlētājs un sabiedrība.

Vārda brīvība nav absolūta. Valsts var noteikt tās

izmantošanas ierobežojumus, taču attiecībā uz valodas izvēli

tieši politiskā diskursa un vēlēšanu kontekstā Eiropas

Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka valstu rīcības brīvība ir šaura,

jo īpaši fāzē pirms vēlēšanām vai referendumiem, kad demokrātiskā

likme ir visaugstākajā līmenī (sk. Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2023. gada 2. maija sprieduma lietā Mestan pret Bulgāriju,

pieteikuma Nr. 24108/15, 54. punktu).