2. pants

Atbilstoši Satversmes tiesas vairākuma viedoklim

politisko partiju brīvība priekšvēlēšanu aģitācijas valodas

izvēlē ir ierobežojama nacionālās drošības aizsardzības (tam

aptverot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību un sabiedrības

drošību) labad. Lai apstiprinātu šo secinājumu, tiesa

argumentēja, ka "krievu valoda līdztekus parastajām valodas

funkcijām tiek izmantota kā prokremliski noskaņoto sabiedrības

daļu vienojošs elements un viens no līdzekļiem Krievijas

politisko mērķu sasniegšanai - Latvijas sabiedrības šķelšanai un

Krievijas varas naratīvus un agresīvo politiku atbalstošās

kopienas nostiprināšanai, uzturēšanai un paplašināšanai".

Tādējādi tiesa secināja, ka "krievu valoda pašreizējā

ģeopolitiskajā situācijā var tikt izmantota (mans

izcēlums) kā Krievijas ideoloģijas nesēja, tāpēc valodu lietojuma

regulējums izskatāmajā lietā ir būtisks Latvijas nacionālās

drošības jautājums [..] Ir būtiski, ka priekšvēlēšanu aģitācijas

periodā tiek mazināta iespēja izplatīt Krievijas agresīvo

politiku atbalstošus vēstījumus, kas negatīvi ietekmē tos

Latvijas iedzīvotājus, kuri vēlētos Latvijas politisko attīstību

Krievijas virzienā".

Šādi tiesas secinājumi ir pretēji apstrīdētās normas izdevējas

- Saeimas - paustajam pamatojumam par apstrīdētās normas

pieņemšanas iemesliem.

Likumprojekta iniciatori apstrīdētās normas leģitīmo mērķi

pamato nevis ar nacionālo drošību un krievu valodas kā

ideoloģijas nesējas raksturu, bet gan ar vajadzību stiprināt

valsts valodas lietojuma plašumu sabiedrībā un novērst sašķeltu

sabiedrību, kur kādas vēlētāju daļas uzrunāšana iespējama tikai

šai daļai saprotamā valodā (sk. 14. Saeimas likumprojekta Nr.

93/Lp14 anotāciju, pieejama: www.saeima.lv). Arī

apstrīdētās normas projekta apspriešanas laikā Saeimā tiek

uzsvērts, ka Latvijā komunikācijai jānotiek valsts valodā, un

Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem valsts valoda ir jāzina un

ikvienai personai, arī - politiķiem, ir pienākums lietot latviešu

valodu mutvārdos un rakstveida saziņā (sk. 14. Saeimas ziemas

sesijas 13. sēdes 2023. gada 2. martā stenogrammu, pieejama:

www.saeima.lv).

Arī apstrīdētās normas projekta apspriešanas laikā Saeimā 3.

lasījumā tika norādīts ka Saeimas atbildīgās komisijas sēdē

vairākas reizes tika apliecināts, ka Latvijas Republikas pilsoņu

absolūts vairākums pārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī

(sk. 14. Saeimas pavasara sesijas 16. sēdes 2023. gada 22.

jūnijā stenogrammu, pieejama: www.saeima.lv).

Tātad Saeima apstrīdēto normu nepamatoja ar īpaši būtiskiem

nacionālās drošības apsvērumiem, bet ar vajadzību paplašināt

valsts valodas lietošanu sabiedrībā un, jo īpaši, politiskajā

diskursā pirms vēlēšanām, lai gan Latvijas Republikas pilsoņu

absolūts vairākums pārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī.

Savukārt Satversmes tiesas argumenti par apstrīdētās normas

nepieciešamību ir pretēji, akcentējot tieši krievu valodas kā

politiskās saziņas valodas apdraudējuma raksturu valsts

drošībai.