6. pants

Tā kā apstrīdētās normas leģitīmo mērķi tādā

pašā kvalitātē nevar sasniegt ar citiem, alternatīviem

līdzekļiem, Satversmes tiesai Spriedumā bija jāpārliecinās par

to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību

ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā

ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā.

Saeima pamatoti norāda, ka sabiedrība ir ieinteresēta, lai

valsts un pašvaldību līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi, ņemot

vērā to, ka publiskais iepirkums tiek apmaksāts no valsts budžetā

iemaksātajiem nodokļiem. Apstrīdētā norma nodrošina to, ka

publiskā iepirkuma procedūrā tiek ievēroti konkrēti likumdevēja

noteikti kritēriji. Tādējādi sabiedrība var gūt pārliecību par

to, ka valsts budžetā iemaksātie nodokļi tiek izlietoti

lietderīgi. Sabiedrība ir ieinteresēta, lai publisko iepirkumu

līgumu slēgšanas tiesības netiktu piešķirtas tādiem

piegādātājiem, kuriem ir nodokļu parādi vai kuri apzināti

izvairās no nodokļu maksāšanas un tāpēc var publiskajā iepirkumā

piedāvāt zemāku cenu nekā tie piegādātāji, kuri maksā visus

nodokļus pilnā apmērā (sk. lietas materiālu 1. sējuma 44.

- 45. lpp.). Finanšu ministrija norāda, ka apstrīdētās

normas izstrādes pamatā bija Latvijā konstatētā situācija nodokļu

nomaksas jomā, kā arī pastāvošais relatīvi augstais nereģistrētās

nodarbinātības līmenis (sk. lietas materiālu 2. sējuma

59. lpp.).

Nodokļu nomaksas saistību izpildes veicināšana un ēnu

ekonomikas ierobežošana atbilst sabiedrības interesēm. Labums, ko

iegūst sabiedrība ar apstrīdēto normu, ir lielāks par indivīdam

nodarīto zaudējumu. Tāpēc apstrīdētā norma atbilst samērīguma

principam un Spriedumā konstatētajai atšķirīgajai attieksmei pret

personu grupām ir objektīvs un saprātīgs pamats.

Līdz ar to Publisko iepirkumu likuma

39. panta pirmās daļas 6. punkts atbilst Latvijas

Republikas Satversmes 91. pantam.

2011. gada 15. novembrī

Satversmes tiesas tiesnesis

K.Balodis