5. pants

Spriedumā secināts, ka apstrīdētās normas leģitīmo

mērķi ir iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem (sk. Sprieduma

22.2. punktu). Tomēr Satversmes tiesa nav sniegusi

pietiekamus argumentus, lai šādu secinājumu pamatotu.

5.1. Atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk

- EST) praksi (sk. spriedumu Michaniki lietā C-213/07,

spriedumu Fabricom lietā C-21/03 un C-34/03, spriedumu Assitur

lietā C-538/07), Satversmes tiesa spriedumā secina, ka

tiesību ierobežošana uz neapstrīdamas prezumpcijas pamata nav

pieļaujama (sk. Sprieduma 22.1. punktu).

Piemēram, Fabricom lietā EST vērtēja Beļģijas tiesību

normu, saskaņā ar kuru no publiskā iepirkuma procedūras jāizslēdz

persona, kas veikusi ar publisko iepirkumu saistīto būvdarbu,

piegāžu vai pakalpojumu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi.

Kā secināja EST, minētā norma neparedzēja personai iespēju

pierādīt, ka tai konkrētajā gadījumā nerodas interešu konflikts

vai arī tā neatrodas labākā situācijā piedāvājuma formulēšanai kā

citi pretendenti. EST minēto normu atzina par tādu, kas

nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi.

Lai gan Spriedumā citētajos EST spriedumos vērtēta pretendentu

izslēgšanas kritēriju nozīme publiskajā iepirkumā, tajos

analizēto kritēriju saturs ir citāds. Tie neparedz pretendentu

izslēgšanu no turpmākas dalības publiskā iepirkuma procedūrā,

pamatojoties uz darba ņēmēju vidējo atalgojumu, kas ir mazāks par

attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem. Līdz ar to nav pietiekami

argumentēts Spriedumā ietvertais secinājums, ka pretendenta

izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā uz neatspēkojamas

prezumpcijas pamata nav pieļaujama.

5.2. Kā norādīts Spriedumā, apstrīdētās normas

piemērotājam būtu jāpiešķir rīcības brīvība izvērtēt pretendenta

izslēgšanas nepieciešamību, iepazīstoties ar pretendenta

iesniegtajiem paskaidrojumiem par salīdzinoši zemā darba ņēmēju

atalgojuma iemesliem. Pēc Satversmes tiesas ieskata, līdz ar to

tiktu pieļauta arī tādu pretendentu dalība iepirkuma procedūrā,

kuri ir pilnībā izpildījuši nodokļu nomaksas saistības, lai gan

atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam

(sk. Sprieduma 22.2. un 23. punktu).

Vērtējot, vai apstrīdētās normas leģitīmo mērķi ir iespējams

sasniegt arī citādā, indivīda tiesības mazāk aizskarošā veidā,

Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka saudzējošāks

līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar

kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 13. maija

sprieduma lietā Nr. 2008-47-01 15. punktu).

Publisko iepirkumu likuma 39. pantā likumdevējs noteicis

pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai to piemērotājs katrā

konkrētā gadījumā varētu precīzi konstatēt, vai pretendents

atbilst normatīvā regulējuma prasībām.

Izvērtējot to, vai ir iespējami saudzējošāki līdzekļi

apstrīdētās normas leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesai

bija jāņem vērā likumdevēja tiesības noteikt kritērijus, pēc

kuriem pretendentu var izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā.

Nosakot valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu

izlietošanas kritērijus, likumdevējam ir plaša rīcības brīvība.

Var piekrist Saeimai, ka daļa no pretendentiem patiešām izvairās

no nodokļu nomaksas saistību izpildes (sk. lietas materiālu

1. sējuma 40. lpp.). Tāpēc likumdevējs izstrādā

vienotus izslēgšanas kritērijus, atbilstoši kuriem to piemērotājs

var konstatēt, vai konkrētā pretendenta turpmākā dalība iepirkuma

procedūrā ir pieļaujama.

Publiskā iepirkuma procedūras regulējumam jāstiprina

pretendentu pārliecība par noteikto kritēriju piemērošanas

tiesiskumu. Ja iepirkuma komisijai katrā individuālā gadījumā

būtu jāapsver, vai salīdzinoši zemajam darba ņēmēju atalgojumam

ir objektīvi iemesli, netiktu nodrošināta apstrīdētajā normā

noteiktā izslēgšanas kritērija piemērošanas vienveidība. Līdz ar

to iepirkuma procedūras dalībniekiem varētu rasties šaubas par

to, ka izslēgšanas kritēriji visiem pretendentiem tiek piemēroti

vienādi.

Līdz ar to Spriedumā minētie alternatīvie līdzekļi

nenodrošina apstrīdētās normas leģitīmā mērķa sasniegšanu

līdzvērtīgā kvalitātē.