6. pants

Pamatojot apstrīdēto normu atbilstību samērīguma

principam, Spriedumā norādīts, ka pienākums izstrādāt

detālplānojumu visupirms izriet no likuma un spēkā esošajiem

Ministru kabineta noteikumiem (sk. Sprieduma 11.3.2.

punktu). Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra

noteikumu Nr. 711 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas

attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - Noteikumi

Nr. 711) 35.2. apakšpunkts paredz, ka lauku teritorijā

detālplānojumu izstrādā, ja plānotā zemes vienību sadalīšana vai

apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem transporta

infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūves

risinājumiem.

Laikā, kad tika izdoti Saistošie noteikumi Nr. 7, vēl

nebija stājušies spēkā Noteikumi Nr. 711. Spriedumā nav pamatots,

kāpēc tā argumentācijā būtu jāizmanto Noteikumi Nr. 711, nevis

Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumi

Nr. 1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas

noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1148), kas bija

spēkā Saistošo noteikumu Nr. 7 izstrādes un pieņemšanas

laikā. Lietā pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija - pamatoti norādījusi, ka

Saistošo noteikumu Nr. 7 izstrādē Aizputes novada domei bija

jāpiemēro attiecīgajā laikā spēkā bijušie normatīvie akti,

tostarp Noteikumi Nr. 1148 (sk. Sprieduma 4.

punktu).

Noteikumos Nr. 711 un Spriedumā lietots jēdziens

"lauku teritorija". Taču šāda jēdziena nav Noteikumos

Nr. 1148. Tajos lietots jēdziens "lauksaimniecībā

izmantojamā zeme" (sk. Noteikumu Nr. 1148

58. punktu). Spriedumā nav izskaidrots, vai jēdzieni

"lauksaimniecībā izmantojamā zeme" un "lauku

teritorija" satura ziņā ir identiski.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka

Spriedumā sniegtais vērtējums par Saistošo noteikumu Nr. 7

434.23. un 572.6. apakšpunktā noteiktā pamattiesību ierobežojuma

samērīgumu nav pietiekams, lai secinātu, ka vietējās pašvaldības

rīcība atbilst Satversmei.

Satversmes tiesas tiesnesis

K.Balodis

2013.gada 19.aprīlī