Satversmes tiesas tiesneša Kaspara Baloža atsevišķās domas lietā Nr.2012-20-03 "Par Aizputes novada domes 2012.gada 28.marta saistošo noteikumu Nr.7 "Aizputes novada teritorijas plānojuma 2012.–2023.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 407.16.3., 434.23. un 572.6.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam"

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam,

pirmkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam un,

otrkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem (sk. Satversmes

tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā

Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 4. punktu). Vai šīs

prasības ir ievērotas, tas Satversmes tiesai bija jāizvērtē,

noskaidrojot, vai teritorijas plānojumā paredzētais pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar likumu.

Vērtējot teritorijas plānošanas procesu, Satversmes tiesa ir

norādījusi: ja pieļauti būtiski pārkāpumi, teritorijas plānojums

vai tā daļa nav pieņemta pienācīgā kārtībā. Teritorijas

plānošanas principu pārkāpumi ir atzīstami par būtisku pārkāpumu

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 16. punktu).

5.1. Kā norādīts iepriekš, Pieteikuma iesniedzēja

minētie argumenti par teritorijas attīstības plānošanas principu

iespējamo pārkāpumu Satversmes tiesai bija jāizvērtē. Satversmes

tiesas praksē līdz šim tikai vienā spriedumā iespējamie

teritorijas plānošanas principu pārkāpumi tika sasaistīti ar

īpašuma tiesību ierobežojuma samērīgumu. Satversmes tiesas 2009.

gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 "Par Rīgas

domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34

"Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"

grafiskās daļas, kas noteic zemesgabala Kanāla ielā b/n (kadastra

numurs 0100 128 2003) atrašanos apstādījumu un dabas teritorijā,

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un

Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktam" 16.

punktā ir norādīts: "Tātad, lai noskaidrotu, vai

apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar

leģitīmo mērķi un ir ievēroti arī nepārtrauktības un pēctecības

principi, nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs

līdzsvars starp Pieteikuma iesniedzēju īpašuma tiesībām un Rīgas

pilsētas tiesībām lemt par savas administratīvās teritorijas

attīstību." Tomēr spriedumā lietā Nr. 2009-09-03 netika

izmantota samērīguma izvērtēšanas shēma, kas minēta šo atsevišķo

domu 3.1. punktā. Satversmes 105. panta pārkāpums minētajā

spriedumā tika konstatēts, neizdarot secinājumu par neatbilstību

samērīguma principam (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 18.

punktu).

5.2. Satversmes tiesa 2008. gada 12. novembra spriedumā

lietā Nr. 2008-05-03 "Par Lažas pagasta padomes saistošo

noteikumu Nr. 6 "Liepājas rajona Lažas pagasta teritorijas

plānojums 2007.-2019. gadam" Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas "d"

apakšpunkta un 3.10.6. punkta piektās daļas atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 105. pantam" teritorijas plānošanas

principu iespējamo pārkāpumu izvērtēja, noskaidrojot, vai īpašuma

tiesību ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā

Nr. 2008-05-03 9.2. - 9.6. punktu). Minētā

lieta bija ierosināta pēc Pieteikuma iesniedzēja savulaik

iesniegtās konstitucionālās sūdzības par Lažas pagasta

teritorijas plānojuma normām, kuras liedza būvēt un paplašināt

lopkopības fermas. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka tādējādi

pārkāptas viņam Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz

īpašumu.

5.3. Var secināt, ka Spriedumā izmantotā teritorijas

attīstības plānošanas principu izvērtēšanas metodoloģija

neatbilst Satversmes tiesas judikatūrā nostiprinātajai atziņai,

proti, ka no teritorijas attīstības plānošanas principu

ievērošanas ir atkarīgs tas, vai teritorijas plānojums ir

izstrādāts un pieņemts pienācīgā kārtībā. Ja lietā par

teritorijas plānojumā noteiktu īpašuma tiesību ierobežojumu ir

strīds par teritorijas plānošanas principu ievērošanu, tad

iespējamie šo principu pārkāpumi izvērtējami, noskaidrojot, vai

ierobežojums ir noteikts ar atbilstošā kārtībā un procedūrā

pieņemtu likumu.

Pieteikuma iesniedzēja argumenti par

pēctecības, vienlīdzīgu iespēju un savstarpējās saskaņotības

principu pārkāpumiem Satversmes tiesai bija jāizvērtē, pārbaudot,

vai pašvaldības noteiktais pamattiesību ierobežojums ir noteikts

ar likumu.