2. pants

Piekrītu Sprieduma 13.-16. punktā

secinātajam, ka apstrīdētās normas ierobežo Pieteikuma

iesniedzējas pamattiesības, ka šīs normas ir izdotas,

pamatojoties uz likumu, ka tām ir leģitīms mērķis un ka tās ir

piemērotas šā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Piekrītu citstarp arī

tam, ka Satversmes tiesa, ņemot vērā tās iepriekš izskatītajās ar

obligāto iepirkumu saistītajās lietās jau veikto analīzi, pirmo

reizi savā judikatūrā nav analizējusi to, vai apstrīdētās normas

izdotas tāda papildu leģitīmā mērķa labad, kuru Ministru kabinets

ir tikai norādījis, bet ne pamatojis, proti, citu cilvēku tiesību

aizsardzības labad.

Tomēr nepiekrītu Satversmes tiesas secinājumiem, ka nav

saudzējošāku līdzekļu, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē, un ka

apstrīdētajās normās ietvertais personas pamattiesību

ierobežojums ir samērīgs. Līdz ar to nepiekrītu tam, ka

apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta

pirmajiem trim teikumiem.