3. pants

Satversmes tiesa ir atkāpusies no savas

judikatūras valsts atbalsta jomā un šajā lietā pēc būtības nav

ņēmusi vērā valsts atbalsta shēmas izveides mērķi. Proti,

Satversmes tiesa citā lietā ir atzinusi, ka valstij ir plaša

rīcības brīvība pārskatīt valsts atbalsta shēmu. Vienlaikus

atbalsta nosacījumu izmaiņu veikšanā ir jāņem vērā tie mērķi,

kuru dēļ valsts atbalsts vispār ir ieviests

(sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 36.2. un

40.4. punktu). Tātad, vērtējot tādu nosacījumu

satversmību, kuri vērsti uz atbalsta atņemšanu, ir jāpārliecinās

par to, vai šie nosacījumi nesabotē atbalsta shēmas izveides

mērķu sasniegšanu. Valsts atbalsts, kas paredzēts konkrētu nozaru

attīstībai, ir nepieciešams pašai valstij un Eiropas Savienībai,

lai attīstītu tās politikas mērķus. Šie apsvērumi ir jo sevišķi

svarīgi klimata pārmaiņu kontekstā, un uz šo lietu attiecināmā

Atjaunojamo energoresursu direktīva citstarp uzliek Latvijai

saistošus pienākumus atjaunojamo energoresursu īpatsvara

nodrošināšanā.

Viena no Eiropas Savienības galvenajām politiskajām

prioritātēm ir Eiropas zaļais kurss, kura mērķis ir sasniegt

klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Eiropas Komisija ir

atzinusi, ka, lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešams veicināt arī

atjaunojamo energoresursu izmantošanu (sk. Eiropas

Komisijas paziņojumu - Eiropas zaļais kurss (COM/2019/640) -

un Eiropas Komisijas paziņojuma - Pamatnostādnes par

valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas

pasākumiem (2022) (2022/C 80/01) - 1. punktu). Valsts

atbalsta shēmas ir viens no veidiem, kādos tiek veicināta

atjaunojamo energoresursu izmantošana (sk.: Rusche

T. M. EU Renewable Electricity Law and Policy. From

National Targets to a Common Market. Cambridge University Press,

2015, pp. 3-4). Arī Komisijas lēmumā norādīts, ka Latvijā

ieviestās atbalsta shēmas mērķis ir veicināt atjaunojamo

energoresursu izmantošanu un augstas efektivitātes koģenerācijas

izvēršanu (sk. Komisijas lēmuma 4. punktu).

Tādējādi, apsverot iespējamos alternatīvos leģitīmā mērķa

sasniegšanas līdzekļus, kā arī vērtējot pamattiesību ierobežojuma

atbilstību leģitīmajam mērķim, Spriedumā bija jāņem vērā tie

mērķi, kuru dēļ piešķirtas tiesības obligātā iepirkuma ietvaros

pārdot elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem

energoresursiem.

Lai izvērtētu, vai komersanta brīdināšana par iespējamu

obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un valsts atbalsta atmaksu

ir atzīstama par leģitīmā mērķa sasniegšanai vienlīdz efektīvu,

bet personas pamattiesības saudzējošāku līdzekli, Satversmes

tiesai bija jānoskaidro, vai elektroenerģijas gada pārskata

iesniegšanai līdz 1. martam ir izšķiroša nozīme uzraudzības

pār elektroenerģijas ražotāja atbilstību obligātā iepirkuma

prasībām īstenošanā. Secīgi Satversmes tiesai bija jāpārbauda,

vai apstrīdēto normu spēkā esības laikā bija kādi īpaši apstākļi,

kuri liedza ieviest iepriekš spēkā bijušo un šobrīd spēkā esošo

tiesisko regulējumu, kas paredz komersanta brīdināšanu, kā arī,

vai komersantu brīdināšana neprasa nesamērīgi lielus resursus no

valsts un sabiedrības.

Jāpiebilst, ka Spriedumā pamatoti nav sniegta atbilde uz

Ministru kabineta atbildes rakstā norādīto viedokli, ka šobrīd

spēkā esošais tiesiskais regulējums, kas paredz komersanta

brīdināšanu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību atņemšanu,

esot saistīts ar Elektroenerģijas tirgus likumā definētā vienotā

tehnoloģiskā cikla ieviešanu un nepieciešamību komersantiem

ieviest jaunu ziņošanas sistēmu. Minētais pamatojams ar to, ka,

lai vērtētu, vai spēkā esošs un pamattiesības mazāk ierobežojošs

tiesiskais regulējums ir uzskatāms par alternatīvu iepriekš

pastāvējuša pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

sasniegšanai, nav būtiski tas, kādu iemeslu dēļ tika mainīts

tiesiskais regulējums, kas šobrīd ir personai labvēlīgāks.

Būtiski ir tas, vai pastāvēja tādi alternatīvi līdzekļi, ar

kuriem pamattiesības varēja ierobežot saudzējošākā veidā, proti,

tas, vai apstrīdēto normu spēkā esības laikā varēja ieviest tādu

tiesisko regulējumu, kas paredzētu komersantu brīdināšanu.