8. pants

Nepiekrītu tam, ka Spriedumā ārpus samērojamo

interešu svaru kausiem ir palikušas sabiedrības intereses klimata

jomā, kurām kalpo arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas

veicināšanai izveidotā obligātā iepirkuma sistēma.

Samērojot sabiedrības un komersanta intereses, Sprieduma

18. punktā norādīts, ka "pienākums iesniegt

elektroenerģijas gada pārskatu pastāvēja gan laikā, kad

Pieteikuma iesniedzējai tika piešķirtas tiesības pārdot

hidroelektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros, gan laikā, kad Eiropas Komisija vērtēja Latvijas

īstenotās valsts atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu.

Tādējādi pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu nav

jauna, iepriekš nebijusi prasība, kurai komersantam būtu īpaši

jāpielāgojas."

Tomēr tajā laikā tiesību normas paredzēja ne vien komersanta

pienākumu iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu, bet arī

komersanta brīdināšanu pirms iespējamās obligātā iepirkuma

tiesību atcelšanas un valsts atbalsta atmaksas pienākuma

uzlikšanas. Tāpat Spriedumā nav vērtēts tas, ko norādījusi lietā

pieaicinātā persona, kas izdevusi Ministru kabinetu pilnvarojošās

normas, - Saeima -, proti, tā norādījusi, ka apstrīdētās normas

esot izdotas, nepareizi izprotot likumdevēja doto pilnvarojumu,

un ka tās nesaskanot ar iepriekš pastāvējušo kārtību, kas bijusi

atbilstoša labas pārvaldības principam. Valstij ir jāprasa, lai

komersants rīkotos kā rūpīgs saimnieks, taču valsts nedrīkst

aizmirst, ka arī tai pašai ir jāievēro labas pārvaldības

princips, sadarbojoties ar personu, jo šī sadarbība izskatītās

lietas kontekstā ilgtermiņā ir svarīga arī klimata mērķu

sasniegšanai.

Satversmes tiesas tiesnese

A. Rodiņa

Rīgā 2024. gada 24. oktobrī