6. pants

Piekrītu Sprieduma 26. punktā secinātajam, ka,

īstenojot nodokļu politiku, likumdevēja rīcībai ir jāatbilst

vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām. Tas

izriet no pamatnormas - demokrātiska tiesiska valsts - un

Satversmes ievadā iekļautā demokrātiskas un sociāli atbildīgas

valsts principa. Tāpat arī piekrītu papildus izvirzītajām

prasībām attiecībā uz likumu, kas regulē nodokļu tiesības.

Satversmes tiesa pirmo reizi ir konkretizējusi principus, kuri

izriet no pamatnormas un kurus likumdevējam ir pienākums ievērot

likumdošanas procesā, citstarp arī lemjot par nodokļiem un

izstrādājot valsts budžetu. Spriedumā norādīts, ka likumdevējam,

īstenojot savu rīcības brīvību nodokļu politikas jomā, ir

jāievēro efektivitātes, taisnīguma, solidaritātes un savlaicīguma

principi. Likumdevēja pienākums nodokļu politikas jomā ir tāda

solidāra un taisnīga - uz noteiktiem kritērijiem balstīta -

sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanas mehānisma izveide, kas

ir vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību, turklāt ne tikai

formālā nozīmē, bet arī nodrošinot šā mehānisma efektīvu

funkcionēšanu, kā arī nepieciešamo nodokļu politikas izmaiņu

pārdomātu un savlaicīgu ieviešanu (sal.: Sprieduma 26.

punkts).

Tomēr Solidaritātes nodokļa likums neatbilst vairākiem šeit

minētajiem principiem.

Spriedumā ir definēti taisnīguma, solidaritātes, efektivitātes

un savlaicīguma principi kā orientieri, kas ļauj nodrošināt tādas

sabiedrības pastāvēšanu, kura dzīvo pārticībā un tiecas pēc

ilgtspējīgas labklājības. No Sprieduma argumentācijas izriet, ka

šo principu ievērošana nav pašmērķīga, bet gan vērsta uz Latvijas

valsts pastāvēšanu. Tomēr Spriedumā nav vērtēta solidaritātes

nodokļa regulējuma atbilstība definētajiem principiem un tādējādi

nav piedāvāts skatījums uz pašreizējo nodokļu regulējumu Latvijā

un likumdevēja īstenoto politiku, kam jākalpo sabiedrības

labklājības nodrošināšanai.

Solidaritātes nodokļa likuma pieņemšanas process neliecina par

to, ka likums būtu bijis vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību,

- šis likums tika grozīts jau pirmā gada laikā pēc tā stāšanās

spēkā; nedz arī par nodokļu politikas izmaiņu pārdomātu un

savlaicīgu ieviešanu - likums tika ietverts kopējā valsts budžeta

likumu paketē, nevis pieņemts pārdomāta, savlaicīga, uz

taisnīguma un solidaritātes nodrošināšanu vērsta procesa

rezultātā. Šo secinājumu pamato izskatāmās lietas materiāli.

Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners tiesas sēdē pauda

uzskatu, ka solidaritātes nodokļa regulējums ilgtermiņā negatīvi

ietekmēšot Latvijas darba devēju konkurētspēju (sk. Satversmes

tiesas 2017. gada 6. septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu

11. sēj. 68. - 69. lpp.), kā arī vērsa uzmanību uz to,

ka likumprojekta straujās virzības dēļ Latvijas Bankai neesot

bijis pietiekami daudz laika piedalīties tā apspriešanā (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 6. septembra sēdes stenogrammu

lietas materiālu 11. sēj. 67. lpp.). LBAS priekšsēdētājs

Egils Baldzēns tiesas sēdē paskaidroja, ka sociālie partneri ir

iesaistījušies likumprojekta izstrādē un, apspriežot iespējamos

risinājumus nodokļu sistēmas regresivitātes mazināšanai,

ierosinājuši izvērtēt arī tādas alternatīvas, kas ietvertu

kompleksus risinājumus, nevis būtu vērstas tikai uz vienu darba

ņēmēju grupu, tomēr kompleksu nodokļu sistēmas izmaiņu ieviešanai

neesot pieticis laika (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 6.

septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu 11. sēj. 101.

lpp.).

Likumdošana un valsts budžeta izstrāde nav formāls process,

kurā jārūpējas vienīgi par noteiktu procedūru ievērošanu. Šim

procesam jābūt vērstam uz taisnīguma sasniegšanu, uzticības

vairošanu Latvijas valstij un tiesībām. Solidaritātes nodokļa

likuma izstrādāšana, izskatīšana un apspriešana ir bijusi

formāla, jo fokusēta uz iespējami ātrāku fiskālās telpas

paplašināšanu un lielāku līdzekļu iegūšanu valsts budžetā, nevis

uz konstruktīvu priekšlikumu izvērtēšanu un labāko iespējamo

alternatīvo risinājumu meklēšanu. Saeima ir ievērojusi

likumdošanas procedūru, tomēr to darījusi formāli, proti,

vadoties pēc Satversmes burta, nevis gara (sk.: Meļķisis E.

Likuma burts, likuma gars, Satversmes tiesa. Satversmes tiesas

pirmais spriedums. Sprieduma teksts, atsauksmes, analīze,

vērtējumi. Rakstu krājums. Rīga: LU žurnāls "Latvijas

vēstures fonds", 1998, 42. lpp.). Izstrādātās tiesību

normas ir vienkāršota atbilde uz jautājumu, kā palielināt fiskālo

telpu un valsts budžeta līdzekļu apjomu. Saeima nav pēc būtības

vērtējusi to, kā šis nodoklis ietekmēs Latvijas valsts

konkurētspēju un veicinās ilgtspējīgu attīstību. Izstrādātais

solidaritātes nodokļa administrēšanas risinājums ir vērsts uz

lētu un ātru nodokļa iekasēšanu, nevis taisnīgu nodokļa sloga

sadalījumu starp dažādām personu grupām un tādējādi pēc būtības

nav vērsts uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un sabiedrības

vispārējās labklājības veicināšanu.

Demokrātiskā tiesiskā valstī tādu gadījumu, kad likumdošanas

procesā pieļauts būtisks procedūras pārkāpums, ir ļoti maz, jo

Satversmes normas un tiesiskuma princips vada likumdevēju soli pa

solim. Tāpēc likumdevējs gandrīz vienmēr spēj likumdošanas

procesā ievērot Satversmes burtu. Tomēr pienācīgs likumdošanas

process ir tāds process, kas orientēts uz laba likuma pieņemšanu.

Ar labu likumdošanu suverēna griba tiek īstenota tādā veidā, kas

veicina uzticību Latvijas valstij un tiesībām. Ar formālu pieeju

likumdošanas procesam nekad neizdosies radīt labu likumu.

Solidaritātes nodokļa likums nav uzskatāms par labas

likumdošanas paraugu, jo pieņemts steigā, bez pienācīgas apdomas.

Lai gan Satversme neparedz minimālos termiņus, kādi būtu

jāievēro, lai varētu uzskatīt, ka likumdošanas process ir vērsts

uz laba likuma pieņemšanu, tomēr likumdevēja lēmumiem nodokļu

politikas jomā jābūt tādiem, lai personas varētu saprātīgi plānot

savas ekonomiskās aktivitātes. Latvijā ierastā prakse apliecina,

ka nodokļu regulējuma izmaiņas kļūst zināmas vien dažas nedēļas

pirms to spēkā stāšanās. Arī tiesiskās drošības un tiesiskās

paļāvības aizsardzības principus nedrīkst uzskatīt par formāliem

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 9.2. punktu). Šie principi

prasa nodrošināt tādu pāreju uz jaunu tiesisko regulējumu, lai

personas varētu gan izprast savas tiesības un pienākumus, gan arī

konsultēties ar juristu vai citu attiecīgās jomas speciālistu un

tādējādi pārbaudīt savu secinājumu pareizību (sk. Sprieduma

25.3. punktu).

Nodokļu politikas jomā tiesiskās drošības un tiesiskās

paļāvības aizsardzības principiem ir īpaši liela nozīme, jo

personām ir ne vien jāapzinās savu tiesību un pienākumu apjoms,

bet arī jāspēj saplānot savas ekonomiskās aktivitātes vairāku

taksācijas periodu garumā. Līdz ar to nodokļu politikas jomā

savlaicīguma princips prasa, lai likumdevējs nodokļu regulējuma

reformas ieviestu krietnu laiku pirms taksācijas perioda sākuma,

tā ka ikviena persona, it īpaši persona, kas veic uzņēmējdarbību,

varētu sagatavoties jaunajam nodokļu maksāšanas režīmam.

Tādējādi Satversmes tiesai turpmāk savā judikatūrā būtu

jāiestrādā atziņas par saprātīgu vacatio legis. Šis

princips paredz normatīvā tiesību akta spēkā stāšanās datumu

nošķirt no šā tiesību akta paziņošanas dienas, piemērojot

vacatio legis (sk., piemēram: Prokop K. The Principle of

Proper Legislation in the Republic of Poland. In: The Quality of

Legal Acts and its Importance in Contemporary Legal Space. Riga:

University of Latvia Faculty of Law, 2012, p. 370).

Satversmes 69. pantā iestrādātais vacatio legis

pamatprincips ir tāds, ka likums stājas spēkā četrpadsmit dienas

pēc izsludināšanas, ja pašā likumā nav noteikts cits termiņš

(sk. plašāk: Akmentiņš R. Likumu un rīkojumu spēkā nākšanas

laiks Latvijā. Jurists, 1932. gada 9. janvāris, Nr. 1). Tas

ir īsākais pieļaujamais termiņš, kas personām dod iespēju

sagatavoties gaidāmajām tiesiskā regulējuma izmaiņām. Nodokļu

regulējuma izmaiņu vai būtisku reformu gadījumā vacatio

legis jābūt tādam, kas ļautu personām pienācīgā veidā

sagatavoties jaunai tiesiskajai realitātei, un laika ziņā tam

jābūt vismaz vairākas reizes garākam par īsāko pieļaujamo

termiņu.

Līdz ar to Solidaritātes nodokļa

likums nav atzīstams par pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

Satversmes tiesas tiesnese D.

Rezevska

Rīgā 2017. gada 2. novembrī