Satversmes tiesas tiesneses Inetas Ziemeles atsevišķās domas lietā Nr. 2016-31-01 "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam"

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ņemot vērā tiesu varas neatkarības un varas

dalīšanas principus, ir svarīgi izstrādāt tādu tiesnešu

atlīdzības sistēmu, kas sekmēs Latvijas valsts attīstību.

Satversmes tiesa Sprieduma 23. punktā norādīja, ka, pirmkārt,

likumdevējam ir jāizstrādā Satversmes 83. panta prasībām

atbilstoša tiesnešu darba samaksas sistēma un, otrkārt,

likumdevējam ir nepieciešams laiks šādas sistēmas izstrādāšanai,

kā arī noteica termiņu, kas, pēc Satversmes tiesas domām, būtu

uzskatāms par pietiekamu, proti, paredzēja minētās sistēmas

izstrādei vairāk nekā 14 mēnešus. Kādam tieši jābūt tiesnešu

atlīdzības modelim un darba samaksas apjomam - šo jautājumu

noregulēšana ir likumdevēja kompetencē. Tāpēc Satversmes tiesa ir

bijusi pret likumdevēju ārkārtīgi toleranta un atvēlējusi tam

pietiekami ilgu laiku Spriedumā konstatēto neatbilstību

novēršanai. Laiks, kas šoreiz likumdevējam tika atvēlēts, ir

viens no garākajiem pārejas periodiem, kādus Satversmes tiesa

jebkad noteikusi. Tas darīts tāpēc, ka ir jāizveido tāda tiesnešu

atalgojuma sistēma, kas sekmēs Latvijas valsts attīstību. Šai

sistēmai jābūt pārdomātai un jāatbilst Satversmei. Satversmes

tiesa Spriedumā vēlreiz nepaskaidroja, kādas prasības izriet no

varas dalīšanas un tiesnešu neatkarības principiem un tiesiskā

valstī ir jāievēro, lai varētu uzskatīt, ka tiesnešu atalgojuma

sistēma ir pieņemta tiesiskā un Satversmei atbilstošā

procedūrā.

Tomēr, ņemot vērā lietas izskatīšanas laikā konstatētos

apstākļus saistībā ar šobrīd spēkā esošās tiesnešu atlīdzības

sistēmas izstrādi un pieņemšanu, uzskatu, ka Satversmes tiesai

Spriedumā bija jāuzsver atsevišķas no Satversmes izrietošas un

Satversmes tiesas praksē jau atklātas prasības.

Pirmkārt, likumdevējam, izstrādājot jaunu tiesnešu atlīdzības

sistēmu, ir jānodrošina neatkarīgs, efektīvs un objektīvs

tiesnešu algu noteikšanas process (sk. sprieduma lietā Nr.

2009-11-01 11.5. punktu). Iepriekšējo Satversmes tiesas

nolēmumu izpildes process un termiņi rāda, ka būs nopietni

jāpārdomā jaunās atalgojuma sistēmas izstrādes procedūra, lai tā

atbilstu Satversmes tiesas atklātajiem kritērijiem. Jāpiebilst,

ka apstrīdētā tiesnešu atlīdzības sistēma tika izstrādāta,

apspriesta, izsvērta un Saeimā pieņemta piecu nedēļu laikā. Šādā

laika posmā pat teorētiski nav iespējams nodrošināt neatkarīgu,

efektīvu un objektīvu tiesnešu atlīdzības noteikšanas

procedūru.

Otrkārt, Satversmes tiesa jau spriedumā lietā Nr. 2009-11-01

norādīja, kādas no varas dalīšanas principa izrietošas

procesuālās darbības likumdevējam jāīsteno, pieņemot lēmumus

jautājumos, kas tieši ietekmē tiesu varas darbību un tiesu

funkcionēšanu (sk. sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 24.

punktu). Likumdevējam citstarp ir jāuzklausa tiesu varu

pārstāvošas neatkarīgas institūcijas - Tieslietu padomes -

viedoklis un tas jārespektē atbilstoši varas dalīšanas principam.

Turklāt Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ko tiesiskā valstī

nozīmē vārdi "respektēt neatkarīga varas atzara

viedokli". Proti, ja šis viedoklis netiek ņemts vērā vai

tiek ņemts vērā tikai daļēji, likumdevējam ir jānodrošina savas

rīcības pamatojums tādā apjomā, lai gadījumā, ja Satversmes

tiesai būtu jāizvērtē attiecīgās rīcības atbilstība Satversmei,

šis pamatojums sniegtu visu samērīguma pārbaudei nepieciešamo

informāciju (sk. sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 11.5.

punktu).

Treškārt, apstrīdētā tiesnešu atlīdzības sistēma Saeimā tika

pieņemta valsts budžeta likumprojektu paketes ietvaros (tajā bija

iekļauti vairāk nekā 90 likumprojekti). Satversmes tiesa 2011.

gada 19. decembra spriedumā lietā Nr. 2011-03-01 jau ir

norādījusi uz likumdevēja pienākumu izvērtēt valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu

paketē iekļaujamos jautājumus. Tiesnešu atlīdzības sistēma ir

jautājums, kas ne tikai attiecas uz valsts budžeta plānošanu, bet

kas tieši ietekmē valsts varas dalīšanas principa īstenošanu un

konstitucionālo orgānu attiecības. Risinot šādu jautājumu vienīgi

valsts budžeta likumprojektu paketes ietvaros, tiek apdraudēta

tiesu varas nostiprināšanās.

Likumdevējam, izstrādājot tiesnešu

atlīdzības sistēmu, ir jāraugās, lai tā būtu kvalitatīva gan pēc

satura, gan pēc formas. Tiesu varas neatkarības un varas

dalīšanas principi jāievēro ikkatrā tiesnešu atlīdzības sistēmas

darbības posmā.