7. pants

Otrs aspekts, kas jāpatur prātā, domājot par

tiesnešu atlīdzības sistēmu, ir varas dalīšanas princips.

Satversmes tiesa Spriedumā vērtēja to, kā Latvijā darbojas valsts

varas atzaru (likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas) līdzsvars

un atsvars. Satversmes tiesa norādīja, ka tiesu vara ir viens no

trim valsts varas atzariem atbilstoši no pamatnormas

atvasinātajam un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam varas

dalīšanas principam.

Ikviens tiesnesis, spriežot tiesu, īsteno tiesu varu un

darbojas arī kā izpildvaras un likumdevējvaras atsvars no valsts

varas dalīšanas principa izrietošajā līdzsvara un atsvara

sistēmā. Līdz ar to likumdevējam ir no varas dalīšanas principa

izrietošs pienākums ievērot šo tiesneša statusu, proti,

izturēties pret tiesu varu tā, lai būtu nodrošināts triju valsts

varas atzaru savstarpējais līdzsvars (sk. Sprieduma 21.1.

punktu). Šai likumdevēja attieksmei pret tiesu varu tiesiskā

valstī ir jāatspoguļojas, pieņemot normatīvo regulējumu ar tiesu

varas darbību saistītos jautājumos, citstarp arī veidojot valsts

budžetu un sadalot finanšu līdzekļus. Patiesa valsts varas atzaru

līdzsvara un atsvara sistēma ir izveidota tikai tādā gadījumā, ja

atzaru līdzvērtība tiek nodrošināta visās jomās.

Varas dalīšanas mērķis ir nepieļaut valsts patvaļu. Ikvienai

konstitucionālajai institūcijai ir jāapzinās no pamatnormas

izrietošās un Satversmē noteiktās robežas, kuras nedrīkst

pārkāpt. Tāpēc tieši Saeimas leģitimētai neatkarīgai tiesu varai

ir jāuztic galīgā lēmumpieņēmēja misija tiesību normas tvēruma

atklāšanā. Tiesneša neatkarība ir īpaši svarīga, tiesai

aizsargājot konstitucionālismu un cilvēka pamattiesības, jo šajā

jomā tiesa, īstenojot varas dalīšanas principu, darbojas kā

valsts rīcības kontrolētāja (proti, tā pārbauda valsts varas

izmantošanu) (Scheinin M., Krunke H., Aksenova M. (Eds.)

Judges as Guardians of Constitutionalism and Human Rights.

Cheltenham: Elgar, 2016, p. 5). Turklāt, ņemot vērā tiesām

piešķirto kompetenci kontrolēt likumdevēja un izpildvaras rīcības

un lēmumu tiesiskumu, ir svarīgi, lai tiesneši būtu taisnīgi,

konsekventi un neuzpērkami (O'Connor S. D. The Majesty of the

Law: Reflections of a Supreme Court Justice. New York: Random

House, 2004, p. 251).

Tādējādi tiek atbildēts arī uz jautājumu par to, vai

Satversmes tiesa, kas pati ir tiesa, vispār ir tiesīga izspriest

lietas par tiesnešu algām. Demokrātiskā tiesiskā valstī tiesas

primārais uzdevums ir atklāt tiesību normu saturu. Tiesa nerada

un nepieņem likumus, tā nedarbojas likumdevēja vietā.

Likumdevējvara pieder tautai un tās vēlētiem pārstāvjiem.

Tiesiskā demokrātiskā valstī vispāratzīts ir pieņēmums, ka

likumdevējs ir racionāls un nekad apzināti nepieņems

prettiesiskus likumus. Tomēr fakts, ka vairumā demokrātisko

valstu darbojas konstitucionālās tiesas, liecina par to, ka mēdz

gadīties arī kļūdaini risinājumi. Arī Satversmes tiesas

kompetencē ir pārliecināšanās par to, ka apstrīdētās normas

atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts principiem. Šāda

kompetence Latvijas konstitucionālo orgānu struktūrā primāri ir

piešķirta Satversmes tiesai. Jebkuras spekulācijas par to, ka

Satversmes tiesai šādas kompetences nebūtu, norāda uz

demokrātiskas tiesiskas valsts principu neizpratni.

Tādējādi no valsts efektīvas funkcionēšanas viedokļa būtiski

ir tas, lai visi varas atzari pienācīgi veiktu savas funkcijas,

lai neviens no tiem nepārkāptu savas kompetences robežas un lai

katrs apliecinātu pienācīgu cieņu pret pārējiem varas atzariem un

respektētu to leģitīmās darbības jomu. Mūsdienu nepārtraukti

mainīgajos ekonomiskajos, politiskajos, sociālajos un globālajos

apstākļos tiesu vara ir galvenais robežlīniju novilcējs starp

visiem trim varas atzariem (Shetreet S. Judicial Independence,

Liberty, Democracy and International Economy. In: Shetreet S.

(Ed.) The Culture of Judicial Independence. Rule of Law and World

Peace. Leiden: Brill Nijhoff, 2014, p. 16).

Tiesiskā valstī nav un nevar būt atsevišķu konstitucionālo

orgānu vai atsevišķu institūciju interešu. Satversmes tiesa jau

vairākkārt norādījusi, ka demokrātiskā valstī visu varas atzaru

kopējais mērķis ir demokrātijas stiprināšana tautas interesēs

(sk. sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 8.1. punktu).

Triju valsts varas atzaru līdzsvara

un atsvara nodrošināšana ir būtiska ikvienam iedzīvotājam, visai

sabiedrībai un valsts attīstībai, jo tikai tiesiskā valstī ir

iespējams nodrošināt ikviena iedzīvotāja un visas sabiedrības

attīstību un labklājību.