2. pants

Piekrītu Spriedumā norādītajam, ka Pieteikuma

iesniedzēja bija tiesīga iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā,

lai aizstāvētu savas kā deputāta no Satversmes 101. panta

izrietošās tiesības. Proti, kā norādīts Spriedumā, ja persona ir

ievēlēta Saeimā, tad Satversmes 101. panta pirmā daļa

attiecināma arī uz tiesībām pildīt deputāta amatu bez tādas

iejaukšanās šā amata funkciju izpildē, kas būtu pretēja

vispārējiem tiesību principiem un Satversmē noteiktajām tiesībām

(sal. Satversmes tiesas 2019. gada 23. decembra

sprieduma lietā Nr. 2019-08-01 10. punkts).

Taču nepiekrītu tam, ka no Satversmes 101. panta

izrietošās deputāta tiesības pildīt amatu būtu uzskatāmas par

deputāta pamattiesībām Satversmes 8. nodaļas "Cilvēka

pamattiesības" izpratnē. Proti, deputāta tiesības izriet no

viņa publiskās amatpersonas statusa un attiecas tikai uz

deputātiem, tādējādi tām ir no klasiskajām pamattiesībām

atšķirīgs mērķis. Deputātam kā tautas priekšstāvim ir ne vien no

Satversmes 101. panta izrietošās tiesības, bet arī pienākumi

un atbildība par savu rīcību visas tautas priekšā. No tā secīgi

uzskatu, ka šo deputāta tiesību ierobežojumam nav jāizvirza

tikpat stingras prasības kā Satversmes 8. nodaļā garantēto

pamattiesību ierobežojumam.