3. pants

Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam Latvijā pastāv

politisko partiju (apvienību) kandidātu saraksta vēlēšanu

sistēma, nevis mažoritārā sistēma, kurā tiek balsots par

individuāliem kandidātiem. Kā norādīts doktrīnā, svarīgi ņemt

vērā, ka vēlēšanās pilsoņu kopums leģitimē rīkoties ar valsts

varu visu parlamentu kopumā, proti, visi parlamenta deputāti kā

kopums pārstāv visas tautas kā kopuma gribu, nevis katrs deputāts

savu atsevišķu vēlētāju gribu (Pleps J. Ievads Latvijas

Republikas Satversmes II nodaļas komentāriem. Grām.:

Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes

komentāri. II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020,

22. lpp.). Tauta proporcionālajās vēlēšanās nebalso par

atsevišķiem indivīdiem, bet gan par noteiktu ideoloģiju un

politisko partiju, kas šo kandidātu ir izvirzījusi un kuras

pasaules uzskatu tas pārstāv (Pleps J., Pastars E.,

Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas

Vēstnesis, 2021, 405. lpp.). Saeimas locekļi ir tautas

priekšstāvji, nevis kādas atsevišķas tautas grupas vai kādas

politiskas organizācijas priekšstāvji. Tas ir viens no

reprezentatīvās demokrātijas pamatprincipiem.

(Kuzņecovs A. 5. panta komentārs. Grām.:

Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes

komentāri. II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020,

74. lpp.).

Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka deputāta tiesību ierobežojuma

vērtēšanā ir jāņem vērā deputāta loma un atšķirībā no

pamattiesību ierobežojuma vērtēšanas ir pieļaujams vairāk

balstīties uz politiskiem apsvērumiem.