2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Piekrītu Spriedumā secinātajam, ka likumdevējs pats
ir noregulējis būtiskākos ar minimālo ienākumu slieksni saistītos
jautājumus un ir paredzējis objektīvu minimālo ienākumu sliekšņa
noteikšanas metodi, kas ir vērsta uz mērķi aizsargāt cilvēka
cieņu, izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts
ilgstpējīgu attīstību. Tāpat piekrītu secinātajam, ka likumdevējs
ar jaunajām apstrīdētajām normām ir nodrošinājis, ka minimālo
ienākumu slieksnis tiek regulāri pārskatīts, bet ar sākotnēji
apstrīdētajām normām nebija nodrošinājis šī sliekšņa regulāru
pārskatīšanu, un ka tādējādi sākotnēji apstrīdētās normas
neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.
Tomēr es nepiekrītu Spriedumā secinātajam, ka jaunajās
apstrīdētajās normās paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa
noteikšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas
pasākumiem nerada ikvienai trūcīgai personai iespēju veidot
cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.