3. pants

Attīstības plānošana, arī teritorijas attīstības

plānošana ir vērsta uz to, lai noteiktu principus, mērķus un to

sasniegšanai nepieciešamo rīcību nolūkā īstenot politiski

noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas

attīstību (sk. Attīstības plānošanas sistēmas likuma

3. panta pirmo un otro daļu). Teritorijas plānojuma

izstrādāšana nav tikai formāla procedūra. Tā ir reglamentēta, lai

varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām

no tām plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā ir jālīdzsvaro

visu iesaistīto pušu intereses, jāaizsargā vājākie dalībnieki un

jānodrošina visas sabiedrības intereses. Pašvaldībai ir pienākums

ar teritorijas plānojumu kā vienu no plānošanas politikas

īstenošanas instrumentiem noteikt teritorijas turpmāko attīstību

un saskaņot dažādas, reizēm pat pretējas intereses (sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma lietā

Nr. 2010-54-03 10.1. punktu). Tādējādi jau

teritorijas attīstības plānošanas procesā pašvaldība veic

visaptverošu izvērtējumu attiecībā uz visu tās teritoriju un

līdzsvaro dažādās intereses.

Rīgas dome, ievērojot Azartspēļu un izložu likuma

41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta

desmitajā daļā piešķirto pilnvarojumu, ir noteikusi aizliegumu

visā tās teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās,

organizēt azartspēles un sniegt azartspēļu pakalpojumus. Rīgas

dome atbildes rakstā norādījusi, ka tādējādi tā esot izvēlējusies

īstenot tādu politiku, kas paredz azartspēļu nozares orientāciju

uz azartspēlēm kā eksporta preci.

Nosakot azartspēļu organizēšanas un pakalpojumu sniegšanas

aizliegumu, Rīgas dome ir ņēmusi vērā dažādus pētījumus, arī

Rīgas iedzīvotāju aptaujas, kas norāda uz paaugstinātu

nepieciešamību ierobežot azartspēles. Rīgas teritorijas plānojuma

paskaidrojuma rakstā arī norādīts, ka nav objektīva pamata tam,

ka iedzīvotāji, kuri ikdienā uzturas Rīgas vēsturiskā centra un

tā aizsardzības zonas teritorijā, kurā noteikto azartspēļu

organizēšanas aizliegumu par samērīgu Satversmes tiesa atzinusi

jau 2019. gada 16. maija spriedumā lietā

Nr. 2018-17-03, no azartspēļu atkarības būtu jāpasargā

vairāk, nekā iedzīvotāji jebkurā citā Rīgas pilsētas daļā. Arī

ārpus šīm zonām nepieciešams nodrošināt labvēlīgu kultūrvidi.

Tādējādi pašvaldība ir pamatojusi izvēlēto teritorijas

attīstības virzienu attiecībā uz azartspēļu pieejamību. Turklāt

ir jāņem vērā, ka azartspēļu organizēšana joprojām ir atļauta

četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Līdz ar to, lai gan, kā tas

secināts arī spriedumā, azartspēļu organizēšana šajās vietās

primāri ir atkarīga no komersanta izvēles iekļaut azartspēļu

organizēšanas vietu viesnīcā pieejamo pakalpojumu klāstā, nevar

uzskatīt, ka azartspēļu organizēšana un pakalpojumu sniegšana

Rīgā būtu padarīta neiespējama.

Satversmes tiesa spriedumā norādījusi, ka teritorijas

plānojuma izstrādes procesā azartspēļu organizēšanas

ierobežojumam jābūt pamatotam ar konkrētās teritorijas

funkcionālā zonējuma izvērtējumu un pašvaldībai teritorijas

plānošanas procesā ir jāvērtē, piemēram, konkrētās teritorijas

apbūve un infrastruktūras objektu izvietojums, apdzīvotības

blīvums, iedzīvotāju un komersantu intereses un citi būtiski

aspekti, kas var būt par pamatu azartspēļu organizēšanas

ierobežojumu noteikšanai. Taču no sprieduma nav saprotams, kā un

cik detalizēti šie aspekti būtu jāņem vērā. Piemēram, liela daļa

Rīgas teritorijas ir jauktas centra apbūves teritorija, kurā

plānots plašs jauktas izmantošanas spektrs, proti, pakalpojumu

objektu apbūve, dzīvojamo māju, biroja ēku, kultūras iestāžu,

sporta būvju, izglītības un zinātnes iestāžu u.c. apbūve. Šādā

funkcionālajā zonā dažādu apbūves objektu un infrastruktūru

objektu izvietojums, arī apdzīvotības blīvums dažādās Rīgas

apkaimēs un pat dažādās apkaimju daļās var būt atšķirīgs. Tas

faktiski novestu pie tā, ka pašvaldībai tomēr būtu jāveic kādas

konkrētas vietas individuāls vērtējums.

Uzskatu, ka Rīgas dome, nosakot tādu politiku un turpmāko

teritorijas attīstības virzienu, kas pēc iespējas samazina

azartspēļu pieejamību, bet neaizliedz to pavisam, ir vērtējusi

gan azartspēļu kaitīgo ietekmi, gan iedzīvotāju viedokli un

intereses, līdz ar to pašvaldības rīcība ir objektīvi pamatota un

balstīta racionālos apsvērumos. Rīgas dome pieņēmusi lēmumu

diskusiju un kompromisu rezultātā. Nepiekrītu, ka pašvaldībai

bija detalizēti jāvērtē katrs funkcionālais zonējums. Arī no

Azartspēļu un izložu likuma neizriet, ka pašvaldībai būtu jāveic

detalizēts katras funkcionālās zonas vērtējums.

Līdz ar to uzskatu, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam

teikumam.

Satversmes tiesas tiesnese J.

Briede

Rīgā 2024. gada 18. aprīlī