4. pants

Tomēr uzskatu, ka Satversmes tiesai attiecībā uz

administratīvo procesu būtu jāpārbauda tikai, vai procesuālā

kārtība atbilst vispārējiem administratīvā procesa principiem.

Piemēram, vai termiņš informācijas iesniegšanai nav noteikts

pārāk īss, vai nav jāiesniedz informācija, kuras iegūšana vai

sagatavošana prasa nesamērīgus resursus u. tml.

Ja tiesību norma skaidri nosaka noteiktā termiņā veicamus

administratīvā akta adresāta pienākumus un sekas par šo pienākumu

neizpildi, likumdevējs var paredzēt pirms administratīvā akta

izdošanas adresāta brīdināšanu par šīm sekām, taču brīdināšana

nav uzskatāma par vispārēju administratīvā procesa principu, kurš

vienmēr būtu jāievēro, nosakot uzraudzības procesuālo kārtību.

Šāds princips nav iekļauts Administratīvā procesa likumā, tādu

arī nav atvasinājusi Eiropas Savienības Tiesa (sk., piemēram,

General Principles of EU administrative procedural law. Pieejams:

https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/IDAN/2015/519224/IPOL_IDA%282015%29519224_EN.pdf).

Vēl jo vairāk, Eiropas Savienības Tiesa vairākās ar valsts

atbalsta atgūšanu saistītās lietās ir atzinusi, ka par atbalsta

piešķiršanas prasību izpildi ir atbildīgs vienīgi atbalsta

pieteicējs un iestādei nav pienākuma atgādināt par pienākumu

iesniegt attiecīgos dokumentus (sk. Eiropas Savienības

Tiesas 2016. gada 26. maija sprieduma lietā C-273/15

"Ezernieki" 39. punktu).

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka kopumā

procesam ir jābūt tādam, kas garantē taisnīgu un objektīvu lēmumu

un novērš iestādes pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu

(sal. sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2002. gada 9. jūlija sprieduma lietā "Podkolzina

v. Latvia", pieteikums Nr. 46726/99,

35. punktu). Lai arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo

atziņu paudusi lietā par kandidāta izslēgšanu no vēlēšanu

saraksta, uzskatu, ka tajā ietvertie principi salīdzinoši ir

attiecināmi arī uz administratīvā procesa regulējumu, kāds

vērtēts izskatāmajā lietā.

Tādējādi, ja Satversmes tiesa nekonstatē, ka likumdevēja

noteiktā procesuālā kārtība pārkāpj vispārējos administratīvā

procesa principus, tad tai nebūtu jāvērtē jebkurš piedāvātais

labvēlīgāks procesuālais noteikums, ja tas neietekmē par

pārkāpumu piemērojamo līdzekli. Citādi arī gadījumā, ja

apstrīdētās normas paredzētu brīdinājuma nosūtīšanu par

elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa nokavējumu,

tiesai hipotētiski varētu nākties vērtēt, vai, piemēram,

atkārtots brīdinājums nav vēl mazāk ierobežojošs līdzeklis

u.t.t.

Satversmes tiesas tiesnese J.

Briede

Rīgā 2024. gada 24. oktobrī