7. pants

Iepazīstoties ar lietu Nr. 2015-10-01 un Nr.

2015-22-01 materiāliem, nonācu pie vairākiem šādiem secinājumiem,

kas pārsniedz konstitucionālo sūdzību iztiesāšanas robežas, taču

ir būtiski valsts tiesību sistēmas sakārtošanai:

1) abas pieteikumu iesniedzējas ir pirmās instances

tiesas tiesneses, kurām alga par asistenta pakalpojuma sniegšanu

ģimenes loceklim ar invaliditāti ir ģimenes iztikas jautājums.

Šāda situācija, kurā atrodas pirmās instances (un diemžēl ne

tikai pirmās instances) tiesu tiesneši, ir neieļaujama, jo

apdraud tiesu neatkarību;

2) tiesnešu korpusam ir noteikti strikti ierobežojumi ar

mērķi nodrošināt citām personām tiesības uz taisnīgu tiesu, taču

šie ierobežojumi nav samērojami ar tiesnešu darba algu un

sociālajām garantijām. Tādējādi, novēršot korupcijas riskus, to

vietā ir radīti citi un tikpat būtiski korupcijas

riski;

3) ja amata ierobežojumi netiks samēroti ar sociālajām

garantijām, valstī būs aizvien grūtāk nokomplektēt tādu tiesnešu

korpusu, kas atbilstu augstajām tiesnešiem izvirzītajām prasībām,

un līdz ar to būs nopietni apdraudētas personu tiesības uz

taisnīgu tiesu;

4) pilnībā piekrītu lietā Nr. 2015-22-01 Valsts

kontroles paustajam viedoklim, ka valstī nepieciešams veicināt

profesionālu asistenta pakalpojuma sniedzēju dienestu izveidi,

risinot ar šā pakalpojuma administrēšanu saistītās problēmas,

paplašinot personu iespējas izmantot asistenta pakalpojumu

atbilstoši savām vajadzībām, kā arī mazinot cilvēku ar

invaliditāti ģimenes locekļu iesaisti asistenta pakalpojuma

sniegšanā, lai sasniegtu tā izveidošanas mērķi - nodrošinātu

personu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, vienlaikus

atslogojot šo personu ģimenes locekļus. Ja šo mērķi nav iespējams

sasniegt, tad, manuprāt, personām ar invaliditāti būtu jāsaņem

pabalsts asistenta algošanai. Šādā gadījumā neviena personu grupa

netiktu ierobežota pēc tāda kritērija kā amats un tiesnesis -

personas ar invaliditāti ģimenes loceklis - varētu pilnvērtīgi

pildīt savus amata pienākumus. Pieteikuma iesniedzējas

pamattiesības aizskar nevis apstrīdētā norma, bet tieši tas, ka

valstī faktiski nedarbojas sistēma, kuras ietvaros personai ar

invaliditāti jānodrošina asistenta pakalpojums.

Satversmes tiesas tiesnese

S.Osipova

Rīgā 2016. gada 4. jūlijā