Satversmes tiesas tiesnešu Alda Laviņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2016-12-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21 panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam"

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa jau iepriekš ir izteikusi līdzīgas atziņas

citos spriedumos, kuras vajadzēja ievērot. Tā Satversmes tiesas

2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 2.3.punktā

tika norādīts, ka pēc tam, kad ierosināta lieta, Satversmes

tiesa balstās ne vien uz lietas dalībnieku - pieteikuma

iesniedzēja un institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

iesniegtajiem argumentiem un pierādījumiem, bet arī pati var tos

meklēt. [..] sprieduma taisīšanas stadijā Satversmes tiesu

nesaista pieteikuma iesniedzēja juridiskais pamatojums un tai

jāvērtē viss apstākļu kopums, kas noskaidrots lietas izskatīšanas

gaitā. Savukārt Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija

sprieduma lietā

Nr. 2007-01-01 23.punktā norādīts, lai arī Saeimas atbildes

rakstā nav norādīts, kāds ir [..] likuma regulējuma leģitīmais

mērķis, [..] Satversmes tiesai ex officio ir pienākums objektīvi

izvērtēt visus lietas apstākļus un noskaidrot šāda mērķa esamību

vai - tieši pretēji - neesamību.

Tas nozīmē, ka Satversmes tiesas darbību tiesību satura

noskaidrošanā nekavē apstāklis, ka pieteikumā vai atbildes rakstā

nebūtu plašāku argumentu par kādu juridisku aspektu. Turklāt

Satversmes tiesa nav kavēta lietas sagatavošanas stadijā šādus

papildu argumentus iegūt.