2. pants

Līdz 2016. gada 8. martam Enerģētikas likuma

42.3 panta tiešā tekstā bija noteikts, ka gadījumā, ja

lietotājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumus par dabasgāzes

piegādi un lietošanu vai līgumu par dabasgāzes piegādi un tā

rezultātā lietotājam ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes

patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas,

tad lietotājs samaksā energoapgādes komersantam par izlietoto

dabasgāzi, kā arī kompensāciju, kuras aprēķinu noteic Ministru

kabinets. Ar 2016. gada 11. februāra likumu "Grozījumi

Enerģētikas likumā" 42.3 pants tika izslēgts no

likuma. Tika izslēgtas arī citas normas, kurās bija iekļauts

pilnvarojums Ministru kabinetam jautājumos, kas saistīti ar

dabasgāzes tirgu. Tā vietā Enerģētikas likums papildināts ar

jaunu XV nodaļu "Dabasgāzes tirgus". Šajā nodaļā tika

ietverts 107. pants. Tas liecina, ka 42.3 panta

izslēgšana nebija mērķēta, lai atņemtu pilnvarojumu Ministru

kabinetam, bet gan lai apkopotu pilnvarojošās normas

vienuviet.

Enerģētikas likuma 107. panta septītās daļas teksta redakcija

ir atšķirīga no tā, cik detalizētu pilnvarojumu Saeima bija

redakcionāli ietvērusi likuma 42.1 un 42.3

pantā un saglabājusi vēl šobrīd 46.1 panta trešajā

daļā attiecībā uz siltumenerģijas piegādes kārtības

pārkāpumiem.

Vienlaikus no tā nav izdarāms secinājums, ka Saeima apstrīdēto

normu satura virzienu būtu apzināti izslēgusi no pilnvarojuma

Ministru kabinetam.

Likuma grozījumi var būt domāti iepriekšēja likuma

precizēšanai, vai arī konceptuālai maiņai.

Parasti likums ir noteikta veida reakcija uz kādu sociālu

parādību sabiedrībā. Tādēļ notikumi un tos pavadošās diskusijas

sabiedrībā pirms likuma projekta tapšanas var sniegt labu

izskaidrojumu tam, kādēļ likums ir bijis nepieciešams, kādam

uzvedības modelim tas ir domāts.

2016. gada 11. februāra likuma "Grozījumi Enerģētikas

likumā" pieņemšana bija saistīta ar dabasgāzes tirgus

liberalizāciju - atvēršanu vairākiem dabasgāzes tirgotājiem

(sk. šā likumprojekta anotācijas I daļas 1. punktu).

Enerģētikas likuma 107. pantā tika noteikti tirdzniecības

pamatprincipi: vairāki reģistrēti dabasgāzes tirgotāji var

tirgoties ar dabasgāzi, ikviens var brīvi izvēlēties attiecīgo

tirgotāju un vienoties par gāzes cenu. Savukārt sadales

pakalpojumu sniegšanu pārņēma akciju sabiedrība "Gaso",

kura dabas gāzes tirdzniecībā ir atbildīga par tās saņemšanu no

dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un transportēšanu līdz

enerģijas lietotājam (sk. Enerģētikas likuma 45. panta pirmās

daļas 2. punktu).

Satversmes tiesa apgalvojusi, ka dabasgāzes tirgus atvēršana

nozīmēja, ka Saeima pārskatīja tiesiskās atbildības mehānismu par

dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu, kad enerģijas

lietotājs prettiesiski iejaucies dabasgāzes patēriņa skaitītāja

darbībā, rodot iespēju dabasgāzi lietot bez maksas (turpmāk arī -

dabasgāzes zādzība vai patvaļīgi lietota dabasgāze) un atteicās

no tā par labu vispārējam Civillikuma regulējumam, bet Ministru

kabinets ar apstrīdētajām normām radījis jaunas tiesiskās

attiecības.

Sekojot šim argumentam, Satversmes tiesa būtiski kļūdījās.

Pirmkārt, dabasgāzes tirgus atvēršana nenozīmēja, ka būtiski

mainījās tiesisko attiecību struktūra lietā izskatāmajā aspektā.

Gan iepriekš monopolizētā tirgū, gan arī liberalizētā tirgū

tirgus dalībnieks vai dalībnieki var saskarties ar problēmu, ka

dabasgāzes lietotājs izmanto dabasgāzi, neievērojot tās

lietošanas noteikumus. Proti, ka pieslēgums ir ierīkots patvaļīgi

vai lietotājs dabasgāzi lieto bez komercuzskaites mēraparāta, vai

komercuzskaites mēraparāts vai plomba ir bojāta un kādas minētās

darbības dēļ ir samazināts dabasgāzes patēriņa rādījuma lielums

vai radīta iespēja dabasgāzi lietot bez maksas. Tāpat

liberalizētā tirgū turpina pastāvēt tie paši šķēršļi, kādēļ

patvaļīgi lietotās dabasgāzes apjomi noteicami uz aprēķinu

pamata, kādēļ tie noteicami vienveidīgi un kādēļ noteicama

vienveidīga kompensācijas aprēķina kārtība. Proti, tirgus

liberalizācija nekādā veidā nemaina Satversmes tiesas pašas

atzīto problēmu: dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma

gadījumā, kad enerģijas lietotājs prettiesiski iejaucies

dabasgāzes patēriņa skaitītāja darbībā, patērētās dabasgāzes

daudzuma un energoapgādes komersanta iespējamo zaudējumu apmēra

noteikšana ir objektīvi apgrūtināta (sk. sprieduma 23.1.

punkta otro un trešo rindkopu). Vienveidīgs pārkāpuma seku

novēršanas mehānisms kalpo tiesiskai noteiktībai arī liberalizētā

tirgū.

Otrkārt, arī no likumprojektu pavadošajiem materiāliem un

apspriedēm par likumprojektu neizriet nedz sākotnējā

likumprojekta autoru, nedz Saeimas mērķis dabasgāzes tirgus

liberalizācijas labad atteikties no dabasgāzes patvaļīgas

lietošanas pārkāpuma kompensēšanas vajadzības un šādas kārtības

detalizācijas. Minētā mērķa eksistences gadījumā tas būtu

norādīts likumprojekta anotācijas I daļas 2. punktā

"Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību

akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un

būtība", kurā ļoti detalizēti atspoguļotas tās sociālās

problēmas, kuru risināšanai likumprojekts izstrādāts un kā tas

tās maina. Apspriežot Enerģētikas likuma 107. panta septīto daļu

un izslēdzot 42.3 pantu, nedz atbildīgā komisija par

likumprojekta virzību Saeimā, nedz Saeimas deputāti nav

izteikušies, ka Saeima apzināti mainītu Ministru kabinetam dotā

pilnvarojuma galvenā satura virzienus. Tieši pretēji, lai arī

tirgus dalībnieks - akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" -

likumprojekta apspriešanas laikā Saeimas komisijā bija izteikusi

savas bažas, ka tās ieskatā Saeimas iecerētās izmaiņas likumā

vērstas uz pilnvarojuma ierobežošanu Ministru kabinetam regulēt

to, kā noteicams norēķins par zagtu dabasgāzi, Saeima neuzskatīja

par nepieciešamu norādīt, vai šīs bažas ir pamatotas vai nē.