3. punkts

1Kā norādīts iepriekš, Enerģētikas likuma 107. panta

2septītās daļas pieņemšana ir sistēmiski saskaņota ar

342.3 panta un citu dabasgāzes tirdzniecību regulējošo

4normu izslēgšanu no likuma, jo šie grozījumi likumā izdarīti

5vienlaicīgi ar vienu likumu. Atbilstoši kodifikācijas tehnikai

6normas, kas pēc sava regulēšanas priekšmeta attiecas uz

7dabasgāzes tirdzniecību, šobrīd ir apkopotas vienkopus nodaļā

8"Dabasgāzes tirgus". Enerģētikas likuma 107. panta

9septītā daļa noslēdz pantu, kas veltīts dabasgāzes tirdzniecības

10pamatprincipiem. Tiesību norma, kas noslēdz pantu, nodaļu vai

11pašu tiesību aktu, parasti ir ar īpašu detalizācijas pakāpi un

12paredzēta dažādu samērā konkrētu situāciju noregulēšanai. Tādēļ

13arī Enerģētikas likuma 107. panta septītā daļa pilnvaro Ministru

14kabinetu noregulēt visas dabasgāzes tirdzniecības detaļas

15sīkāk.

16Enerģētikas likuma 107. panta septītajā daļā Ministru kabinets

17pilnvarots noteikt tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas

18operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un

19pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā, kā arī to, kā veicami

20norēķini par piegādāto dabasgāzi. Tātad Ministru kabinets var

21noteikt visu dabasgāzes piegādes posmos iesaistīto personu

22tiesības un pienākumus un samaksas kārtību.

23Katra tiesību norma saturiski ir saistīta ar citu tiesību

24normu - gan vertikāli, gan horizontāli. Arī pilnvarojošo normu

25satura formulēšanā Saeima ievērojusi sistēmisku vienveidību.

26Piemēram, elektroenerģijas tirgus ir liberalizēts jau kopš 2005.

27gada vidus. Elektroenerģijas tirgus likuma VIII nodaļā

28"Elektroenerģijas tirdzniecība" 32. pantā pie

29tirdzniecības pamatprincipiem, ko definē likumdevējs, ietverts

30arī pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā

31lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi,

32tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus

33elektroenerģijas piegādē, lietošanā un norēķinos par saņemtajiem

34pakalpojumiem, kā arī tirgotāju maiņas kārtību. Enerģētikas

35likuma 107. panta septītā daļa būtiski sakrīt ar Elektroenerģijas

36tirgus likuma 32. panta piekto daļu. Ievērojot regulēšanas

37priekšmetu līdzību un situāciju salīdzināmību (tirgus

38liberalizācija un kompensācija produkta zādzības gadījumā), var

39pieņemt, ka Enerģētikas likuma 107. panta septītās daļas

40redakcija ir tapusi, iedvesmojoties no Elektroenerģijas tirgus

41likuma 32. panta piektās daļas. Tā kā elektroenerģijas tirgū

42iedibinātā kārtība, ka Ministru kabinets ir pilnvarots regulēt

43kārtību, kādā notiek norēķini par nozagtu elektroenerģiju, pastāv

44jau ilgstoši, var pieņemt, ka likumdevējam ne prātā neienāca, ka

45ar Enerģētikas likuma 107. panta septīto daļu tas šādu

46pilnvarojumu Ministru kabinetam būtu izbeidzis attiecībā uz

47patvaļīgi lietotu dabasgāzi.

48Jāpiekrīt, ka Enerģētikas likuma 107. panta septītā daļa

49atšķiras no konkrētāka pilnvarojuma Ministru kabinetam, kas

50ietverts turpat likumā attiecībā uz siltumenerģiju. Satversmes

51tiesa to konstatē, taču neizdara par to nekādus tālākus

52secinājumus. Mūsuprāt, pilnvarojošo normu satura atšķirība

53saglabājusies tādēļ, ka likumdevējs grozīja tieši normas, kas

54saistītas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet siltumenerģijas

55tirdzniecības normas tolaik netika grozītas. Tādējādi konkrētāks

56pilnvarojums attiecībā uz siltumenerģiju nenozīmē, ka tādam pašam

57jābūt arī attiecībā uz dabasgāzes tirdzniecību.

58Visbeidzot, būtiska ir pilnvarojošās normas veidotā sistēma ar

59vispārējo civiltiesisko regulējumu. Satversmes tiesa ir

60norādījusi, ka notikusi atkāpšanās no Civillikuma regulējuma, un

61apstrīdētās normas radot jaunas tiesiskās attiecības, kuras

62likumdevējs neesot izlēmis.

63Atbildība par dabasgāzes patvaļīgu lietošanu nav jaunas

64tiesiskās attiecības, bet gan noregulēto tiesisko attiecību

65tiesiskās sekas. Atbildības pienākums ir visiem dabasgāzes

66tirdzniecības attiecībās iesaistītajiem dalībniekiem. Lietotājam,

67kurš pieļāvis patvaļību un tādēļ lietojis dabasgāzi bez

68atlīdzības, arī ir šāds atbildības pienākums - vispirms

69atlīdzināt prettiesiski nodarīto zaudējumu. Tātad, ja tiesiskajās

70attiecībās pastāv atbildības pienākums, t.i., tas dabiski jau

71atrodas tiesību un pienākumu kopumā, tad Saeima ir pilnvarojusi

72Ministru kabinetu detalizēt atbildības piemērošanas apstākļus -

73noteikt, gadījumus, kad konstatējama atbildība par patvaļīgu

74dabasgāzes lietošanu un kā aprēķināms zaudējums (par kādu periodu

75un pēc kādas mērauklas).