3. pants

Kā norādīts iepriekš, Enerģētikas likuma 107. panta

septītās daļas pieņemšana ir sistēmiski saskaņota ar

42.3 panta un citu dabasgāzes tirdzniecību regulējošo

normu izslēgšanu no likuma, jo šie grozījumi likumā izdarīti

vienlaicīgi ar vienu likumu. Atbilstoši kodifikācijas tehnikai

normas, kas pēc sava regulēšanas priekšmeta attiecas uz

dabasgāzes tirdzniecību, šobrīd ir apkopotas vienkopus nodaļā

"Dabasgāzes tirgus". Enerģētikas likuma 107. panta

septītā daļa noslēdz pantu, kas veltīts dabasgāzes tirdzniecības

pamatprincipiem. Tiesību norma, kas noslēdz pantu, nodaļu vai

pašu tiesību aktu, parasti ir ar īpašu detalizācijas pakāpi un

paredzēta dažādu samērā konkrētu situāciju noregulēšanai. Tādēļ

arī Enerģētikas likuma 107. panta septītā daļa pilnvaro Ministru

kabinetu noregulēt visas dabasgāzes tirdzniecības detaļas

sīkāk.

Enerģētikas likuma 107. panta septītajā daļā Ministru kabinets

pilnvarots noteikt tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas

operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un

pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā, kā arī to, kā veicami

norēķini par piegādāto dabasgāzi. Tātad Ministru kabinets var

noteikt visu dabasgāzes piegādes posmos iesaistīto personu

tiesības un pienākumus un samaksas kārtību.

Katra tiesību norma saturiski ir saistīta ar citu tiesību

normu - gan vertikāli, gan horizontāli. Arī pilnvarojošo normu

satura formulēšanā Saeima ievērojusi sistēmisku vienveidību.

Piemēram, elektroenerģijas tirgus ir liberalizēts jau kopš 2005.

gada vidus. Elektroenerģijas tirgus likuma VIII nodaļā

"Elektroenerģijas tirdzniecība" 32. pantā pie

tirdzniecības pamatprincipiem, ko definē likumdevējs, ietverts

arī pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā

lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi,

tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus

elektroenerģijas piegādē, lietošanā un norēķinos par saņemtajiem

pakalpojumiem, kā arī tirgotāju maiņas kārtību. Enerģētikas

likuma 107. panta septītā daļa būtiski sakrīt ar Elektroenerģijas

tirgus likuma 32. panta piekto daļu. Ievērojot regulēšanas

priekšmetu līdzību un situāciju salīdzināmību (tirgus

liberalizācija un kompensācija produkta zādzības gadījumā), var

pieņemt, ka Enerģētikas likuma 107. panta septītās daļas

redakcija ir tapusi, iedvesmojoties no Elektroenerģijas tirgus

likuma 32. panta piektās daļas. Tā kā elektroenerģijas tirgū

iedibinātā kārtība, ka Ministru kabinets ir pilnvarots regulēt

kārtību, kādā notiek norēķini par nozagtu elektroenerģiju, pastāv

jau ilgstoši, var pieņemt, ka likumdevējam ne prātā neienāca, ka

ar Enerģētikas likuma 107. panta septīto daļu tas šādu

pilnvarojumu Ministru kabinetam būtu izbeidzis attiecībā uz

patvaļīgi lietotu dabasgāzi.

Jāpiekrīt, ka Enerģētikas likuma 107. panta septītā daļa

atšķiras no konkrētāka pilnvarojuma Ministru kabinetam, kas

ietverts turpat likumā attiecībā uz siltumenerģiju. Satversmes

tiesa to konstatē, taču neizdara par to nekādus tālākus

secinājumus. Mūsuprāt, pilnvarojošo normu satura atšķirība

saglabājusies tādēļ, ka likumdevējs grozīja tieši normas, kas

saistītas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet siltumenerģijas

tirdzniecības normas tolaik netika grozītas. Tādējādi konkrētāks

pilnvarojums attiecībā uz siltumenerģiju nenozīmē, ka tādam pašam

jābūt arī attiecībā uz dabasgāzes tirdzniecību.

Visbeidzot, būtiska ir pilnvarojošās normas veidotā sistēma ar

vispārējo civiltiesisko regulējumu. Satversmes tiesa ir

norādījusi, ka notikusi atkāpšanās no Civillikuma regulējuma, un

apstrīdētās normas radot jaunas tiesiskās attiecības, kuras

likumdevējs neesot izlēmis.

Atbildība par dabasgāzes patvaļīgu lietošanu nav jaunas

tiesiskās attiecības, bet gan noregulēto tiesisko attiecību

tiesiskās sekas. Atbildības pienākums ir visiem dabasgāzes

tirdzniecības attiecībās iesaistītajiem dalībniekiem. Lietotājam,

kurš pieļāvis patvaļību un tādēļ lietojis dabasgāzi bez

atlīdzības, arī ir šāds atbildības pienākums - vispirms

atlīdzināt prettiesiski nodarīto zaudējumu. Tātad, ja tiesiskajās

attiecībās pastāv atbildības pienākums, t.i., tas dabiski jau

atrodas tiesību un pienākumu kopumā, tad Saeima ir pilnvarojusi

Ministru kabinetu detalizēt atbildības piemērošanas apstākļus -

noteikt, gadījumus, kad konstatējama atbildība par patvaļīgu

dabasgāzes lietošanu un kā aprēķināms zaudējums (par kādu periodu

un pēc kādas mērauklas).