Satversmes tiesas tiesnešu Alda Laviņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2021-03-03 "Par Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 88. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 12. augustam) un 89. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 24. janvārim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Enerģētikas likuma 107. panta septītās daļas mērķis

atklājas iepriekšminētajā analīzē. Papildus, pilnvarojošās normas

mērķis atklājas, novērtējot likuma kopējo ietekmi sabiedrībā un

tiesiskajās attiecībās.

Dabasgāzes tirdzniecības un ikdienas lietošanas kārtība būtu

nepilnīga bez tiesiskajām sekām, kas iestājas gadījumos, ja šī

kārtība netiek ievērota. Proti, pilnvarojums noteikt

tirdzniecības attiecībās iesaistīto tiesības un pienākumus nestāv

atstatus no pilnvarojuma noteikt pasākumus, lai iesaistītie

ievērotu šīs tiesības un pienākumus, novērstu apdraudējumus un

traucējumus šādās attiecībās. Tādēļ tiesisko seku noteikšana par

savstarpējo tiesību un pienākumu neievērošanu tirdzniecības

kārtībā ir iederīga un piederīga pie pilnvarojuma mērķiem.

Valsts lēmumu pieņemšana ir jāorganizē tam vislabāk

piemērotajās institūcijās, t.i., tādās, kas pēc savas

organizācijas, sastāva, funkcijām un procedūrām spēj to

visefektīvāk nodrošināt. Ministru kabinets ar savām iestādēm un

lietpratēju tuvumu ir piemērotākā institūcija, bet tā izdotais

ārējais normatīvais akts - noteikumi - piemērotākais regulēšanas

instruments, ar kuru atrisināt identificēto problēmu dabasgāzes

tirdzniecības un lietošanas attiecībās.

Likumi nav tikai formāli tiesību akti, bet ir domāti, lai

kalpotu sabiedrībā lietderīgam mērķim. Tādēļ likuma mērķis

tiesību piemērotājam atklājas, ja tas apsver, kādu sociāli

ekonomisku seku sasniegšanai domāts likums. Interpretējot likumu,

jācenšas saskatīt tajā lietderīgu mērķi un piešķirt tam pilnīgu

iedarbību.

Interpretējot Enerģētikas likuma 107. panta septīto daļu,

Satversmes tiesa rīkojusies ļoti formāli. Atbilstoši tiesas

spriedumam no Saeimas tiek sagaidīts, ka tā turpmāk tiešā tekstā

ierakstītu, ka Ministru kabinets tiek pilnvarots noteikt

atbildību par dabasgāzes zādzību (jo tā esot jauna, būtiska un

neizlemta tiesiskā attiecība) un tās apmēru, t.i.,

"dabasgāzes patvaļīga lietošana (zādzība) ir aizliegta;

dabasgāzes lietotājam ir pienākums atlīdzināt saņemto (nozagto);

saņemtā (nozagtā) daudzuma aprēķinu un kompensācijas apmēru

noteikšanas kārtību regulē Ministru kabinets". Protams, šāda

tiesību norma ir ar augstāku skaidrības pakāpi, taču arī

abstraktāka satura norma, kāda ir Enerģētikas likuma 107. panta

septītā daļa, satur to pašu uzvedības modeli.

Tādējādi mēs uzskatām, ka Ministru kabinets, pieņemot

apstrīdētās normas, bija rīkojies Saeimas dotā pilnvarojuma

ietvaros.

Tiesnesis A. Laviņš

Tiesnesis J. Neimanis

Rīgā 2021. gada 28. oktobrī