2. pants

Mēs piekrītam Spriedumā norādītajam, ka valsts

darbībai jābūt vērstai uz ilgtspējīgu attīstību, tostarp

ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrādi. Valsts ilgtspējīgas

attīstības prasībai atbilst tāds tiesiskais regulējums, kas

veicina ilgtspējīgu un drošu elektroenerģijas ražošanu.

Pašreizējās paaudzes un nākamo paaudžu iespējas dzīvot

labvēlīgā vidē ir daudzējādā ziņā atkarīgas no valsts gatavības

nodrošināt ilgtspējīgu attīstību (sk. Satversmes tiesas

2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2018-04-01 20. punktu). Ilgtspējībai ir trīs

savstarpēji saistīti aspekti: ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā

ilgtspējība (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03

6.1.1. punktu). Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības

labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota

attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un

ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību

ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas

iespējas (sal. sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu).

Atbalsts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā un no

atjaunojamiem energoresursiem ir nepieciešams, lai veicinātu

enerģētikas politikas virzību uz vides aizsardzību un klimata

pārmaiņu ietekmes mazināšanu, stimulētu vietējo un atjaunojamo

resursu izmantošanu. Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš ir

norādījusi, ka Latvijas sabiedrībā demokrātija vēl nebūt netiek

uzskatīta par pašsaprotamu un ka demokrātiskas tiesiskas valsts

varas atzariem ir jātiecas uz to, lai personu uzticēšanās valstij

un tiesībām arvien pieaugtu (sal. sk. Satversmes tiesas 2018.

gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-25-01 23. punktu un

2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1.

punktu). Tāpēc iebilstam pret to, ka atbalsts, kurā valsts,

kā arī visa sabiedrība iegulda ievērojamus finanšu līdzekļus,

netiek pienācīgi kontrolēts. Tas apdraud atjaunojamo

energoresursu politikas veicināšanu ilgtermiņā un valsts

piešķirtā atbalsta novirzīšanu likumdevēja noteiktajam mērķim, kā

arī nevairo un pat mazina personu uzticēšanos valstij un

tiesībām.

Piekrītam Spriedumā secinātajam, ka likumdevējs bija

pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā īstenojams

pašpatēriņa princips un prasība piegādāt elektroenerģiju

galalietotājiem par pamatotu cenu. Tomēr nepiekrītam, ka Ministru

kabinets, apstrīdētās normas pieņemot, ir rīkojies atbilstoši

likumdevēja gribai un pilnvarojuma mērķim.