1. pants

Satversmes tiesa pēc Administratīvās rajona tiesas

pieteikuma, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85.

pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu, 17. panta

pirmās daļas 9. punktu, kā arī 19.1 un 28.1

pantu, rakstveida procesā 2018. gada 18. septembra tiesas sēdē

izskatīja lietu Nr. 2017-33-03 "Par Ministru kabineta 2013.

gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 "Ārstniecības riska

fonda darbības noteikumi" 3.1 un 15. punkta

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam". 2018.

gada 18. oktobrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu minētajā

lietā (turpmāk - Spriedums), nolemjot atzīt apstrīdētās normas

par atbilstošām Satversmes 64. pantam.

Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona tiesa -

uzskata, ka Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu

Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi"

3.1 un 15. punkts (turpmāk kopā - apstrīdētās normas)

neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

64. pantam, jo Ministru kabinets, tos pieņemot, pārkāpis tam

likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas. Pieteikuma

iesniedzēja norāda, ka Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmajā

daļā tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda ir

paredzētas tikai pašam pacientam, bet Ministru kabinets ar

apstrīdētajām normām paplašinājis to personu loku, kurām ir

tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, ar

pacienta mantiniekiem. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar

apstrīdētajām normām ir pieļauts vēl viens likumdevēja piešķirtā

pilnvarojuma robežu pārkāpums, jo tās nosaka mantiniekiem

tiesības prasīt pacientam nodarītā morālā kaitējuma

atlīdzināšanu, bet tas esot tīri personiska rakstura prasījums.

Argumentējot savu viedokli, izmantosim Spriedumā lietotos

saīsinājumus. Mūsu viedoklis ir balstīts uz turpmāk norādītajiem

argumentiem.