5. pants

Mūsuprāt, izskatot lietu Nr. 2018-10-0103,

Satversmes tiesai bija jāņem vērā arī citi būtiski apsvērumi.

5.1. Pieteikuma iesniedzējs uzskata: par to, ka

apstrīdētā Krimināllikuma norma nav bijusi pietiekami skaidra,

liecina arī grozījumi apstrīdētajā Krimināllikuma normā un

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta

pirmajā daļā, ar kuriem minēto normu tiesiskajā sastāvā tika

iekļauts operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzētu

iekārtu un ierīču aprites aizliegums. Lietas izskatīšanas laikā

gan Saeima, gan atsevišķas pieaicinātās personas uzsvēra, ka

jebkuru tiesību normu var uzlabot, pat ja tā arī pirms

grozījumiem ir bijusi pietiekami skaidra (sk., piemēram,

Sprieduma 3. un 11. punktu). Tomēr mēs šajā gadījumā

uzskatām, ka ar 2015. gada 12. novembra likumu "Grozījumi

Krimināllikumā" tika nevis uzlabota normas skaidrība, bet

gan šajā normā ietverts jauns regulējums, saskaņā ar kuru

kriminālatbildība iestājas arī par tādu ierīču vai iekārtu

aprites aizlieguma pārkāpumu, kuras paredzētas operatīvās

darbības pasākumu traucēšanai. Savukārt tikai 2016. gada 31.

martā tika grozīta Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma

5.1 panta pirmā daļa un tajā tika ietverts jauns

pilnvarojums Ministru kabinetam Sarakstā ietvert arī operatīvās

darbības pasākumu traucēšanai paredzētās iekārtas un ierīces,

kuras iepriekš Sarakstā bija iekļautas ultra vires. Tātad

saistībā ar apstrīdēto noteikumu normu likumdevējs ir atkārtoti

ar atpakaļvērstu spēku leģitimējis Ministru kabineta ultra

vires jeb bez pilnvarojuma izdotu ārēju vispārsaistošu normu.

Krimināltiesību kontekstā tas ir būtisks pamattiesību

pārkāpums.

5.2. Pretēji Spriedumā apgalvotajam Noteikumi Nr. 645,

kuri ietvēra iekārtu un ierīču nosaukumus, neatbilst tehnoloģiju

neitralitātes principam, jo, ieviešot tirgū jaunu preci ar

funkcijām, kas līdzīgas Sarakstā minēto iekārtu funkcijām, tā

nenonāktu apstrīdētās Krimināllikuma normas tvērumā. 2016. gada

4. oktobra grozījumi Sarakstā šo nepilnību novērsa, jo tajos ir

ietverts aizliegto ierīču pielietojuma apraksts.

Apgalvojums, ka Sarakstā ietvertie iekārtu un ierīču nosaukumi

saskaņā ar Ministru kabineta un vairāku pieaicināto personu

viedokli esot pietiekami skaidri, lai persona apzinātos, ka par

šo iekārtu vai ierīču iegādāšanos tai draud kriminālatbildība,

tomēr ir apšaubāms, jo Sarakstā citstarp ir iekļautas arī visai

ikdienišķas mājsaimniecībā un birojos izmantojamas preces,

piemēram, skeneri. Sarakstā nebija ietverts paskaidrojums

attiecībā uz to, kādiem tehniskiem datiem šīm ierīcēm jāatbilst,

lai tās nonāktu stratēģiskas nozīmes preču lokā.

5.3. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās

normas nav pietiekami skaidras un paredzamas arī tādēļ, ka

persona bez speciālām zināšanām pat ar jurista palīdzību nespējot

izsecināt, vai konkrēta ierīce ietilpst kādā no Sarakstā

ietvertajām preču grupām. Par to liecinot Stratēģiskas nozīmes

preču aprites likuma regulējums, saskaņā ar kuru iestāde

konkrētas preces identifikācijas nolūkā var vērsties Komitejā,

bet, ja nepieciešams, saņemt arī eksperta atzinumu. Pieteikuma

iesniedzēja viedokli, ka ierīču atpazīšanai ir nepieciešama

eksperta palīdzība, apstiprināja arī virkne pieaicināto personu,

piemēram, Komiteja un Valsts drošības dienests (sk. Sprieduma

8. un 9. punktu). Tas vien, ka Latvijas Republikā, kā to

konstatēja Satversmes tiesa, ir noteikta kārtība, kādā persona

var noskaidrot, vai konkrētā iekārta ir iekļauta Sarakstā un kādi

aprites ierobežojumi uz to attiecināmi (sk. Sprieduma 20.

punktu), tomēr pilnībā neatrisina normas skaidrības

jautājumu. Tiesas procesā pieaicinātās personas, piemēram, Valsts

policija, norādīja, ka tādā gadījumā, ja persona, kuras īpašumā

nonākusi Sarakstā iekļauta iekārta, vēlas noskaidrot, kas tā par

ierīci, un vēršas pēc attiecīgām konsultācijām, pret to

nekavējoties var tikt uzsākts kriminālprocess saskaņā ar

Krimināllikuma 237.1 panta otro daļu (sk. Sprieduma

10. punktu). Paturot prātā ECT judikatūru (sk. šo

atsevišķo domu 3.3. punktu), mēs joprojām šaubāmies par to,

vai brīdī, kad Pieteikuma iesniedzējam tika piemērota apstrīdētā

Krimināllikuma norma, tā viņam bija pietiekami skaidra.

Demokrātiskā tiesiskā valstī personai, kuras īpašumā likumīgi

nonākusi kāda jauno tehnoloģiju iekārta vai ierīce, nav

nekavējoties jāmeklē jurista palīdzība, lai noskaidrotu, vai tā

nav neapzināti izdarījusi kriminālsodāmu darbību. Satversmes

tiesa, izskatot lietu, nepietiekami novērtēja citu Eiropas

Savienības dalībvalstu un Šengenas līguma nozīmi brīvā preču un

pakalpojumu, tostarp Sarakstā minēto iekārtu, apritē. Satversmes

tiesa konstatēja, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ne

visas Sarakstā iekļautās iekārtas un ierīces ir izņemtas no

civiltiesiskās aprites vai to aprite ir būtiski ierobežota. Tāpēc

likumpaklausīgai personai, kura likumīgi citā Eiropas Savienības

dalībvalstī ir ieguvusi savā īpašumā kādu preci un bez muitas un

robežsardzes kontroles to ievedusi Latvijā, varētu arī nerasties

pamatotas šaubas, ka tā varētu būt izdarījusi noziedzīgu

nodarījumu.

Ineta Ziemele

Sanita Osipova

Rīgā 2019. gada 6. martā