4. pants

Apstrīdētā Krimināllikuma norma ir blanketa tiesību

norma, kuras saturs atklājams, izmantojot citas tiesību normas,

izskatāmajā lietā citstarp arī apstrīdēto noteikumu normu.

Pieteikuma iesniedzējs savā pieteikumā apšauba to, ka

apstrīdētā noteikumu norma ir izdota, Ministru kabinetam

ievērojot tam Saeimas dotā pilnvarojuma robežas.

4.1. Pilnvarojums pieņemt apstrīdēto noteikumu normu

meklējams nevis Krimināllikumā, bet gan Stratēģiskas nozīmes

preču aprites likumā. Apstrīdētās Krimināllikuma normas

pieņemšanas laikā apstrīdētā noteikumu norma jau bija spēkā.

Sprieduma 17.1. punktā Satversmes tiesa konstatē, ka

"Noteikumi Nr. 645 tika izstrādāti vienlaikus ar grozījumiem

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, ar kuriem citstarp

bija paredzēts pilnvarot Ministru kabinetu noteikt

Sarakstu". Tomēr Spriedumā pietiekama uzmanība nav veltīta

faktam, ka Ministru kabinets Noteikumus Nr. 645 bija izdevis

agrāk, nekā Saeima ar minēto likumu tam deleģēja tiesības šādus

noteikumus izdot. Tādējādi likumdevējs "ar atpakaļejošu

datumu" leģitimēja izpildvaras izdotu ārēju normatīvu aktu,

proti, Noteikumus Nr. 645. Savukārt, pieņemot apstrīdēto

Krimināllikuma normu, Saeima ņēma vērā Stratēģiskas nozīmes preču

aprites likuma 3. panta pirmajā daļā ietverto pilnvarojumu

Ministru kabinetam. Laikā, kad tika pieņemta apstrīdētā

Krimināllikuma norma, atbilstošs deleģējums jau bija ietverts

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā. Taču šīs jomas

regulējums, kā arī deleģējuma risinājums primāri bija saistīts ar

to, kā valstī notiek stratēģiskas nozīmes preču aprite, proti,

bija vistiešāk saistīts ar komercdarbību. To skaidri pierāda

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 2. pantā noteiktais

likuma mērķis: "Likuma mērķis ir nodrošināt kontrolētu

stratēģiskas nozīmes preču apriti [..]." Attiecīgā

regulējuma izstrādē netika ievēroti tie īpašie principi, kas

likumdevējam jāievēro attiecībā uz normu skaidrību

krimināltiesību jomā. Papildus būtu jānorāda arī tas, ka Ministru

kabineta rīcība, pieņemot Sarakstu pirms tam, kad likumā bija

ietverts pilnvarojums to pieņemt, ir varas dalīšanas principa

pārkāpums un atkāpe no labas likumdošanas prakses, kas tiesiskā

demokrātiskā valstī nav pieļaujama.

4.2. Vēlamies norādīt arī to, ka papildus jau

minētajiem normatīvajiem aktiem, kuri jāņem vērā, noskaidrojot

apstrīdētās Krimināllikuma normas saturu, ir jāņem vērā vēl viens

likums, proti, Operatīvās darbības likums. Tātad, lai persona,

kurai, prezumējams, nav juridiskās izglītības, varētu noskaidrot

apstrīdētās Krimināllikuma normas saturu, tai jāatrod un

jāinterpretē tiesību normas, kas ietvertas vismaz piecos dažādos

normatīvajos aktos: Krimināllikumā, Noteikumos Nr. 645,

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, Operatīvās darbības

likumā, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 18. augusta

noteikumos Nr. 926 "Noteikumi par sevišķā veidā veicamiem

operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu

iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu apriti".

Satversmes tiesai, vērtējot tādas tiesību normas skaidrību, kurā

paredzēta kriminālatbildība, kas atbilstoši Satversmes tiesas

judikatūrai seku ziņā ir nopietnākais pamattiesību ierobežojums,

būtu īpaši jāpārliecinās par apstrīdētās tiesību normas

kvalitāti.

Skatot Operatīvās darbības likumu, Noteikumus Nr. 645 un

apstrīdēto Krimināllikuma normu to kopsakarā, ir grūti atrast

skaidru pilnvarojošu saikni starp likumu un deleģētās

likumdošanas kārtībā izdotu aktu, jo operatīvās darbības pasākumu

traucēšana nav Operatīvās darbības likumā noteikta kā operatīvais

pasākums. Apstrīdētajā Krimināllikuma normā kriminālatbildība

noteikta vienīgi par "sevišķā veidā veicamiem operatīvās

darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču

vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma

pārkāpšanu". Proti, iekārtas, kas paredzētas operatīvās

darbības pasākumu traucēšanai, apstrīdētajā Krimināllikuma normā

nav minētas. Operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzētas

ierīces nav minētas arī attiecīgā likumprojekta sagatavošanas

materiālos un likumdevēja diskusijās pirms apstrīdētās

Krimināllikuma normas pieņemšanas (sk., piemēram, lietas

materiālu 4. sēj. 77., 92., 138. un 139. lpp., kā arī 11. Saeimas

2013. gada 12. decembra sēdes stenogrammu. Pieejama:

http://saeima.lv/lv/transcripts/view/149). Arī pieaicinātā

persona Aldis Lieljuksis uzsver: "No Operatīvās darbības

likuma izriet, ka sevišķā veidā veicamie operatīvās darbības

pasākumi ir vērsti uz aktīvu informācijas iegūšanu un

saglabāšanu, kā arī operatīvu iekļūšanu, lai nodrošinātu citu

operatīvās darbības pasākumu īstenošanu." Viņš pauž

viedokli, ka apstrīdētā Krimināllikuma norma neaptver tādas

iekārtas, kas paredzētas sevišķā veidā veicamu operatīvās

darbības pasākumu traucēšanai (sk. Sprieduma 12.

punktu). Tātad apstrīdētā noteikumu norma nav izdota saskaņā

ar Operatīvās darbības likumu.

Satversmes 92. panta otrais teikums prasa no likumdevēja īpašu

rūpību kriminālsodāmu nodarījumu noteikšanā. Tāpēc gadījumā, ja

likumdevējam bija vēlme noteikt sodu ne tikai par sevišķā veidā

veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai

pielāgotu iekārtu aprites aizlieguma pārkāpšanu, bet arī par šo

pasākumu traucēšanai paredzētu iekārtu aprites aizlieguma

pārkāpšanu, tad likumdevējam bija expressis verbis tas

jāietver kriminālatbildību noteicošajā normā. Tātad, lai arī

apstrīdētā noteikumu norma atbilst Stratēģiskas nozīmes preču

aprites likumā ietvertajam pilnvarojumam, no apstrīdētās

Krimināllikuma normas persona nevarēja skaidri saprast, ka tā

nosaka kriminālatbildību arī par apstrīdētajā noteikumu normā

minētajām iekārtām, kuras paredzētas operatīvās darbības pasākumu

traucēšanai. Uz zināmu neskaidrību norāda arī pirmās instances

tiesas nolēmums Pieteikuma iesniedzēja lietā (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 58. lpp.).

Līdz ar to apstrīdētā noteikumu norma, ciktāl tā tiek

piemērota, nosakot kriminālatbildību par operatīvās darbības

pasākumu traucēšanai paredzētu iekārtu aprites aizlieguma

pārkāpšanu, neatbilst Satversmes 92. panta otrajam teikumam.