3. pants

Sprieduma 21. punktā secināts: "Tā kā

Apstrīdētajā rīkojumā norādītie argumenti par Grozījumu

prettiesiskumu nav pamatoti, Ministrs Grozījumu darbību ir

apturējis nepamatoti. Līdz ar to Apstrīdētais rīkojums neatbilst

likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai

daļai."

Piekrītam Spriedumā secinātajam, ka Grozījumi nepārkāpj

pašvaldībai piešķirtā pilnvarojuma apjomu. Tomēr nepiekrītam tam,

ka Pieteikuma iesniedzēja ir pamatojusi Grozījumu nepieciešamību

un veikusi konsultācijas ar privātpersonām.

3.1. Nepiekrītam Sprieduma 20.2. punktā secinātajam, ka

Grozījumu paskaidrojuma rakstā ir ietverts pietiekams pamatojums

nodevas likmes paaugstināšanas un nodevas piemērošanas perioda

pagarināšanas nepieciešamībai.

3.1.1. Likuma "Par pašvaldībām"

43.1 pants noteica, ka, izstrādājot saistošo noteikumu

projektu, tam pievieno paskaidrojuma rakstu, kurā sniegts

citstarp projekta nepieciešamības pamatojums. Minētā norma

nenoteica konkrētu pamatojuma detalizācijas pakāpi. Tomēr

pienākums pamatot tiesību normas nepieciešamību izriet no labas

likumdošanas principa (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada

3. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 23. punktu). Labas

likumdošanas princips attiecināms uz ikviena normatīvā akta

sagatavošanas un pieņemšanas procesu. Saeimai un tautai Satversmē

paredzētā kārtībā un apmēros pieder likumdošanas tiesības, taču

arī Ministru kabinetam un pašvaldībām ir būtiska loma tiesību

normu izdošanā (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 19.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-20-03 24. punktu). Ikvienai

tiesību normai, tostarp pašvaldības saistošo noteikumu normai,

demokrātiskā tiesiskā valstī jābūt tiesiskai un jāsekmē

sabiedrības pārliecība par to. Tāpēc jābūt nodrošinātam tādam

tiesību normas nepieciešamības pamatojumam, kas ir ticams un

objektīvs. Tikai tad iespējams pārliecināties par attiecīgās

normas tiesiskumu un sekmēt pārliecību par tās tiesiskumu

sabiedrībā.

Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldību saistošie noteikumi parasti

ir vērsti uz tādu jautājumu regulēšanu, kuri skar tikai attiecīgo

pašvaldību un tās iedzīvotājus. Tomēr pašvaldības tiesību normās

paredzētajos gadījumos var izdot arī tādus saistošos noteikumus,

kuri ietekmē ne tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājus, bet

sabiedrību kopumā. Grozījumu ietekme sniedzas pāri Jūrmalas

valstspilsētas administratīvajai teritorijai, jo ietekmē ikvienu

personu, kas vēlas iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā. Šādos

apstākļos it sevišķi jāievēro no labas likumdošanas principa

izrietošā prasība pamatot tiesību normas nepieciešamību.

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējai bija jāsniedz ticams un

objektīvs pamatojums tam, ka Grozījumi ir nepieciešami.

3.1.2. Grozījumu paskaidrojuma rakstā norādīts, ka tie

pamatoti citstarp ar piesardzības principu. Pieteikumā skaidrots,

ka piesardzības princips pieļaujot tādu pasākumu veikšanu, kuri

var ietekmēt vidi vai personu veselību, pat tad, ja šī ietekme

vēl nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta. Tādējādi,

pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Grozījumu nepieciešamības

pamatojuma detalizācijas pakāpi ietekmējis citstarp piesardzības

princips.

Spriedumā nav sniegts vērtējums par to, vai Grozījumus

citstarp varēja pamatot ar piesardzības principu. Uzskatām, ka

Satversmes tiesai, pārbaudot Apstrīdētajā rīkojumā norādītos

argumentus par Grozījumu nepieciešamības pamatotību, bija

jānoskaidro, kādai vajadzēja būt šā pamatojuma detalizācijas

pakāpei. Proti, Satversmes tiesai bija jāizvērtē, vai Grozījumus

varēja pamatot citstarp ar piesardzības principu.

Satversmes tiesa ir atzinusi: piesardzības princips noteic, ka

valsts nedrīkst izvairīties no tādu efektīvu un samērīgu pasākumu

veikšanas, kuri nepieciešami, lai novērstu risku, ka cilvēka

veselībai un videi varētu tikt nodarīts smags un neatgriezenisks

kaitējums, tikai tāpēc vien, ka attiecīgajā brīdī pieejamā

tehniskā un zinātniskā informācija nesniedz noteiktu atbildi uz

jautājumu par šāda riska pakāpi. Lēmumu pieņemšanas procesā

visupirms ir veicama pienācīga izpēte, kas ļautu jau iepriekš

izvērtēt iespaidu, ko noteiktas darbības varētu atstāt uz vidi un

indivīdu tiesībām, novērst nelabvēlīgu ietekmi, kā arī nodrošināt

taisnīgu līdzsvaru starp dažādām konkurējošām interesēm

(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma

lietā Nr. 2017-02-03 19.2. punktu). Kaitējuma iespējamības

novērtējums veicams tiktāl, ciktāl tas praktiski iespējams

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma

lietā Nr. 2007-11-03 20.1. punktu). Kaitējuma iespējamības

novērtējums citstarp ir nesaraujami saistīts ar valsts pienākumu

veikt pienācīgu izpēti un lēmuma pieņemšanas procesā taisnīgi

samērot sabiedrības dažādās intereses (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2003. gada 8. jūlija

sprieduma lietā "Hatton and Others v. the United

Kingdom", pieteikums Nr. 36022/97, 99. un 104. punktu).

Pienācīgs un taisnīgs līdzsvars ir panākts tad, ja šīs dažādās

intereses ir ņemtas vērā ne tikai formāli, bet arī pēc

būtības.

Tādējādi piesardzības princips ir konkrēta vides riska

pārvaldības instruments, uz ko var atsaukties tad, ja pastāv

cilvēku veselības un vides risks, taču attiecīgajā brīdī pieejamā

tehniskā un zinātniskā informācija vēl konkrēti nepierāda šo

risku. Tomēr piesardzības principa ietvaros īstenotajiem

pasākumiem jābūt samērīgiem un tie jāpārskata, līdzko ir pieejama

plašāka tehniskā un zinātniskā informācija.

Tātad piesardzības principu piemēro tikai tad, ja pastāv

potenciāls cilvēku veselības un vides risks, bet attiecīgajā

brīdī to nav iespējams pierādīt. Piesardzības principu nevar

izmantot patvaļīgu lēmumu attaisnošanai.

3.1.3. Pieteikuma iesniedzējai, paaugstinot nodevas

likmi un pagarinot piemērošanas periodu nodevai, kuras mērķis ir

samazināt īpaša režīma zonā Jūrmalā iebraucošo transportlīdzekļu

skaitu, jo tas ietekmē vides kvalitāti, bija jāsniedz ticams,

objektīvs un datos balstīts pamatojums par: 1) kaitējumu, ko

intensīva transportlīdzekļu satiksme rada vides kvalitātei

Jūrmalas valstspilsētā, un 2) nodevas ietekmi uz

transportlīdzekļu satiksmes intensitāti. Uzskatām, ka šāds

pamatojums nav sniegts.

Saistībā ar transportlīdzekļu radīto kaitējumu vides

kvalitātei Satversmes tiesa Spriedumā atsaukusies uz Sākotnējo

grozījumu paskaidrojuma rakstā norādīto nepieciešamību

preventīvi, izmantojot finansiālus stimulus, veicināt videi

draudzīgāku transporta veidu izmantošanu iebraukšanai īpaša

režīma zonā Jūrmalā.

Tomēr Pieteikuma iesniedzēja nav norādījusi datus, kas

pamatotu intensīvas transportlīdzekļu satiksmes nodarīto

kaitējumu videi. No lietas materiāliem izriet, ka Jūrmalas

valstspilsētā nav nevienas gaisa monitoringa stacijas un tāpēc

nav pieejama informācija par to, kādu ietekmi nodeva ir atstājusi

uz gaisu piesārņojošo vielu emisijām. Atbilstoši sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs" aktuālajiem datu modelēšanas

rezultātiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju koncentrācijas

līmenis Jūrmalas valstspilsētas teritorijā 2021.-2023. gadā esot

samērā zems. Tāpat, arī salīdzinot emisiju tendences Jūrmalas

valstspilsētā 2017.-2019. gadā un 2020.-2022. gadā, būtiskas

izmaiņas neesot konstatētas.

Līdz ar to uzskatām, ka Pieteikuma iesniedzēja nav sniegusi

ticamu un objektīvu pamatojumu tam, ka intensīva

transportlīdzekļu satiksme kaitē vides kvalitātei Jūrmalas

valstspilsētā.

Attiecībā uz nodevas ietekmi uz transportlīdzekļu satiksmes

intensitāti, Satversmes tiesa spriedumā norāda: "Pieteikuma

iesniedzēja ir analizējusi Jūrmalas valstspilsētā iebraucošo

transportlīdzekļu plūsmu 2021. gadā un secinājusi, ka nodevas

piemērošanas periodam ir tieša ietekme uz satiksmes intensitāti.

Jūrmalas valstspilsētas ievāktie dati par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpašā režīma zonā, proti, tas, ka 2021. gada martā

fiksētas 463 012 iebraukšanas reizes, aprīlī - 417 500, septembrī

- 379 078, bet oktobrī - 447 794 reizes, liecina par to, ka

nodeva veic preventīvu funkciju un attur personas no iebraukšanas

īpaša režīma zonā Jūrmalā."

Tomēr Pieteikuma iesniedzējas apkopotie statistikas dati

sniedz informāciju par iebraucošo transportlīdzekļu plūsmu tikai

divos no visiem tiem mēnešiem, kuros nodeva iepriekš netika

piemērota. Proti, statistikas dati atspoguļo satiksmes

intensitāti martā un oktobrī, taču no tiem nav iespējams gūt

priekšstatu par situāciju pārējos mēnešos, kad nodeva netika

piemērota, - novembrī, decembrī, janvārī un februārī. Tiesas sēdē

Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka dati par šiem mēnešiem neesot

apkopoti. Tādējādi no Pieteikuma iesniedzējas apkopotajiem datiem

nav iespējams secināt to, ka īpašā režīma zonā Jūrmalā iebraukušo

transportlīdzekļu skaits mēnešos, kad nodeva netika piemērota,

būtu bijis lielāks nekā mēnešos, kad tā tika piemērota.

Turklāt dati par 2021. gada oktobri aptver arī tos

transportlīdzekļus, kas pieder jūrmalniekiem vai Jūrmalas

valstspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem nodeva netiek

piemērota. Pēc šiem datiem nav iespējams izdarīt secinājumus par

to, cik daudzi no īpaša režīma zonā Jūrmalā iebraucošajiem

transportlīdzekļiem pieder jūrmalniekiem vai Jūrmalā

reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri arī varētu radīt kaitējumu vides

kvalitātei, taču nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā

nemaksā. Līdz ar to nav iespējams secināt, kā nodeva ietekmē to

transportlīdzekļu skaitu, kuriem nodeva tiek piemērota.

Pieteikuma iesniedzēja lietas izskatīšanas laikā iesniedza

Satversmes tiesai statistikas datus par iebraukšanu īpaša režīma

zonā Jūrmalā arī par 2022. un 2023. gadu. Arī šajā periodā

Pieteikuma iesniedzēja nav apkopojusi datus par visu gadu, kā arī

nav nošķīrusi jūrmalniekiem vai Jūrmalas valstspilsētā

reģistrētajiem uzņēmumiem piederošos transportlīdzekļus no

pārējiem transportlīdzekļiem. Turklāt dati par 2022. gada martu

neatspoguļo situāciju visa mēneša garumā, bet par 2023. gada

martu nekādu datu vispār nav. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzējas

pārstāve norādīja, ka 2023. gada martā kameras neesot darbojušās

un datu apkopošana par tiem mēnešiem, kuros nodeva netiek

piemērota, būtu pārkāpusi personas datu aizsardzības

prasības.

2022. un 2023. gada dati Pieteikuma iesniedzējai Grozījumu

izdošanas laikā nebija pieejami, taču tie pierāda, ka nodevas

likmes paaugstināšanas un nodevas piemērošanas perioda

pagarināšanas nepieciešamība netiek pārskatīta un joprojām nav

ticami un objektīvi pamatota.

Tādējādi uzskatām, ka Pieteikuma iesniedzēja nav sniegusi

ticamu un objektīvu pamatojumu arī tam, kā nodeva ietekmē

transportlīdzekļu satiksmes intensitāti. Ņemot vērā visu minēto,

pēc mūsu ieskata, nav iespējams gūt pārliecību par to, ka

Pieteikuma iesniedzēja nevarēja pierādīt, kādu kaitējumu videi

nodara intensīva transportlīdzekļu satiksme īpaša režīma zonā

Jūrmalā. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējai

bija iespēja veikt izpēti par transportlīdzekļu satiksmes

intensitāti, taču tas netika darīts ticami un objektīvi. Tāpat no

lietas materiāliem izriet, ka nodevas ietekmi uz gaisu

piesārņojošo vielu emisiju bija iespējams izvērtēt, izmantojot

sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides,

ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" aktuālos datu

modelēšanas rezultātus.

Līdz ar to uzskatām, ka Pieteikuma iesniedzēja, pamatojot

Grozījumu nepieciešamību, nedrīkstēja "slēpties" aiz

piesardzības principa, proti, nevarēja Grozījumus pamatot ar

piesardzības principu un tādējādi izdarīt atkāpes no pienākuma

objektīvi, ticami un ar datiem pierādīt Grozījumu nepieciešamību.

Savukārt dati, ar kuriem Pieteikuma iesniedzēja pamatoja

Grozījumu nepieciešamību, nebija ticami un objektīvi.

Tātad Apstrīdētajā rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka

Pieteikuma iesniedzēja Grozījumu paskaidrojuma rakstā nav

pamatojusi Grozījumu nepieciešamību, ir pamatoti.

3.2. Piekrītam Sprieduma 20.4. punktā secinātajam, ka

no likuma "Par pašvaldībām" (redakcijā, kas bija spēkā

no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim)

neizrietēja pašvaldības pienākums konsultēties ar privātpersonām.

Tomēr uzskatām, ka Spriedumā izmantotā pieeja jautājumam par

sabiedrības iesaisti Grozījumu apspriešanā ir pārāk formāla.

Likumdošanas procesam ir jāveicina sabiedrības uzticēšanās

valstij un tiesībām, un šī uzticēšanās citstarp tiek nodrošināta

ar sabiedrības iesaisti demokrātiskā diskusijā (sal. sk.

Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2017-17-01 21.3. punktu). No labas likumdošanas

principa izriet prasība pēc iespējas apzināt visu ieinteresēto

personu viedokļus un tieši vai pastarpināti uzklausīt iebildumus

par paredzēto tiesisko regulējumu (sal. sk. Satversmes tiesas

2022. gada 21. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2021-27-01

18.1. punktu). Gadījumā, kad pašvaldības saistošo

noteikumu izstrādes rezultātā noteiktais tiesiskais regulējums

nodrošina īpaša režīma zonā Jūrmalā dzīvojošo personu intereses,

bet var negatīvi ietekmēt pārējo Jūrmalas valstspilsētas

administratīvajā teritorijā dzīvojošo personu tiesības,

sabiedrības iesaiste likumdošanas procesā ir īpaši būtiska.

Pieņemot Pašvaldību likumu, likumdevējs ir paredzējis

sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā un noteicis konkrētus

sabiedrības iesaistes veidus. Lai arī spēku zaudējušajā likumā

"Par pašvaldībām" nebija paredzēts konkrēts jautājumu

loks un politikas jomas, kurās likumā noteiktie sabiedrības

iesaistes veidi varētu tikt izmantoti, tomēr ir konstatējama

likumdevēja griba pēc iespējas veicināt iedzīvotāju līdzdalību

pašvaldības īstenotajos pārvaldības procesos.

Turklāt uzskatām, ka pienākumu konsultēties ar sabiedrību

jautājumos, kas skar vidi, paredz vides aizsardzības principi.

Tāpat uzskatām, ka izskatītajā lietā bija iespējams identificēt

to personu loku, kuru uzklausīšanai būtu bijusi svarīga nozīme

Grozījumu izstrādē, savukārt Spriedumā ir norādīts pretējais.

Vides aizsardzības pasākumu plāna izvērtēšanas procesam jābūt

iespējami atklātam, un visas ieinteresētās puses tajā jāiesaista

pēc iespējas agrākā posmā. Tas palīdz lēmuma pieņēmējiem

izstrādāt leģitīmus pasākumus, kas var ietekmēt vides aizsardzību

kopumā (sal. sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2007-11--3 20.1. punktu). Tādējādi

konsultācijām ar sabiedrību vides jomā ir izvirzāmas augstākas

prasības nekā citos pašvaldības darbības jautājumos. Izpratne par

to, kā sabiedrība un uzņēmējdarbības vide reaģēs uz nodevas

apmēra palielinājumu, ir svarīga, izstrādājot priekšlikumus, kas

vērsti uz noteiktās nodevas objekta mērķi.

Satversmes 115. pantā nostiprinātais valsts pienākums uzlabot

vides stāvokli pildāms, ņemot vērā situāciju visā valstī, nevis

vienas pašvaldības ietvaros. Satversmes 115. pants neprasa, lai

vienas pašvaldības iedzīvotājiem tiktu saglabāta neskarta vide,

kamēr cita pašvaldība būtu spiesta pieciest piesārņojumu (sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr.

2010-48-03 6.2. punktu). No lietas materiāliem

konstatējams, ka, plānojot samazināt tranzīta kustību cauri īpaša

režīma zonai Jūrmalā, nav vērtēta ietekme uz citu autoceļu

infrastruktūras izmantošanu, to tuvumā esošo teritoriju ilgtspēju

un to iedzīvotāju tiesībām uz labvēlīgu vidi. Līdz ar to

Grozījumi tika izstrādāti un izdoti, neuzklausot un nesamērojot

pārējo minētajai zonai piegulošo Jūrmalas valstspilsētas

administratīvās teritorijas daļu iedzīvotāju intereses.

Ievērojot minēto, uzskatām, ka Pieteikuma iesniedzēja nav

veikusi pienācīgas konsultācijas ar privātpersonām.

Līdz ar to secinām, ka Apstrīdētais rīkojums atbilst likuma

"Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai.

Satversmes tiesas tiesnese I.

Kucina

Satversmes tiesas tiesnesis A.

Kučs

Rīgā 2023. gada 11. decembrī