Satversmes tiesas tiesnešu Jautrītes Briedes un Veronikas Krūmiņas atsevišķās domas lietā Nr. 2024-21-0103 "Par likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrās daļas otrā teikuma un 42. panta septītās daļas, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1, 43.2 un 43.3 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 40. un 42. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam"

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa 2025. gada 10. decembrī pasludināja

spriedumu lietā Nr. 2024-21-0103 (turpmāk - spriedums). Ar

spriedumu likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.

gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk -

Spēkā stāšanās likums) 38. panta otrās daļas otrais teikums un

42. panta septītā daļa atzīta par neatbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

Arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk - Kadastra

likums) pārejas noteikumu 43.1, 43.2 un

43.3 punkts un Ministru kabineta 2020. gada 18.

februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas

noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) 40. un 42. punkts attiecībā

uz zemes likumiskās lietošanas tiesiskajām attiecībām atzīts par

neatbilstošu minētajām Latvijas Republikas Satversmes normām.

Piekrītam spriedumā izdarītajam secinājumam, ka apstrīdētās

Spēkā stāšanās likuma un Kadastra likuma normas neatbilst

Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam

teikumam.

Tomēr nepiekrītam tai pieejai, ka visu lietā apstrīdēto

normu satversmība tika vērtēta vienlaikus. Uzskatām, ka

apstrīdēto Noteikumu normu atbilstība Latvijas Republikas

Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam bija

vērtējama atsevišķi. Tā kā Noteikumu normas spriedumā netika

vērtētas atsevišķi, secinājums par apstrīdēto Noteikumu normu

neatbilstību attiecīgajām Latvijas Republikas Satversmes normām

ir pāragrs un nav pietiekami pamatots.