Satversmes tiesas tiesnešu Jautrītes Briedes un Veronikas Krūmiņas atsevišķās domas lietā Nr. 2024-21-0103 "Par likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrās daļas otrā teikuma un 42. panta septītās daļas, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1, 43.2 un 43.3 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 40. un 42. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam" 2. pants

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Kadastrālā vērtība ir kadastra objektam masveida

vērtēšanas procesā noteikta vērtība naudas izteiksmē, kura norāda

ekonomisko labumu, ko dod tiesības uz konkrēto objektu tā

novērtēšanas datumā (Kadastra likuma 1. panta 9. punkts).

Kadastrālā vērtēšana ir masveida vērtēšanas process, kas ietver

kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu Kadastra informācijas sistēmā

reģistrētiem nekustamajiem īpašumiem atbilstoši to grupu

ekonomisko labumu ietekmējošām atšķirībām un automatizētu

kadastrālo vērtību aprēķinu novērtēšanas datumā visiem kadastra

objektiem, nodrošinot šā vērtēšanas procesa efektivitāti un

noteikto kadastrālo vērtību objektivitāti, savstarpējo samērīgumu

un taisnīgumu (Kadastra likuma 66. pants).

No minētajām tiesību normām izriet, ka kadastrālā vērtība ir

valsts noteikta, standartizēta nekustamā īpašuma vērtība, kas

tiek aprēķināta masveida vērtēšanas procesā. Šī vērtība nav

identiska tirgus vērtībai, jo atspoguļo vidējo ekonomisko labumu,

ko īpašumi sniedz noteiktā laika brīdī, un ir balstīta uz

tipizētiem kritērijiem un automatizētiem aprēķiniem. Kadastrālās

vērtēšanas mērķis ir nodrošināt dažādu administratīvo un

regulatīvo vajadzību apmierināšanu.