Satversmes tiesas tiesnešu Jautrītes Briedes un Veronikas Krūmiņas atsevišķās domas lietā Nr. 2024-21-0103 "Par likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrās daļas otrā teikuma un 42. panta septītās daļas, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1, 43.2 un 43.3 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 40. un 42. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pareiza leģitīmā mērķa noteikšana ir būtiska, jo no

tās ir atkarīgs pamattiesību ierobežojuma atbilstības samērīguma

principam vērtējums. Proti, ikviens nākamais pamattiesību

ierobežojuma izvērtēšanas metodoloģijas posms ir cieši saistīts

ar konkrēto leģitīmo mērķi. Tāpēc Satversmes tiesai jāpārbauda

gan tas, vai pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā

mērķa sasniegšanai, un tas, vai identificēto leģitīmo mērķi nav

iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem, gan arī tas, vai ir panākts taisnīgs

līdzsvars starp leģitīmā mērķa aizsargātajām interesēm un to

personu interesēm, kuru pamattiesības ar apstrīdēto normu tiek

aizskartas.

Ministru kabinets norādīja, ka apstrīdētajās Noteikumu normās

ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis ir nodrošināt, ka

kadastrālās vērtības ir aktuālas un tirgus datos balstītas.

Tieslietu ministrija norādīja, ka šo normu mērķis ir nodrošināt

taisnīgu un līdzsvarotu pieeju zemes kadastrālajai vērtēšanai,

ņemot vērā zemes platības ietekmi uz tās tirgus vērtību. Viena

kvadrātmetra tirgus cena maziem un lieliem zemesgabaliem var būt

atšķirīga. Lai šo atšķirību ņemtu vērā un vērtējums būtu

atbilstošs nekustamā īpašuma tirgus realitātei, attiecībā uz

daudzdzīvokļu māju apbūves zemi kadastrālajā vērtēšanā tika

ieviesti kadastrālo vērtību bāzes rādītāji - standartplatība un

standartplatības korekcijas koeficients -, kuri izmantojami tad,

ja ēkām piesaistītie zemesgabali ir lielāki, nekā nepieciešams šo

ēku uzturēšanai. Aktuāla kadastrālā vērtība, kas tuvināta

nekustamā īpašuma tirgus vērtību līmenim, ir svarīga zemes

pārvaldības sastāvdaļa gan teritorijas attīstības un mājokļu

politikas plānošanai, gan tautsaimniecības attīstības

novērtēšanai kopumā. Tādējādi apstrīdēto Noteikumu normu

aizsargātās intereses ir plašākas un sabiedriski nozīmīgākas nekā

konkrētu personu individuālo interešu samērošana.

Gan apstrīdēto likumu normu, gan apstrīdēto Noteikumu normu

leģitīmais mērķis Satversmes 116. panta izpratnē ir viens un tas

pats - sabiedrības labklājības aizsardzība -, taču, mūsuprāt,

faktiski aizsargājamo interešu tvērums ir atšķirīgs. Ar

apstrīdētajām Noteikumu normām aizsargājamās intereses ir

vērtējamas plašākā un sabiedriski nozīmīgākā aspektā, ņemot vērā

ne vien zemes īpašnieku un uz tās esošo ēku īpašnieku interešu

samērošanu, bet arī kadastrālo vērtību nozīmi teritorijas

attīstības plānošanā, mājokļu politikas veidošanā un

tautsaimniecības attīstībā. No šāda interešu vērtējuma ir

atkarīgs tas, vai apstrīdētās Noteikumu normas samērīgi vai

nesamērīgi ierobežo pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu.

Tādēļ apstrīdēto Noteikumu normu satversmība bija vērtējama

atsevišķi, nevis kopā ar apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma un

Kadastra likuma normu satversmību.

Jautājums par to, kā kadastrālā vērtība ir piemērojama

konkrētajās tiesiskajās attiecībās, tostarp ņemot vērā, ka

kadastrālās vērtības pēc to aktualizācijas var gan palielināties,

gan samazināties, ir risināms likumdevēja noteiktajā regulējumā,

vienlaikus ar normām, kas paredz kadastrālās vērtības izmantošanu

attiecīgajās tiesiskajās attiecībās.

Satversmes tiesas tiesnese J.

Briede

Satversmes tiesas tiesnese V.

Krūmiņa

Rīgā 2025. gada 23. decembrī