3. pants

Apbūves zemes kadastrālo vērtību bāzes rādītāji ir:

1) zemes bāzes vērtība; 2) zemes standartplatība; 3)

standartplatības korekcijas koeficients (Noteikumu 35. punkts).

Apstrīdētās Noteikumu normas nosaka pamatprincipus apbūvētas

daudzdzīvokļu mājas apbūves zemes standartplatības aprēķināšanai

un tās korekcijas koeficienta noteikšanai. Minētie rādītāji ir

daļa no kompleksas, automatizētas sistēmas, kas izveidota

kadastrālās vērtības aprēķināšanai masveida vērtēšanas

procesā.

Tā kā zemes standartplatība un tās korekcijas koeficients ir

apbūves zemes kadastrālās vērtības bāzes rādītāji, šo rādītāju

aprēķināšanas veids un noteikšanas princips ietekmē zemes

kadastrālo vērtību. Savukārt, ņemot vērā, ka apstrīdētajās Spēkā

stāšanās likuma normās noteikts, ka likumiskās lietošanas maksas

apmērs tiek aprēķināts no lietošanā esošās zemes kadastrālās

vērtības, tad minēto bāzes rādītāju aprēķināšanas un noteikšanas

principi netieši ietekmē zemes likumiskās lietošanas maksu.

Apstrīdētās Noteikumu normas un apstrīdētās likumu normas,

neskatoties uz minēto ietekmi, regulē atšķirīgus tiesisko

attiecību aspektus un atšķiras pēc to tiesiskā rakstura.

Apstrīdētās Noteikumu normas nosaka kadastrālās vērtības bāzes

rādītāju aprēķināšanas un noteikšanas tehniskos principus, proti,

tās regulē kadastrālās vērtēšanas metodoloģiju. Tās neparedz

zemes likumiskās lietošanas maksas pienākumu, nenosaka šīs maksas

apmēru un tieši neierobežo tiesību uz īpašuma īstenošanu.

Savukārt apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma un Kadastra likuma

normas tieši regulē zemes likumiskās lietošanas tiesiskās

attiecības un nosaka ar tām saistītos tiesību uz īpašumu

ierobežojumus.

Apstrīdēto Noteikumu normu saturs bija vērtējams, ņemot vērā

to regulējuma priekšmetu - kadastrālās vērtēšanas metodoloģiju kā

valsts noteiktu un standartizētu masveida vērtēšanas procesu -,

nevis tikai saistībā ar šo normu netiešo ietekmi uz zemes

likumiskās lietošanas maksas apmēru. Līdz ar to šāda netieša

ietekme nav pietiekams pamats apstrīdētās Noteikumu normas vērtēt

kopā ar apstrīdētajām Spēkā stāšanās likuma un Kadastra likuma

normām, kas tieši regulē zemes likumiskās lietošanas tiesiskās

attiecības.

Tādējādi spriedumā nav pietiekami precīzi noteikti pieteikumu

iesniedzēju tiesību uz īpašumu ierobežojuma leģitīmie mērķi. Tos

nosakot, spriedumā uzmanība vērsta galvenokārt uz nepieciešamību

veicināt tiesisko noteiktību un sociālo mieru, kā arī valsts

resursu efektīvu izmantošanu un zemes likumiskās lietošanas

tiesiskajās attiecībās iesaistīto dalībnieku aizsardzību

(sprieduma 19.1. un 19.2. punkts).