3. pants

Mēs piekrītam, ka apstrīdētā norma ierobežo

parādniekam Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības uz

privātās dzīves neaizskaramību un var skart arī parādnieka bērna

privāto dzīvi. Tomēr nepiekrītam metodoloģijai, kas Spriedumā

izmantota, izvērtējot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību

ierobežojuma atbilstību samērīguma principam. Nevaram

pievienoties tiesas secinājumiem par apstrīdētajā normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma neatbilstību samērīguma principam.

Tiesa Spriedumā nošķīrusi divas personas - parādnieku un

parādnieka bērnu -, kurām Satversmes 96. pantā noteiktās

pamattiesības ierobežo apstrīdētā norma, un bez pārliecinoša

pamatojuma attiecīgi sadalījusi samērīguma izvērtējumu. Tiesa nav

pietiekami ņēmusi vērā to, ka apstrīdētā norma attiecas tieši uz

parādnieka datu publiskošanu.

Sprieduma 20. punktā tiesa pamatoti atzinusi

nepieciešamību ievērot līdzsvaru starp dažādām bērna

pamattiesībām. Tomēr Spriedumā ietvertā argumentācija un

izdarītie secinājumi norāda uz to, ka faktiski tiesa izskatītajā

lietā atzinusi bērna tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību

prioritāti pār bērna tiesībām uz attīstību.

Tādēļ nepiekrītam tiesas secinājumam

par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes

96. pantam.

Argumentējot savu viedokli, izmantosim Spriedumā lietotos

saīsinājumus.