7. pants

Izskatītajā lietā, izvērtējot apstrīdētās

normas radītā tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību

ierobežojuma atbilstību samērīguma principam, tiesai bija jāsver

no Satversmes 110. panta izrietošās bērna pamattiesības uz

attīstību un no Satversmes 96. panta izrietošās parādnieka

un pastarpināti arī viņa bērna tiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību. Satversmes tiesa, izvērtējot pamattiesību

ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim, ir norādījusi, ka tai

jānoskaidro lietā līdzsvarojamās intereses un tas, kurai no šīm

interesēm būtu piešķirama prioritāte (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2010-01-01 15. punktu).

7.1. Sprieduma 19.6. punktā atzīts, ka

apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo parādnieka bērnam Satversmes

96. pantā noteiktās pamattiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību. Izdarot šādu secinājumu, tiesa nav ņēmusi vērā

to, ka apstrīdētā norma bērna tiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību ierobežo tikai pastarpināti (sk. šo atsevišķo

domu 4. punktu).

Fonda administrācija savā mājaslapā publisko ziņas tieši par

parādnieku, proti, viņa vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu

un dzimšanas gadu. Minētās ziņas vienīgi ierobežotam saistītu

personu lokam ļauj identificēt parādnieka bērnu. Vēl vairāk, arī

pēc lietā pieaicinātās personas Valsts bērnu tiesību aizsardzības

inspekcijas ieskata, parādnieka bērna identifikācijas riski ir

minimāli un arī iespējamība, ka varētu tikt pārkāptas bērna

tiesības uz privāto dzīvi un personas neaizskaramību (piemēram,

ka bērns varētu tikt pazemots vecāka parādsaistību dēļ), ir ļoti

neliela (sk. lietas materiālu 1. sēj.

112. lpp.). Publiskojamo ziņu apjoms nav uzskatāms par

tādu, kas ļautu jebkurai personai identificēt bērnu un tādu viņa

privātās dzīves aspektu kā attiecības ar vecākiem. Tāpat

atsevišķas ziņas laika gaitā var tikt mainītas, piemēram, var

notikt tādas civilstāvokļa aktu reģistra izmaiņas, kuru rezultātā

parādnieka un bērna uzvārds var atšķirties. Šie argumenti tiesai

bija jāņem vērā, vērtējot apstrīdētās normas radītā tiesību uz

privātās dzīves neaizskaramību ierobežojuma atbilstību samērīguma

principam.

Turklāt apstrīdētā norma jau pati par sevi paredz vairākus

aizsardzības mehānismus bērna tiesībām uz privātās dzīves

neaizskaramību. Proti, nosacījums, ka bērna vecāks piekrīt ziņu

publiskošanai, nozīmē to, ka primāri tieši šis vecāks var

novērtēt, ciktāl uzturlīdzekļu parādnieka datu publiskošana

varētu ietekmēt bērna tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ir arī otrs nosacījums, proti, ziņas par uzturlīdzekļu parādnieku

tiek publicētas tad, ja Fonda administrācija nav saņēmusi no

valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu

publiskošana varētu kaitēt bērna interesēm, citstarp arī to

parādnieka bērnu interesēm, kuri nav iesniedzēja aprūpē.

Mēs uzskatām, ka likumdevēja

izveidotais mehānisms citstarp nodrošina aizsardzību arī bērna

tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

7.2. Kā norādīts šo atsevišķo domu 6. punktā,

tiesa ir pamatoti atzinusi apstrīdētās normas pozitīvo nozīmi

bērna tiesību uz attīstību nodrošināšanā. Valsts prioritāte ir

veicināt pilnvērtīgai bērna fiziskajai un intelektuālajai

attīstībai labvēlīgu dzīves apstākļu un sociālās vides

nodrošināšanu.

Tomēr tiesa Spriedumā nav pienācīgi izsvērusi šo bērna tiesību

nozīmi kopsakarā ar iespējamo ierobežojumu bērna tiesībām uz

privātās dzīves neaizskaramību. Proti, tiesa nav ņēmusi vērā tādu

svarīgu apstākli kā valstī pastāvošais augstais bērnu nabadzības

līmenis, uz ko norādījusi starptautiskā organizācija

UNICEF (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu

fonds) pētījumā par bērnu nabadzības rādītājiem ekonomiski

attīstītajās valstīs, kur Latvijai ir vieni no sliktākajiem

rādītājiem (sk.: Measuring Child Poverty: New League Tables of

Child Poverty in the World's Rich Countries. UNICEF, May 2012.

Pieejams:

https://www.unicef-irc.org/publications/pdf/rc10_eng.pdf).

Arī ANO Bērnu tiesību komiteja savos apsvērumos par Bērnu tiesību

konvencijas izpildi norāda, ka Latvijai ir mērķtiecīgi jāturpina

rūpēties par bērnu tiesību ievērošanu un nodrošināšanu, ņemot

vērā pastāvošo bērnu nabadzību, tai skaitā paplašinot bērniem no

visiem sociālekonomiskajiem slāņiem pieeju kultūras, atpūtas, kā

arī citām izglītojošām un attīstošām aktivitātēm (sk.: United

Nations Committee on the Rights of the Child: Concluding

Observations on the Third to Fifth Periodic Reports of Latvia.

11-29 January 2016, paras 55, 59. Pieejams:

http://www.ohchr.org/).

Tātad Latvijas valsts starptautiskās saistības liek tai meklēt

risinājumus bērnu nabadzības mazināšanai. Likumdevējs uzskatījis,

ka šīs problēmas risinājumu nodrošina Fonds un mehānismi, kas

ļauj efektīvi piedzīt izmaksātos līdzekļus no uzturlīdzekļu

parādniekiem (sk. arī šo atsevišķo domu

5. punktu).

Cilvēktiesības kā vispārējie tiesību principi demokrātiskas

tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā darbojas nepārtrauktā

mijiedarbībā. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē, kura no savstarpēji

kolidējošām tiesībām ir prioritāra konkrētajos valsts attīstības

ekonomiskajos, sociālajos un politiskajos apstākļos. Izskatītajā

lietā būtiska nozīme ir tam, ka bērna tiesības uz attīstību

ietekmē tikai viņa tiesību uz privāto dzīvi ārējo perifēriju,

nekādi neskarot šo tiesību kodolu. Bērns ir tā persona, kura no

apstrīdētās normas gūst labumu, jo, pateicoties tai, tiek

nodrošinātas bērna tiesības uz attīstību. Proti, apstrīdētās

normas piemērošana sekmē bērna attīstībai nepieciešamā

uzturlīdzekļu apjoma nodrošināšanu un vienlaikus veicina to, lai

vecāki pildītu savu pienākumu uzturēt bērnu, kas ir arī visas

sabiedrības interesēs.

Izskatītajā lietā izšķiroša nozīme ir tieši bērna tiesībām uz

attīstību, kuras prevalē pār tiesībām uz privātās dzīves

neaizskaramību. Sabiedrība vienlīdz kā parādnieka bērns ir nevis

zaudētāja, bet gan ieguvēja no apstrīdētās normas. Likumdevējs,

ar apstrīdēto normu ierobežojot personas tiesības uz privātās

dzīves neaizskaramību, ir ievērojis samērīguma principu.

Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 96. pantam.

Satversmes tiesas tiesnesis

K.Balodis

Satversmes tiesas tiesnese

D.Rezevska

Satversmes tiesas tiesnese

I.Ziemele

Rīgā 2016.gada 17.jūnijā