8. pants

Spriedumā nav sniegti pārliecinoši argumenti tam, ka

tiesnešu neatkarības aizsardzībai un tiesu varas autoritātes

saglabāšanai ir nepieciešams tieši tāda apjoma ierobežojums

attiecībā uz tiesībām iegūt informāciju par tiesu varas darbību,

kāds ietverts apstrīdētajā normā.

8.1. Vērtējot, vai konkrētajā gadījumā likumdevējs ir

samērīgi līdzsvarojis nepieciešamību aizsargāt tiesnešu

neatkarību un saglabāt tiesu varas autoritāti ar nepieciešamību

nodrošināt personas tiesības iegūt noteikta veida informāciju par

tiesu varas darbību, jāņem vērā, ka izskatāmā lieta ir saistīta

ar tādu informāciju, kas attiecas uz tiesnesi kā valsts

amatpersonu.

Tiesnesim, izlemjot lietas, ir jābūt gatavam vienmēr atrasties

sabiedrības uzmanības centrā (sk.: Briede J. Tiesnesis

sabiedrības kritikas krustugunīs. Latvijas Republikas

Augstākās Tiesas Biļetens, 2014. gada oktobris, Nr. 9/2014, 42.

lpp.). Tiesnesim kā valsts amatpersonai, ievērojot viņa

statusu un viņam uzticētās pilnvaras, ir jāsamierinās ar to, ka

informācijai par viņu ir daudz plašāka publiska pieejamība nekā

informācijai par privātpersonām.

8.2. Demokrātiskā valstī nozīmīga ir ne vien tiesnešu

neatkarības nodrošināšana un tiesu varas autoritātes saglabāšana,

bet arī sabiedrības uzticēšanās tiesu varai.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesu varai organiski

jāiekļaujas sabiedrībā un ir nepieciešams, lai sabiedrība to

pieņemtu (akceptētu) un respektētu (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 10.3.

punktu). Arī Spriedumā norādīts, ka tiesu varai jābauda

sabiedrības uzticēšanās, lai tā varētu sekmīgi pildīt savus

pienākumus (sk. Sprieduma 16.2. punktu).

Lai sabiedrība uzticētos tiesu varai, sabiedrībai ir jāizprot

tiesu varas darbības mērķi, uzdevumi un pamatprincipi. Šādu

izpratni iespējams panākt, ja tiesu darbs ir caurskatāms, proti,

informācija par tiesu darbu ir atklāta, pieejama un saprotama

(sk.: Sztompka P. Trust. A Sociological Theory. Cambridge:

Cambridge University, 1999, p. 124; Bārdiņš G. Dialoga loma

tiesas spriešanā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte,

2015, 198. lpp.). Tiesu varai ir jābūt gatavai sniegt vairāk

informācijas par savu darbu, lai nodrošinātu sabiedrības

uzticēšanos tiesām (sk.: Kovaļevska A. Tiesneša darbs mediju

un sabiedrības uzmanības centrā. Latvijas Republikas Augstākās

Tiesas Biļetens, 2014. gada oktobris, Nr. 9/2014, 31. lpp.).

Tādējādi ar tiesu varas darbību saistītās informācijas pieejamība

ir viens no līdzekļiem, ar kuriem iespējams veicināt sabiedrības

uzticēšanos tiesu varai.

Piekrītam Spriedumā ietvertajām atziņām par nepieciešamību

aizsargāt tiesnešu neatkarību un saglabāt tiesas autoritāti

(sk. Sprieduma 16.2. punktu). Tomēr nepieciešamībai

aizsargāt tiesnešu neatkarību un saglabāt tiesu varas autoritāti

ar apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu nebūtu dodama

priekšroka salīdzinājumā ar indivīda tiesībām demokrātiskā

sabiedrībā brīvi iegūt informāciju par tiesu varas darbību.

Kaitējums, kas indivīdam tiek nodarīts ar tik plašu ierobežojumu,

kāds ietverts apstrīdētajā normā, ir lielāks par sabiedrības

iegūto labumu.

8.3. Izvērtēt apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma

atbilstību samērīguma principam - tas nenozīmē abstrakti samērot

tiesības, uzskatus un vērtības, neievērojot faktisko situāciju,

kādā apstrīdētā norma tiek piemērota. Apstrīdētajā normā

ietvertais ierobežojums attiecas uz atšķirīgām tiesiskajām un

faktiskajām situācijām (sk., piemēram, šo atsevišķo domu 7.

punktu). Tādējādi Spriedumā bija jāizvērtē apstrīdētajā normā

ietvertā ierobežojuma nepieciešamība demokrātiskā sabiedrībā,

ievērojot tās atšķirīgās tiesiskās un faktiskās situācijas, uz

kurām apstrīdētā norma ir attiecināma.

Ņemot vērā šajās atsevišķajās domās izteiktos argumentus par

apstrīdētās normas neatbilstību Satversmei, uzskatām, ka

likumdevējam vajadzēja noteikt, kādu informāciju no lēmuma par

disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāliem

un kādā apjomā personai būtu tiesības brīvi iegūt jau pirms tam,

kad stājas spēkā Disciplinārkolēģijas lēmums

disciplinārlietā.

Līdz ar to apstrīdētā norma

neatbilst Satversmes 100. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesas tiesnesis

K.Balodis

Satversmes tiesas tiesnesis

G.Kusiņš

Rīgā 2015. gada 26. novembrī