7. pants

Izskatāmajā lietā, vērtējot apstrīdētajā normā

ietvertā ierobežojuma atbilstību samērīguma principam, jāņem vērā

arī Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmās

daļas regulējums.

Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmajā daļā

ir noteikti seši dažādi pamati tiesneša saukšanai pie

disciplinārās atbildības: 1) tīšs likuma pārkāpums tiesas lietas

izskatīšanā; 2) darba pienākumu nepildīšana vai lietas

izskatīšanā pieļauta rupja nolaidība; 3) necienīga rīcība vai

tiesnešu ētikas kodeksa normu rupjš pārkāpums; 4)

administratīvais pārkāpums; 5) atteikšanās pārtraukt savu

piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām; 6) likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" paredzēto ierobežojumu un aizliegumu

neievērošana.

Ikdienā indivīds pats brīvi iegūst informāciju par notikumiem,

tostarp tajos iesaistījām personām. Tāpēc ir iespējamas

situācijas, kad apstākļus, kas var būt par pamatu

disciplinārlietas ierosināšanai pret tiesnesi, indivīds uzzina

arī pirms lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemšanas.

Amatpersona vai institūcija, kas ir tiesīga ierosināt

disciplinārlietu pret tiesnesi, var iegūt šādu informāciju pati

vai arī uzzināt to no kādas citas personas. Arī Pieteikuma

iesniedzējs norāda, ka iespējami gadījumi, kad sabiedrība vēl

pirms kompetentajām amatpersonām ir informēta par iespējamu

disciplinārpārkāpumu (sk. pieteikuma 31. punktu lietas

materiālu 1. sēj. 55. lp.). Tomēr apstrīdētā norma ierobežo

tiesības iegūt informāciju par tiesnešu disciplinārlietām pilnīgi

visos gadījumos neatkarīgi no tā, kādi apstākļi ir bijuši par

pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, tādējādi liedzot iegūt

informāciju arī par iepriekš zināmiem faktiem, kas ietverti

lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas

materiālos.

Disciplinārpārkāpumi un administratīvie pārkāpumi, par kuriem

tiesnesi saskaņā ar likumu var saukt pie disciplinārās

atbildības, atbilstoši sabiedrības interešu apdraudējuma

raksturam ir uzskatāmi par mazāk nozīmīgiem nekā noziedzīgi

nodarījumi, taču informācija par kriminālprocesa ierosināšanu

pret tiesnesi saistībā ar, iespējams, viņa izdarītu noziedzīgu

nodarījumu sabiedrībai ir pieejama jau līdz galīgā nolēmuma

pieņemšanai kriminālprocesā.

Līdz ar to Satversmes tiesai bija jānoskaidro, vai apstrīdētās

normas regulējums nepieciešams visos gadījumos, kad pret tiesnesi

ir ierosināta disciplinārlieta, un vai tas nav pārlieku

ierobežojošs.