5. pants

Lietās par nodokļa maksāšanas pienākuma atbilstību

tiesiskās paļāvības principam Satversmes tiesa normatīvā

regulējuma atbilstību Satversmes 1. pantam ir vērtējusi kopsakarā

ar Satversmes 105. pantu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 13.

aprīļa sprieduma lietā Nr. 2010-59-01 4. punktu). Arī

izskatāmajā lietā taisītā Sprieduma 14.2. punktā Satversmes tiesa

ir norādījusi, ka apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1.

pantam tā vērtēs kopsakarā ar Satversmes 105. pantu. Tomēr

turpmākajā Sprieduma argumentācijā apstrīdēto normu atbilstība

Satversmes 1. pantam pēc būtības nav vērtēta.

Satversmes tiesa nav pietiekami izvērtējusi Pieteikumu

iesniedzēju argumentus par apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās

paļāvības un tiesiskās noteiktības principiem. Pieteikumu

iesniedzēji norāda, ka viņiem ar Ekonomikas ministrijas

izdotajiem administratīvajiem aktiem ir piešķirtas

elektroenerģijas pārdošanas tiesības, kā arī noslēgti līgumi ar

akciju sabiedrību "Enerģijas publiskais tirgotājs"

(sk. Sprieduma 14.1. punktu.). Tātad Pieteikumu

iesniedzēju tiesības uz īpašumu ir cieši saistītas ar paļāvību uz

to, ka līgumos noteiktās saistības tiks pildītas un tie saņems

līgumos noteikto samaksu par obligātā iepirkuma ietvaros pārdoto

elektroenerģiju.

Viens no Pieteikumu iesniedzēju argumentiem ir tas, ka valsts

pati tos aicinājusi iesaistīties elektroenerģijas ražošanā,

tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, un šim nolūkam investēt

līdzekļus. Valsts esot radījusi šai komercdarbībai labvēlīgu

vidi, uz noteiktu laiku garantējot subsīdijas. Ja nebūtu valsts

radītās labvēlīgās vides, Pieteikumu iesniedzēji nebūtu

ieguldījuši līdzekļus minētajā jomā. Pieteikumu iesniedzēji

iesaistījušies elektroenerģijas ražošanā, jo paļāvušies uz

tiesiskās noteiktības principu, kuram jānodrošina tiesiskā

stabilitāte. Pamatojoties uz tiesību normām, Pieteikumu

iesniedzēji plānojuši savu komercdarbību, piedalījušies

konkursos, lai iegūtu tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

valsts obligātā iepirkuma ietvaros. Kad Pieteikumu iesniedzēji

ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju valsts obligātā

iepirkuma ietvaros, to tiesības sācis aizsargāt tiesiskās

paļāvības princips, atbilstoši kuram persona var paļauties uz jau

iegūtu tiesību saglabāšanu.

Tātad izskatāmajā lietā nozīme ir tam, ka Pieteikumu

iesniedzēju tiesiskā paļāvība nebija abstrakta, bet gan pamatojās

konkrētās garantijās, ko valsts tiem bija sniegusi katram

individuāli. Satversmes tiesa Spriedumā tikai vispārīgi

norādījusi, ka SEN ir pilnīgi jauns nodoklis un komersantam nevar

veidoties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka valsts nodokļu

sistēma netiks mainīta tādā veidā, kas varētu negatīvi ietekmēt

tā saimniecisko darbību (sk. Sprieduma 21.3. punktu). Līdz

ar to Satversmes tiesa, izdarot secinājumu par apstrīdēto normu

atbilstību Satversmes 1. pantam, nav ņēmusi vērā tiesisko

situāciju, kādā atrodas Pieteikumu iesniedzēji.

Sanita Osipova

Kaspars Balodis

Rīgā 2015. gada 3.

jūlijā