4. pants

Mēs uzskatām, ka Satversmes tiesa, pārbaudot īpašuma

tiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim, nav

pietiekami izvērtējusi SEN radīto slogu Pieteikumu iesniedzējiem,

lai gan pati, atsaucoties uz savu līdzšinējo praksi, ir pamatoti

norādījusi, ka tai jāvērtē, vai nodokļa maksājums nav nesamērīgs

slogs adresātam (sk. Sprieduma 21. punktu).

Satversmes tiesa ir aprakstījusi labumu, ko sabiedrība gūst no

SEN. Turpretī indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm

nodarītais zaudējums Spriedumā raksturots vispārīgi, norādot, ka

nodoklim nav konfiscējoša rakstura un tas nerada maksātnespējas

draudus Pieteikumu iesniedzējiem. Tiesa arī norādījusi uz SEN

piemērošanu kā terminētu pasākumu.

Uzskatām, ka Satversmes tiesai, ievērojot izskatāmās lietas

sarežģītību un ekonomiska rakstura argumentu nozīmi tajā,

vajadzēja vērtēt arī SEN ekonomisko ietekmi uz Pieteikumu

iesniedzējiem. Īpašuma tiesību ierobežojumu, ko rada nodokļa

maksāšanas pienākums, raksturo naudā izsakāmi ekonomiskie

rādītāji. Nodokļu tiesību jomā juridiskie un ekonomiskie aspekti

ir cieši saistīti. Uz maksātnespējas draudiem, ko Pieteikumu

iesniedzējiem jau šobrīd rada SEN maksāšanas pienākums, norādīja

paši Pieteikumu iesniedzēji, kā arī pieaicinātā persona J. Grasis

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 46. lpp, 22. sēj. 115.

lpp.).

Satversmes tiesa Spriedumā atzinusi: nav pamata izdarīt

secinājumu, ka tieši SEN piemērošana būtu uzskatāma par

nesamērīgu slogu nodokļa adresātiem vai radītu maksātnespējas

draudus Pieteikumu iesniedzējiem (sk. Sprieduma 21.3.

punktu). Taču šim apgalvojumam Spriedumā nav sniegts

pietiekams pamatojums.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ir nepamatoti

norobežojusies no ekonomisku apsvērumu vērtēšanas. Līdz ar to

Spriedumā trūkst pārliecinošas argumentācijas tam, ka sabiedrības

gūtais labums būtu lielāks par Pieteikumu iesniedzēju tiesībām un

likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.