4. pants

Vienots valsts ekonomiskais

tēls

Vienotais valsts ekonomiskais tēls tiek izstrādāts, lai

sekmētu Latvijas atpazīstamību ārvalstīs, veicinātu Latvijā

radīto produktu un pakalpojumu piedāvājuma palielināšanos

ārvalstu tirgos, proaktīvi piesaistītu ārvalstu investīcijas un

izmantotu inovāciju un tehnoloģiju pārneses iespējas, kā arī

iepazīstinātu ar Latviju kā atpūtai un biznesa darījumiem

pievilcīgu tūrisma galamērķi.

PRIMĀRI

TURPMĀK

• Stāstu video sērijas

• Tiešā mārketinga kampaņas

• PR komunikācija un izplatīšana

digitālajos kanālos

• Kampaņas definēto nozaru drukātajos

medijos un online platformās

• Latvijas veiksmes stāstu un izaicinājumu

online platforma dažādām mērķa grupām

• Politiskā skatuve

• Pasaules mediju monitorings

Īstermiņa un ilgtermiņa aktivitāšu veiksmīgai īstenošanai

(īpaši veiksmes stāstu izplatīšanai) būs nepieciešams apvienot

pēc iespējas vairāk valsts un nevalstisko organizāciju, nozaru

asociāciju un biznesa organizāciju (piemēram, bet ne tikai LI,

Ministru prezidenta birojs, ministrijas, LTRK, LDDK, Startin.lv,

The RedJackets, vēstnieki, goda konsuli, Pasaules Brīvo Latviešu

apvienība, utt.) komunikāciju kanālus, iesaistot un padarot tos

par kampaņas vēstnešiem.

Iesniedzējs:

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

Vīza:

Valsts sekretāra p.i. E. Valantis

1.pielikums

I Covid-19 ietekme uz

tautsaimniecību

NENOTEIKTĪBA UN GLOBĀLĀS EKONOMIKAS

ATTĪSTĪBAS PROGNOZES

Neskaidrība

par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela,

jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpinās izplatīties

koronavīruss Eiropā un Pasaulē.

Par Globālās

ekonomikas attīstības tendencēm un aprēķinos ir ņemta vērā

aktuālākā informācija no Eiropas komisijas, OECD, IMF, Global

Economic Forum, Oxford Economics, The Economist, Bloomberg, The

global association of the financial industry u.c.

organizācijām.

Vēl marta sākumā dažādas starptautiskas organizācijas par

pamatscenāriju prognozēja V veida scenāriju, t.i., izteikta, bet

īslaicīga lejupslīde, kurai sekos strauja atkopšanās. Šobrīd

ticamāks izskatās U tipa scenārijs, kas nozīmētu, ka

samazināšanās fāze būs ilgstošāka, bet aktīvi nerīkojoties, nevar

izslēgt vēl ilgstošāku lejupslīdi.

SVF 14.aprīlī publicētās prognozes rāda, ka COVID-19

pandēmijas rezultātā pasaules ekonomika 2020.gadā strauji saruks

- par 3%, kas ir daudz dziļāks kritums nekā finanšu krīzes

laikā 2008. un 2009.gadā. Bāzes scenārijā, kurā tiek pieņemts, ka

pandēmija izzūd 2020.gada otrajā pusē un vīrusa ierobežošanas

pasākumi pakāpeniski tiek atcelti, globālā ekonomika 2021.gadā

pieaugs - par 5,8%, normalizējoties ekonomiskajai aktivitātei, ko

sekmēs savlaicīga un efektīva politikas rīcība.

SVF prognozē, ka lielākajā daļā attīstīto valstu grupā

ekonomikas 2020.gadā samazināsies - par 6,1%, ieskaitot ASV

(-5,9%), Japānā (-5,2%), Lielbritānijā (-6,5%), Vācijā (-7,0%),

Francijā (-7,2%), Itālijā (-9,1%) un Spānijā (-8,0%). Paredzams,

ka kopumā attīstības valstu grupā IKP 2020.gadā samazināsies -

par 1,0%, izņemot Ķīnu (pieaugums par 2,2%). Krievijā ekonomika

šogad saruks par 5,5%. Arī Baltijas valstīs SVF 2020.gadā

prognozē IKP kritumu: Latvijā - par 8,6%, Lietuvā - par 8,1% un

Igaunijā - par 7,5%.

Neskatoties uz to, ka SVF bāzes scenārijā prognozē, ka gandrīz

visās pasaules valstīs 2021.gadā ekonomikas pieaugs, tomēr IKP

līmenis 2021.gada beigās gan attīstītajās, gan attīstības valstīs

saglabāsies zem sākotnējā pirmsvīrusa ekonomikas līmeņa.

Vienlaikus SVF atzīmē, ka COVID-19 pandēmija varētu izrādīties

noturīgāka, nekā tas izskatās šobrīd. COVID-19 ietekme uz

ekonomisko aktivitāti un finanšu tirgiem varētu izrādīties

spēcīgāka un ilgstošāka. Šādā gadījumā, IKP kritums varētu būt

vēl lielāks nekā bāzes scenārijā.

GLOBĀLĀS

EKONOMIKAS SABREMZĒŠANĀS UN VĪRUSA IZPLATĪBAS IETEKMES KANĀLI

Pašreizējā situācija ekonomikā nav saistīta ar problēmām

finanšu tirgos vai ekonomikas nesabalansētību. Cēlonis ir

Covid-19 vīruss, kura ierobežošana ir galvenais uzdevums, un

vīrusa izplatības ierobežošanas soļi un to nepieciešams panākt

pēc iespējas ātrāk. Arī Latvijas tautsaimniecība Covid-19 krīzes

ietekmē piedzīvo strauju ekonomikas samazināšanos.

IETEKME UZ

LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBU

Optimistiskais

scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka vīrusa izplatība Eiropā un

Latvijā līdzīgi kā pēc Ķīnas scenārija norisinās 2-3 mēnešus un

Eirozonas ekonomikā lejupslīde ir mērena. Ekonomikas aktivitāte

salīdzinoši strauji sāk atjaunoties maijā. Pēc Ekonomikas

ministrijas aplēsēm kopējā ietekme uz IKP varētu sastādīt vismaz

6 procentpunktus.

Pesimistiskākajā

scenārijā pieņemts, ka vīrusa izplatība paplašinās un tā

ierobežošanai ir nepieciešams ilgāks laiks, bet Pasaules

ekonomikas lejupslīde ir dziļāka. Šādā scenārijā, salīdzinot

ar sākotnēji prognozēto izaugsmi, IKP dinamika var samazināties

par 10 procentpunktiem. IKP var sarukt par 8%, salīdzinot ar

2019.gadu. Pie tam pastāv risks, ka vīrusa iedarbība Pasaulē

būs ilgāka un plašāka, pandēmijas otrā viļņa gadījumā tad

negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs vēl izteiktāka un

ekonomika var nonākt vēl dziļākā recesijā.

IETEKME UZ DARBA

TIRGU

Ietekme uz Latvijas darba tirgu lielā mērā

atkarīga no tā, cik ilgi saglabāsies Covid-19 izplatības

ierobežošanas pasākumi. Jo ilgāk saglabāsies ierobežojumi, jo

pastāv augstāks darbavietu zaudējumu un bezdarba pieauguma risks.

Ietekme uz darba tirgu caurmērā ir lēnāka. Pašreiz lielā skaitā

darbiniekus atlaiž tikai atsevišķi uzņēmumi, kas nesaredz iespēju

atjaunot savu darbību pilnā apjomā tuvāko 3-4 mēnešu laikā.

Nodarbināto skaits 2020.gadā -4% IKP

scenārijā varētu samazināties par 4-5% (40 - 44 tūkst.

nodarbināto), salīdzinot ar 2019.gadu. Savukārt - 8% IKP

samazinājuma scenārijā nodarbināto skaita samazinājums 2020. gadā

var sasniegt 7,5% jeb 68 tūkst. Ietekme būs vērojama gandrīz

visās tautsaimniecības nozarēs, paredzama iedzīvotāju ekonomiskās

aktivitātes samazināšanās (pamatā starp jauniešiem un

iedzīvotājiem pensijas/pirms pensijas vecumā).

Bezdarba līmenis 2020. gadā - 4% IKP

scenārija gadījumā vidēji varētu palielināties par 4 -5

procentpunktiem, sasniedzot 10-10,3% līmeni, ar tendenci gada

ietvaros pieaugt. Realizējoties -8% IKP samazinājuma

prognozei, bezdarba līmenis potenciāli var pieaugt līdz 12% (113

tūkst. darba meklētāju).

IZIEŠANA NO

KRĪZES - U VEIDA SCENĀRIJS

COVID-19 RADĪTO EKONOMIKAS ŠOKU

TEORĒTISKAIS IETVARS

Covid-19 izplatības rezultātā Eiropā Latvijas ekonomika

saskaras ar strauju pieprasījuma kritumu, t.i. pieprasījuma

šoku. Šāda strauja krituma sekas ierasti ir recesija, ko

raksturo straujš ražošanas (pakalpojumu) kritums un

bezdarba pieaugums tiešās ietekmes nozarēs. Turklāt

bezdarba līmeņa pieaugums samazina mājsaimniecību

ienākumus, iedzīvotāji izvēlas taupīgi rīkoties ar

uzkrājumiem, tādējādi vēl vairāk ierobežojot kopējo

pieprasījumu. Turpmāko notikumu nenoteiktības rezultātā

investori izvēlas konservatīvāku investīciju pārvaldes

taktiku, atliekot riskantu investīciju plānu īstenošanu,

tādējādi samazinot pieprasījumu investīciju preču

ražotājiem un mazinot naudas ieplūdi ekonomikā

starptautisko tiešo investīciju formā.

Pašreizējās tendences liecina, ka Covid-19 un tā

izplatības ierobežošanas pasākumi ir ietekmējuši ne tikai

pieprasījuma samazināšanos, bet arī izraisa piedāvājuma

šoku. Negatīvu ietekme uz piedāvājumu rada arvien lielāki

traucējumi piegāžu ķēdēs, kā arī darbaspēka ierobežota

pieejamība slimības vai karantīna dēļ un citi faktori.

Piedāvājumam atgriežoties pirmskrīzes līmenī ir paredzamas

ievērojamas rindas un sekojošas piegažu kavēšanās.

Līdz ar to Covid-19 ietekmi uz ekonomiku var raksturot

kā dubulto šoku (piedāvājuma un pieprasījuma), kuru ļoti

īsā laikā ir grūti pārvarēt. Dubultā šoka izraisītā

ekonomikas lejupslīde var radīt nopietnas sekas, vēl jo

vairāk, ņemot to, ka piedāvājuma šoku ir grūti pārvaldīt,

piemērojot vispārpieņemtos monetāros un fiskālos stimulus.

Tāpēc dubultā šoka sekas var būt ilgstošākas ar būtiskām

strukturālām korekcijām.

Neatkarīgi no tā, vai ekonomikas var izvairīties no

lejupslīdes, izaugsmes atjaunošana ir atkarīga no dažādiem

apstākļiem:

• cik lielā mērā pieprasījuma atjaunošanās kavēsies, vai

vispār atjaunosies iepriekšējā apjomā,

• cik ilgi ilgs ekonomikas recesija (vai šoks ir īstermiņa vai

ilgstošs),

• vai šoks radīja ekonomikai būtiskus strukturālos

kaitējums.

Šāda veida scenārijā trieciens ekonomikai turpinās ilgāk par

vienu gadu. Ekonomikas zaudējumi (IKP samazinājums un bezdarba

līmeņa pieaugums) ir lielāki nekā «V» veida scenārijā.

Atgriešanās sākotnējā izaugsmes dinamikā atsākās vēlāk.

U veida scenārija gadījumā, bez aktīvas politikas un

ekonomikas transformācijas, ilgtermiņā ekonomikas izaugsmes temps

atgriezīsies līdzšinējā ~3%, līmenī, taču krīzes dēļ notiks

atpalikšana no iepriekšējo gadu dinamikas līknes.

2.pielikums

Informatīvajam ziņojumam

"Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku

mazināšanai"

Kritēriji ekonomikas atveseļošanas

īstermiņa pasākumu izvērtēšanai (balstoties uz Pasaules Bankas

metodoloģiju)

Eksperta

vērtējums

(zemākais vērtējums ir 1, augstākais vērtējums ir 5)

Eksperta

komentārs

Vērtējuma

skaidrojums