Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē

1Stabilā darbības režīmā pārvades sistēmas operators pārvades sistēmā nodrošina šādus pieļaujamos sprieguma līmeņu diapazonus:

238.1. 110kV tīklā 99–122,98 kV;

338.2. 330kV tīklā 297–362,01 kV.

454

5(SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

1Pārvades sistēmas operators nodrošina elektroiekārtu darbību pārvades sistēmā tā, lai varētu veikt sprieguma līmeņu un reaktīvās jaudas balansa regulēšanu, ievērojot kritēriju "n-1".

255

1Pārvades sistēmas operators nodrošina pārvades sistēmas sprieguma līmeņu un reaktīvās jaudas regulēšanas iekārtu vadību.

256

1Pārvades sistēmas operators regulē pārvades sistēmas sprieguma līmeņus, izmantojot DVGĢ reaktīvās jaudas izdošanas vai pieņemšanas iespējas, transformatoru un autotransformatoru pakāpju regulēšanu, šunta reaktorus, kondensatoru baterijas, kā arī atslēdzot rezervē elektropārvades līnijas saskaņā ar kritēriju "n-1". Elektroenerģijas sistēmā avārijas darbības režīmos sprieguma regulēšanai izmanto arī pretavārijas automātikas.

257

1Ja kādā sistēmas daļā nav iespējams nodrošināt šī kodeksa 1.pielikumā noteikto sprieguma līmeni, sistēmas operators veic visus iespējamos pasākumus, ieskaitot sistēmas dalībnieku iekārtu atslēgšanu jaudas plūsmu izmaiņu apjomā, kas nepieciešami, lai spriegums atjaunotos līdz pieļaujamam līmenim.

258

1Pārvades sistēmas operators jaunās vai rekonstruējamās pārvades sistēmas apakšstacijās nodrošina, ka:

243.1. katram pievienojumam ir savs komutācijas aparāts;

343.2. 330kV jaudas slēdžiem ir sinhronisma kontrole;

443.3. tiek saglabāta primārā shēma stabilā darbības režīmā apakšstacijā ar četriem vai vairāk elektropārvades līniju pievienojumiem šādos gadījumos:

543.3.1. nenostrādājot jebkuram jaudas slēdzim, neatslēdzas vairāk kā divi elektropārvades līniju pievienojumi;

643.3.2. atslēdzoties vienai kopņu sistēmai, netiek pārtraukts elektroenerģijas tranzīts;

743.4. elektropārvades līnijas komutācija stabilā darbības režīmā tiek veikta ar ne vairāk kā diviem jaudas slēdžiem pievienojumā;

843.5. jebkura apakšstacijas jaudas slēdža atteices gadījumā ar tās normālu darbības shēmu neatslēdzas ģenerētājvienības ar kopējo uzstādīto jaudu virs 300MW un saglabājas elektroenerģijas sistēmas stabils darbības režīms.

959

1Elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšanai pārvades sistēmas operators kontrolē:

244.1. nepieciešamo sprieguma un īsslēguma jaudu līmeni releju aizsardzības un automātikas selektīvai darbībai, ja ģenerētājvienības darbojas minimālā sastāvā;

344.2. pārvadīto elektroenerģijas piegāžu apjomus elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem no statiskās un dinamiskās stabilitātes viedokļa un, ja tas ir nepieciešams, tos izmaina;

444.3. lai ģenerētājvienību darbība ar minimālām slodzēm vai nepilnas ierosmes režīmā nesamazina elektroenerģijas sistēmas statiskās un dinamiskās stabilitātes rezerves zem noteiktām vērtībām.

560

1Sistēmas operatoram ir tiesības dot elektroenerģijas sistēmas dalībniekam dispečervadības rīkojumu atslēgt attiecīgā elektroenerģijas sistēmas dalībnieka elektroietaisi vai tās daļu no elektroenerģijas sistēmas, rodoties ārkārtas situācijai elektroenerģijas sistēmā vai situācijās, kad apdraudēta sistēmas stabila darbība, un pienākums dot sistēmas dalībniekam dispečervadības rīkojumu pieslēgt tā elektroietaisi vai tās daļu elektroenerģijas sistēmai, beidzoties ārkārtas situācijai elektroenerģijas sistēmā vai pēc sistēmas stabilas darbības atjaunošanas.

261

1Sistēmas dalībniekam ir pienākums:

246.1. samazināt slodzi vai elektroenerģijas izstrādi līdz nulles līmenim, atslēdzot elektroietaisi vai tās daļu no elektroenerģijas sistēmas, ja to pieprasa pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators pēc pārvades operatora pieprasījuma ārkārtas situācijā elektroenerģijas sistēmā vai elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības apdraudējuma gadījumā;

346.2. atslēgt vai atļaut sistēmas operatoram atslēgt elektroietaisi vai tās daļu, ja ir apdraudēta cilvēku drošība, citu elektroenerģijas sistēmas dalībnieku vai sistēmas operatora elektroiekārtas vai elektroenerģijas sistēmas stabils darbības režīms;

446.3. aktivizēt frekvences jutīguma (FSM) režīmu vai frekvences atjaunošanas kontroli darbā esošam C un D tipa elektroenerģijas ražošanas modulim tādā apjomā, kāds ir tehniski iespējams un neapdraud citu mezglu un iekārtu drošu darbību, ja to pieprasa pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators pēc pārvades operatora pieprasījuma ārkārtas situācijā elektroenerģijas sistēmā vai elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības apdraudējuma gadījumā.

562

6(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16; SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

1Sistēmas operators un sistēmas dalībnieks, kura elektroietaises pieslēgtas sistēmas operatora elektroenerģijas sistēmai, savstarpēji apmainās ar kontaktinformāciju par operatīvo personālu un personālu, kas atbildīgs par iekārtu operatīvo vadību un tehniskās informācijas apmaiņas nodrošināšanu. Kontaktinformācijā ietver atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, amata nosaukumu, telefona numuru, telefaksa numuru un elektroniskā pasta adresi.

263

33.3. Elektroenerģijas sistēmas darbības procedūras

1Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas darbības grafiku veido, ievērojot:

248.1. sistēmas dalībnieku un tirgotāju iesniegto patēriņa grafiku prognozi, pieejamās ģenerētājvienības, ģenerētājvienību grafikus, elektroenerģijas piegāžu apjomus no citām valstīm, kā arī pārvades sistēmas un sadales sistēmas caurlaides spēju;

348.2. elektroenerģijas ražošanas un pārvades drošumu;

448.3. pārvades sistēmas operatora, citu valstu pārvades sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatoru plānotos elektroenerģijas sistēmu iekārtu remonta grafikus vai citus to noteiktos jaudas pārvades ierobežojumus.

564

1Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas darbības režīmu gada plānošanu veic, ņemot vērā plānoto elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas gada patēriņu, ģenerētājvienību plānotās jaudas un elektroenerģijas izstrādi, kā arī prognozējamos elektroenerģijas piegāžu apjomus no citām valstīm. Pārvades sistēmas operators darbības režīmu gada plānu nākošajam kalendārajam gadam sagatavo ne vēlāk kā 30 dienas pirms nākošā gada sākuma.

265

1Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas darbības režīmu plānu nākošajam mēnesim sagatavo ne vēlāk kā trīs dienas pirms nākošā kalendārā mēneša sākuma, iekļaujot plānā:

250.1. elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu pa nebalansa norēķinu periodiem katras nedēļas trešdienai un svētdienai;

350.2. DVGĢ jaudas, to minimālās slodzes un remontu grafikus mēneša katras nedēļas trešdienai un svētdienai;

450.3. pārvades sistēmas iekārtu remontu grafiku;

550.4. elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu katrai mēneša dienai.

666

7(Grozīts ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

1Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas sistēmas operatīvā darbības režīma plānu katrai nākošai nedēļai sagatavo ne vēlāk kā līdz iepriekšējās nedēļas piektdienai, plānā iekļaujot:

251.1. DVGĢ iekārtas sastāvu, aktīvās jaudas un elektroenerģijas izstrādes grafiku pa dienām un stundām;

351.2. elektroenerģijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu pa dienām un stundām;

451.3. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju ūdens krātuvju nedēļas nostrādes grafiku ar sadalījumu pa dienām un stundām;

551.4. DVGĢ visu veidu aktīvās jaudas rezerves.

667

1Pārvades sistēmas operators sagatavo nākamās diennakts elektroenerģijas sistēmas darbības režīma plānu pa nebalansa norēķinu periodiem līdz termiņam, kas noteikts sistēmas lietošanas līgumā ar elektroenerģijas tirgus dalībnieku, un tajā iekļauj informāciju par:

252.1. DVGĢ sastāvu;

352.2. ģenerējošās jaudas un patēriņa jaudu bilanci;

452.3. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju bjefu līmeņiem;

552.4. elektroenerģijas importa un eksporta apjomiem.

668

7(Grozīts ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

1Informācijas apmaiņas kārtību starp sistēmas operatoru un sistēmas dalībnieku par tehniskajām izmaiņām elektroenerģijas sistēmā, kas var ietekmēt tā elektroiekārtu darbību, un elektroiekārtas operatīvo piederību nosaka sistēmas pakalpojumu līgumā.

269

1Lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu, elektroenerģijas ražotājs, neapdraudot cilvēku drošību un neradot iekārtu bojājumus:

254.1. nodrošina aktīvās jaudas ģenerāciju atbilstoši ar sistēmas operatoru saskaņotajam slodzes grafikam noteiktā laika periodā;

354.2. regulē sprieguma līmeni atbilstoši sistēmas operatora noteiktajam diapazonam, izmantojot reaktīvās jaudas pieņemšanas un ģenerēšanas iespējas.

470

1Elektroenerģijas ražotājs nav atbildīgs par DVGĢ aktīvās jaudas ģenerācijas novirzēm no sistēmas operatora noteiktā izstrādes grafika, un tam ir tiesības nepildīt sistēmas operatora noteikto sprieguma grafiku ar elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšanu saistītos gadījumos, ja:

255.1. DVGĢ pieslēgta sadales sistēmai un izpilda pārvades sistēmas operatora dispečervadības instrukciju;

355.2. DVGĢ piedalās frekvences regulēšanā vai tās darbu ietekmē elektroenerģijas sistēmas pretavārijas vai režīmu automātikas darbība.

471

1Elektroenerģijas ražotājam nav tiesību ieslēgt vai atslēgt DVGĢ no tīkla bez attiecīgā sistēmas operatora atļaujas, izņemot gadījumus, kad tas notiek pretavārijas vai režīmu automātiku darbības dēļ vai tiek apdraudēta cilvēku drošība, vai tiek radīti bojājumi iekārtai.

272

1Elektroenerģijas ražotājs informē sistēmas operatoru par DVGĢ darbības uzsākšanu pēc noteiktā slodzes grafika, izņemot gadījumus, kad attiecīgās DVGĢ darbību ar tālvadības palīdzību vada sistēmas operators.

273

1Pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operators nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu par tām darbībām un apstākļiem, kas var ietekmēt elektroenerģijas sistēmas drošumu.

274

1Pārvades sistēmas operators var dot norādījumus sadales sistēmas operatoram vai sistēmas dalībniekam, kura elektroietaises pieslēgtas sadales sistēmas operatora tīklam, reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtas darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai, lai nodrošinātu sistēmas stabilu darbības režīmu, ja pārvades sistēmas operators un attiecīgais sadales sistēmas operators vai sistēmas dalībnieks par to iepriekš ir vienojušies.

275

3(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

1Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt sadales sistēmas operatoram informāciju par jebkura tā tīklam pieslēgta sistēmas dalībnieka darbības režīmiem.

276

1Ja, ievērojot kritēriju "n-1", nav iespējams nodrošināt stabilu darbības režīmu kādā no elektroenerģijas sistēmas daļām, sistēmas operators var iepirkt elektroenerģiju no ģenerētājvienībām, kuras atrodas tajā elektroenerģijas sistēmas daļā, kurā ir apdraudēts stabils darbības režīms.

277

33.4. Starpvalstu savienojumu jaudas, sastrēgumu vadība un pārslodzes novēršana

1Pārvades sistēmas operators starpvalstu savienojumu šķērsgriezumu caurlaides spējas nosaka šādi:

262.1. maksimālā caurlaides spēja starpvalstu pārvades tīkliem tiek aprēķināta 330kV pārvades tīklam, ievērojot termiskās izturības, statiskās un dinamiskās stabilitātes kritērijus. Aprēķinu kārtība, par kuru vienojušies iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatori, tiek publicēta pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē;

362.2. aprēķina caurlaides spējas drošuma rezervi, kas ir nepieciešama avārijas rezerves apmaiņas nodrošināšanai starp valstu pārvades sistēmas operatoriem, ja ir neparedzētas frekvences novirzes vai elektriskā tīkla elementu atslēgumi un lai ievērotu jaudas plūsmas novirzes starp plānoto un faktisko jaudas plūsmu starpvalstu šķērsgriezumā. Caurlaides spējas drošuma rezervi nosaka atbilstoši savstarpējos līgumos ar citu valstu pārvades sistēmas operatoriem noteiktai metodikai;

462.3. maksimālā pieejamā caurlaides spēja ir maksimālā caurlaides spēja, kuru var izmantot pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecības darījumiem un tranzītam. Maksimālo pieejamo caurlaides spēju aprēķina, atskaitot no maksimālās caurlaides spējas caurlaides spējas drošuma rezervi;

562.4. piešķirtā caurlaides spēja ir caurlaides spēja, kuru pārvades sistēmas operators, ir piešķīris elektroenerģijas tirgotājam tirdzniecības darījumu veikšanai vai rezervējis konkrētiem elektroenerģijas tirdzniecības darījumiem;

662.5. pieejamā caurlaides spēja ir caurlaides spēja, kura ir pieejama iespējamiem elektroenerģijas tirdzniecības darījumiem. Pieejamo caurlaides spēju aprēķina, atskaitot no maksimālās pieejamās caurlaides spējas piešķirto caurlaides spēju.

778

8(Grozīts ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

1Lai novērstu jaudu sastrēgumus starpvalstu savienojumos plānošanas periodā, tiek organizētas tiešās un netiešās izsoles. Pārvades sistēmas operators kopā ar iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatoriem organizē pieejamo caurlaides spēju tiešo izsoli vai deleģē to veikt citai juridiskai personai. Caurlaides spēju netiešo izsoli organizē elektroenerģijas birža. Elektroenerģijas birža tirdzniecības darījumus reģistrē un atsaka atbilstoši biržas nolikumam.

279

1Gadījumos, kad elektroenerģijas plūsma pārsniedz maksimālo caurlaides spēju starpvalstu savienojumos, pārvades sistēmas operators veic ar iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatoriem saskaņotas sastrēgumu pārvaldības darbības, kas nodrošina, ka fiziskās elektroenerģijas plūsmas starpvalstu savienojumos atbilst pārvades tīkla drošuma prasībām. Izmaksas, kas rodas, veicot sastrēgumu pārvaldības darbības, sedz pārvades sistēmas operators.

280

1Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pārrobežu tirdzniecības darījumu, ja fiziskās enerģijas papildus plūsmas, kas rastos, realizējot šo tirdzniecības darījumu, varētu novest pie tādas situācijas, kurā pārvades sistēmas operators nevar garantēt drošu elektroenerģijas sistēmas darbību.

281

1Starpvalstu savienojumu jaudu aprēķināšanu, sastrēgumu vadību un pārslodzes novēršanu pārvades sistēmas operators nodrošina saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti līgumos, kurus, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos principus, noslēguši iesaistīto valstu pārvades sistēmas operatori un kuri publicēti pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē.

282

3(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

1(Svītrots ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

283

1Šā kodeksa 66.punktā noteikto pārvades sistēmas operatoru noslēgto līgumu nosacījumi ir piemērojami starpvalstu savienojumu jaudu aprēķināšanā, sastrēgumu vadībā un pārslodzes novēršanā, ja iesaistīto valstu regulatīvās iestādes nav pieprasījušas grozīt minētajos līgumos noteiktos starpvalstu savienojumu jaudu aprēķināšanas un pārslodzes vadības nosacījumus, tajā skaitā par jaudas sadalījumu.

284

33.5. Pārvades sistēmas operatora rīcība ārkārtas situācijās elektroenerģijas sistēmā

1Sistēmas operators nodrošina savu tīklu darbībai ārkārtas situācijās elektroenerģijas sistēmā, veicot šādas darbības:

269.1. brīdina sistēmas dalībniekus par tādu ārkārtas situāciju elektroenerģijas sistēmā, kuras rezultātā var iestāties tiesību aktos definētā enerģētiskā krīze;

369.2. paātrina remontā esošo elektroiekārtu ieslēgšanu rezervē vai ieslēgšanu darbā;

469.3. pārtrauc elektroiekārtu atslēgšanu plānotiem remontiem, izņemot avārijas remontus;

569.4. maksimāli paaugstina elektroapgādes shēmas drošumu, ieslēdzot darbā elektroiekārtas, kas atrodas rezervē vai ir atslēgtas ekonomisku apsvērumu dēļ;

669.5. veic pārslēgumus ģenerētājvienību pašpatēriņa nodrošināšanas shēmās saskaņā ar atjaunošanas plānu, lai nodrošinātu ģenerētājvienībām iespēju strādāt tikai ar pašpatēriņu vai izolētu reģionu.

785

8(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

1Ja aktīvās jaudas ražošanas vai piegādes resursi nav pietiekoši, pārvades sistēmas operatoram, lai nodrošinātu sistēmas stabilu darbības režīmu, ir tiesības:

270.1. palielināt ģenerācijas jaudu, izmantojot DVGĢ jaudas rezervi vai ieslēdzot darbā rezervē esošas pārvades līnijas;

370.2. dot sadales sistēmas operatoram dispečervadības rīkojumu veikt tā sadales sistēmai pieslēgto sistēmas dalībnieku slodžu ierobežošanu vai atslēgšanu;

470.3. uzdot sistēmas dalībniekiem, kuru elektroietaises pieslēgtas pārvades sistēmai, veikt nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties samazinātu slodzi vai atslēgtu to elektroiekārtas.

586

6(Grozīts ar SPRK padomes 05.12.2019. lēmumu Nr. 1/16)

1Pārvades sistēmas operators nodrošina nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai uzturētu vai atjaunotu elektroenerģijas sistēmas vai tās daļas stabilu darbības režīmu ārkārtas situācijā elektroenerģijas sistēmā vai pēc tehnoloģiskā traucējuma, kas radījis ievērojamu slodzes vai ģenerācijas samazinājumu un var izraisīt elektroenerģijas sistēmas vai tās daļu elektroapgādes pārtraukumus vai ierobežojumus.

287

1Sistēmas operators apkopo un izvērtē informāciju par tehnoloģiskajiem traucējumiem, kas rada būtiskus draudus elektroenerģijas sistēmas stabilam darbības režīmam, un veic pasākumus, lai izslēgtu vai mazinātu šādu tehnoloģisko traucējumu rašanās iespējas. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas dalībnieka visu nepieciešamo informāciju elektroenerģijas sistēmas darbības traucējumu izvērtēšanai.

288

1Sistēmas operators pēc sistēmas dalībnieka pieprasījuma sniedz informāciju par sistēmas operatoram piederošo elektroiekārtu darbību elektroenerģijas sistēmas darbības būtisku traucējumu laikā.

289

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

290

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

291

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

292

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

293

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

294

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

295

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

296

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

297

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

298

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

299

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

2100

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

2101

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

2102

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

2103

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

2104

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

2105

1(Svītrots ar SPRK padomes 14.12.2017. lēmumu Nr. 1/33)

2106

34.1 Elektroenerģijas sistēmas balansēšana(Nodaļa SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

44.11. Balansēšanas pakalpojuma sniegšana(Apakšnodaļa SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

590.1 Pārvades sistēmas operators veic balansēšanu koordinētā balansēšanas apgabalā sadarbībā ar citiem koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoriem saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem. Ja balansēšanas tirgu pārvades sistēmas operators organizē saskaņā ar Eiropas Komisijas 2017.gada 23.novembra Regulas 2017/2195, ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas (turpmāk – Regula Nr. 2017/2195) 20.panta 6.punktu vai 21.panta 6.punktu, balansēšanu veic pārvades sistēmas operatora kontroles zonā. Par balansēšanas veikšanu kontroles zonā pārvades sistēmas operators paziņo balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem un regulēšanas pakalpojuma sniedzējiem balansēšanas līgumā un palīgpakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms attiecīgās balansēšanas tirgus laika vienības sākuma, vienlaikus šo informāciju publicējot pārvades sistēmas operatora tīmekļa vietnē.

6107

7(SPRK padomes 03.10.2024. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

890.2 Pārvades sistēmas operators izstrādā balansēšanas tirgus noteikumus, kuros nosaka regulēšanas pakalpojuma nodrošināšanas kārtību un prasības, kas balansēšanas tirgus dalībniekiem jāievēro savā darbībā balansēšanas enerģijas tirgū. Ja balansēšana tiek veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, pārvades sistēmas operators balansēšanas tirgus noteikumus izstrādā sadarbībā ar citiem koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoriem. Regulēšanas pakalpojuma nodrošināšanā tirgus dalībnieki un sistēmu operatori ievēro šā kodeksa 8.pielikumā noteiktās prasības.

9108

10(SPRK padomes 03.10.2024. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

1190.3 Pārvades sistēmas operators šā kodeksa 90.2 punktā minētos balansēšanas tirgus noteikumus publicē savā tīmekļvietnē. Par plānotajiem grozījumiem balansēšanas tirgus noteikumos pārvades sistēmas operators paziņo ne vēlāk kā mēnesi pirms plānoto grozījumu spēkā stāšanās.

12109

13(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

1490.4 Pirms elektroenerģijas tirdzniecības darbības uzsākšanas tirgotājs ar pārvades sistēmas operatoru noslēdz sistēmas lietošanas līgumu. Sistēmas lietošanas līguma vienotu formu pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē.

15110

16(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

1790.5 Lai uzsāktu balansēšanas pakalpojuma sniegšanu citam tirgotājam, tirgotājs ar pārvades sistēmas operatoru noslēdz balansēšanas līgumu. Balansēšanas līguma vienotu formu pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē.

18111

19(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

2090.6 Pārvades sistēmas operators savā tīmekļvietnē publicē un regulāri atjauno informāciju par tirgotājiem, kuriem ir spēkā esošs sistēmas lietošanas līgums, un balansēšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri ir tiesīgi sniegt balansēšanas pakalpojumu citam tirgotājam.

21112

22(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

2390.7 Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabalu nosaka pārvades sistēmas operators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora rīcībā esošo, sadales sistēmas operatoru un balansēšanas pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja komercuzskaites vietām vai lietotāju un ražotāju komercuzskaites vietām, kuriem balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nodrošina balansēšanas pakalpojumu, un lietotāju un ražotāju komercuzskaites vietām, kuru tirgotājam balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nodrošina balansēšanas pakalpojumu. Katrs komercuzskaites punkts tiek iekļauts tikai vienā nebalansa apgabalā atkarībā no elektroenerģijas plūsmas virziena. Balansēšanas pakalpojuma sniedzējs balansēšanas līgumā noteiktajā kārtībā informē pārvades sistēmas operatoru par izmaiņām saistībā ar balansēšanas pakalpojuma sniedzēja nebalansa apgabalā iekļautajiem tirgotājiem.

24113

25(SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

2690.8 Tirgotājs, kurš nav balansēšanas pakalpojuma sniedzējs citam tirgotājam, bet sniedz balansēšanas pakalpojumu lietotājam vai ražotājam, noslēdz balansēšanas pakalpojuma līgumu ar balansēšanas pakalpojuma sniedzēju. Balansēšanas pakalpojumu vienā norēķinu periodā tirgotājam nodrošina tikai viens balansēšanas pakalpojuma sniedzējs.

27114

28(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

2990.9 Tirgotājam, kurš sniedz balansēšanas pakalpojumu un kuram nav spēkā esoša balansēšanas vai balansēšanas pakalpojuma līguma, balansēšanas pakalpojumu nodrošina pārvades sistēmas operators sistēmas lietošanas līgumā noteiktajā kārtībā.

30115

31(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

3290.10 Tirgotājs ir tiesīgs mainīt balansēšanas pakalpojuma sniedzēju katra kalendārā mēneša pirmajā datumā, ja tirgotāja izvēlētais jaunais balansēšanas pakalpojuma sniedzējs līdz iepriekšējā mēneša devītajam datumam pārvades sistēmas operatoram rakstveidā ir paziņojis par balansēšanas pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu.

33116

34(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

3590.11 Jaunais balansēšanas pakalpojuma sniedzējs šā kodeksa 90.10 punktā minēto paziņojumu var atsaukt līdz iepriekšējā mēneša ceturtajam datumam.

36117

37(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

3890.12 Pārvades sistēmas operators līdz iepriekšējā mēneša divdesmit sestajam datumam par tirgotāja balansēšanas pakalpojuma sniedzēja maiņu informē iepriekšējo un jauno tirgotāja balansēšanas pakalpojuma sniedzēju.

39118

40(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

4190.13 Ja ir izbeigts pārvades sistēmas operatora un balansēšanas pakalpojuma sniedzēja noslēgtais balansēšanas līgums, pārvades sistēmas operators ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no līguma izbeigšanas dienas par to informē tirgotājus, kuriem šis balansēšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina balansēšanas pakalpojuma sniegšanu.

42119

43(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

4490.14 Lietotājs vai ražotājs, kurš par balansēšanas pakalpojuma sniedzēju ir izvēlējies pārvades sistēmas operatoru, noslēdz ar pārvades sistēmas operatoru balansēšanas pakalpojuma līgumu.

45120

46(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

474.12. Nebalansa noteikšana, nebalansa cenas noteikšana un nebalansa norēķini(Apakšnodaļa SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

4890.15 Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs ir finansiāli atbildīgs par tā nebalansa apgabalā radīto nebalansu un veic par to norēķinus ar pārvades sistēmas operatoru balansēšanas līgumā un balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, ievērojot šis nodaļas noteikumus.

49121

50(SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

5190.16 Maksu par balansēšanas pakalpojuma sniegšanu norēķinu periodā aprēķina šādi:

52122

53, kur

54Mbps – maksa par balansēšanas pakalpojuma sniegšanu norēķinu periodā (EUR);

55t – nebalansa norēķinu periods;

56T – nebalansa norēķinu periodu skaits norēķinu periodā;

57– nebalansa maksa nebalansa norēķinu periodā t (EUR);

58Ma – nebalansa norēķinu administrēšanas maksa norēķinu periodā (EUR).

59(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

6090.17 Nebalansa maksu nebalansa norēķinu periodam t aprēķina šādi:

61123

62, kur

63– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalanss nebalansa norēķinu periodā t (MWh);

64– nebalansa cena nebalansa norēķinu periodā t (EUR/MWh).

65(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

6690.18 Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansu megavatstundās [MWh] ar precizitāti līdz trīs zīmēm aiz komata nebalansa norēķinu periodā t aprēķina šādi:

67124

68, kur

69– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja piešķirtās elektroenerģijas daudzums nebalansa norēķinu periodā t (MWh);

70– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja galapozīcija nebalansa norēķinu periodā t (MWh), kuru aprēķina, ņemot vērā informāciju, ko balansēšanas pakalpojuma saņēmējs sniedzis saskaņā ar šā kodeksa 9.pielikuma noteikumiem.

71(SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

7290.19 Nebalansa maksu nebalansa norēķinu periodā piemēro, ievērojot šādus nosacījumus:

7390.191. aprēķinot nebalansa maksu balansēšanas pakalpojuma saņēmējam, tā piešķirtās elektroenerģijas daudzuma un galapozījas noteikšanai elektroenerģijas patēriņa apjomam piemēro mīnusa zīmi un saražotās elektroenerģijas apjomam piemēro plusa zīmi;

7490.192. balansēšanas pakalpojuma saņēmēji, kuriem nebalansa norēķinu periodā piešķirtais elektroenerģijas daudzums ir bijis mazāks par galapozīciju, nebalansa norēķinu periodā pērk iztrūkstošo elektroenerģiju no pārvades sistēmas operatora;

7590.193. balansēšanas pakalpojuma saņēmēji, kuriem nebalansa norēķinu periodā piešķirtais elektroenerģijas daudzums ir bijis lielāks par galapozīciju, nebalansa norēķinu periodā pārdod pārpalikušo elektroenerģiju pārvades sistēmas operatoram.

76125

77(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9; SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3)

7890.20 Balansēšanas pakalpojuma saņēmējam piešķirtās elektroenerģijas daudzumu nosaka, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora rīcībā esošo un sadales sistēmas operatoru sniegto informāciju par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabala elektroenerģijas komercuzskaites datiem un informāciju par sadales sistēmas operatoru sniegto informāciju par kopējām korekcijām, kas šā kodeksa 90.22 punkta kārtībā veiktas par iepriekšējiem norēķinu periodiem.

79126

80(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

8190.21 Sadales sistēmas operatori elektroniski iesniedz pārvades sistēmas operatoram summāros elektroenerģijas lietotāju un ražotāju katra nebalansa norēķina perioda datus sadalījumā pa tirgotājiem šādā kārtībā:

8290.211. līdz katras nedēļas trešdienai – iepriekšējās nedēļas elektroenerģijas operatīvos komercuzskaites datus, kas ļauj iegūt informāciju par iepriekšējo nedēļu;

8390.212. līdz katra mēneša astotajam datumam – iepriekšējā mēneša elektroenerģijas komercuzskaites datus.

84127

85(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

8690.22 Pēc elektroenerģijas komercuzskaites datu iesniegšanas pārvades sistēmas operatoram sadales sistēmu operatori veic iesniegto elektroenerģijas komercuzskaites datu korekcijas, ievērojot elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos ietvertos nosacījumus un termiņus par elektroenerģijas komercuzskaites datu koriģēšanu. Par kopējām korekcijām iepriekšējos norēķinu periodos pārvades sistēmas operatoram iesniegtajos elektroenerģijas komercuzskaites datos sadales sistēmas operatori informē pārvades sistēmas operatoru vienlaikus ar kārtējo elektroenerģijas komercuzskaites datu iesniegšanu šā kodeksa 90.21 punktā noteiktajā termiņā.

87128

88(SPRK padomes 14.12.2017. lēmuma Nr. 1/33 redakcijā)

8990.23 Nebalansa cenu aprēķina šādi:

9090.231. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā un veiktas normālās aktivizācijas tikai augšupvērstai regulēšanai:

91, kur

92– regulēšanas elektroenerģijas cena augšupvērstai regulēšanai nebalansa norēķinu periodam t, kas noteikta saskaņā ar šā kodeksa 90.2 punktā minētajiem balansēšanas tirgus noteikumiem (EUR/ MWh);

93– neitralitātes komponente, kas aprēķināta šādi:

94, kur

95– koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoru ieņēmumu un izdevumu starpība nebalansa norēķinu periodam t, kas pārvades sistēmas operatoriem radusies, veicot balansēšanas darbības noteiktā nebalansa norēķinu periodā t (EUR);

96– koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoru ieņēmumu un izdevumu starpība nebalansa norēķinu periodam t, kas pārvades sistēmas operatoriem radusies, iepērkot un pārdodot balansēšanas elektroenerģiju no koordinētā balansēšanas apgabala pārvades sistēmas operatoru izvēlēta atvērtā balansēšanas pakalpojuma nodrošinātāja (EUR);

97– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja radītais nebalanss noteiktā nebalansa norēķinu periodā t (MWh), ko izmanto kopējā balansēšanas pakalpojuma saņēmēju radītā nebalansa noteikšanai. Kopējais balansēšanas pakalpojuma saņēmēju radītais nebalanss ir vienāds ar koordinētā balansēšanas apgabala neto nebalansu, kurš sastāv no katras elektroenerģijas sistēmas, kas veido koordinēto balansēšanas apgabalu, neto nebalansa;

98– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja radītais nebalanss noteiktā nebalansa norēķinu periodā t (MWh), kurā notikusi pāraktivizācija. Pāraktivizācija ir situācija nebalansa norēķinu periodā t, kad notikušas neparedzamas izmaiņas balansēšanas pakalpojuma saņēmēju piešķirtajā elektroenerģijas daudzumā, kā rezultātā sākotnējās regulēšanas solījumu aktivizācijas veiktas pretēji nebalansa norēķinu periodā noteiktajam koordinētā balansēšanas apgabala nebalansa virzienam. Ja nav notikusi pāraktivizācija, aprēķina komponente ir 0;

99– nebalansa norēķinu periodā t izmantotā regulēšanas elektroenerģijas cena, kas piemērota saskaņā ar šā kodeksa 90.231., 90.232., 90.233. vai 90.234.apakšpunkta nosacījumiem (EUR/ MWh);

100N – balansēšanas pakalpojumu saņēmēju skaits koordinētajā balansēšanas apgabalā;

101n – konkrētais balansēšanas pakalpojuma saņēmējs;

102T – kopējais nebalansa aprēķinu periodu skaits norēķinu periodā;

10390.232. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā un veiktas normālās aktivizācijas tikai lejupvērstai regulēšanai:

104, kur

105– regulēšanas elektroenerģijas cena lejupvērstai regulēšanai nebalansa norēķinu periodam t, kas aprēķināta saskaņā ar šā kodeksa 90.2 punktā minētajiem balansēšanas tirgus noteikumiem (EUR/ MWh);

10690.233. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā un veiktas normālās aktivizācijas gan augšupvērstai, gan lejupvērstai regulēšanai, nebalansa cenu aprēķina šādi:

10790.233.1. nebalansa norēķinu periodam t, kad koordinētā balansēšanas apgabalā ir bijis elektroenerģijas iztrūkums:

10890.233.2. nebalansa norēķinu periodam t, kad koordinētā balansēšanas apgabalā ir bijis elektroenerģijas pārpalikums:

10990.234. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā un nav veiktas aktivizācijas, regulēšanas elektroenerģijas cenas vietā lieto ietaupītās aktivizācijas vērtību, ko, ievērojot to, vai koordinētajā balansēšanas apgabalā ir bijis elektroenerģijas iztrūkums vai pārpalikums, nosaka šādi:

11090.234.1. nebalansa norēķinu periodam t, kad koordinētā balansēšanas apgabalā ir bijis elektroenerģijas iztrūkums:

111, kur

112– zemākā cena no nebalansa norēķinu periodā t pieejamiem augšupvērstas regulēšanas solījumiem, kurus iesnieguši koordinētā balansēšanas apgabala regulēšanas pakalpojuma sniedzēji (EUR/ MWh). Ja nebalansa norēķinu periodā t nav bijuši pieejami augšupvērstas regulēšanas solījumi, kurus iesnieguši koordinētā balansēšanas apgabala regulēšanas pakalpojuma sniedzēji, ietaupītās aktivizācijas vērtība ir 0 (EUR/ MWh);

11390.234.2. nebalansa norēķinu periodam t, kad koordinētā balansēšanas apgabalā ir bijis elektroenerģijas pārpalikums:

114, kur

115– augstākā cena no nebalansa norēķinu periodā t pieejamiem lejupvērstas regulēšanas solījumiem, kurus iesnieguši koordinētā balansēšanas apgabala regulēšanas pakalpojuma sniedzēji (EUR/ MWh). Ja nebalansa norēķinu periodā t nav bijuši pieejami lejupvērstas regulēšanas solījumi, kurus iesnieguši koordinētā balansēšanas apgabala regulēšanas pakalpojuma sniedzēji, ietaupītās aktivizācijas vērtība ir 0 (EUR/ MWh).

11690.235. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta kontroles zonā un pieprasījums normālai un normālai lokālai aktivizācijai bijis tikai augšupvērstai regulēšanai:

117, kur

118– regulēšanas elektroenerģijas cena augšupvērstai regulēšanai nebalansa norēķinu periodam t, kas noteikta saskaņā ar balansēšanas tirgus noteikumiem atbilstoši šā kodeksa 8.pielikuma 21.1 un 21.2 punktam, tirgus laika vienībās , kas iekļaujas nebalansa norēķinu periodā t;

119– neitralitātes komponente, kas aprēķināta šādi:

120, kur

121– pārvades sistēmas operatora ieņēmumu un izdevumu starpība nebalansa norēķinu periodam t, kas pārvades sistēmas operatoram radusies, veicot norēķinus ar regulēšanas pakalpojuma sniedzēju par aktivizētajiem regulēšanas produktu solījumiem noteiktā nebalansa norēķinu periodā t (EUR);

122– pārvades sistēmas operatora ieņēmumu un izdevumu starpība tirgus laika vienībā , kas izriet no norēķiniem ar citas valsts pārvades sistēmas operatoru par attiecīgajā kontroles zonā nopirkto un pārdoto regulēšanas enerģiju;

123– pārvades sistēmas operatora ieņēmumu un izdevumu starpība tirgus laika vienībā , kas pārvades sistēmas operatoram radusies, veicot norēķinus ar citas valsts pārvades sistēmas operatoru par enerģijas apjomu saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2195 51.panta 1.punktu, kur korekcijas, ja tādas tiek aprēķinātas, tiek piemērotas norēķinu periodam, kurā saņemta attiecīgā korekcija;

124– balansēšanas pakalpojuma saņēmēja radītais nebalanss noteiktā nebalansa norēķinu periodā t (MWh), kurā notikusi pāraktivizācija. Pāraktivizācija ir situācija nebalansa norēķinu periodā t, kad notikušas neparedzamas izmaiņas balansēšanas pakalpojuma saņēmēju piešķirtajā elektroenerģijas daudzumā, kā rezultātā sākotnējie regulēšanas pieprasījumi veikti pretēji nebalansa norēķinu periodā noteiktajam kontroles zonas nebalansa virzienam. Ja nav notikusi pāraktivizācija, aprēķina komponente ir 0;

125– nebalansa norēķinu periodā t izmantotā regulēšanas elektroenerģijas cena, kas piemērota saskaņā ar šā kodeksa 90.235., 90.236., 90.237. vai 90.238.apakšpunkta nosacījumiem (EUR/ MWh);

126N – balansēšanas pakalpojumu saņēmēju skaits kontroles zonā;

127n – konkrētais balansēšanas pakalpojuma saņēmējs;

128T – kopējais nebalansa aprēķinu periodu skaits norēķinu periodā;

129tb – tirgus laika vienība;

130TB – kopējais tirgus laika vienību skaits norēķinu periodā;

13190.236. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta kontroles zonā un pieprasījums normālai un normālai lokālai aktivizācijai bijis tikai lejupvērstai regulēšanai:

132, kur

133– regulēšanas elektroenerģijas cena lejupvērstai regulēšanai nebalansa norēķinu periodam t, kas noteikta saskaņā ar balansēšanas tirgus noteikumiem atbilstoši šā kodeksa 8.pielikuma 21.1 un 21.2 punktam, tirgus laika vienībās , kas iekļaujas nebalansa norēķinu periodā t.

13490.237. ja nebalansa norēķinu periodā t balansēšana veikta kontroles zonā un pieprasījums normālai un normālai lokālai aktivizācijai bijis gan augšupvērstai, gan lejupvērstai regulēšanai, nebalansa cenu aprēķina šādi:

13590.237.1. nebalansa norēķinu periodam t, kad kontroles zonā ir bijis elektroenerģijas iztrūkums:

13690.237.2. nebalansa norēķinu periodam t, kad kontroles zonā ir bijis elektroenerģijas pārpalikums:

13790.238. ja nebalansa norēķinu periodā t kontroles zonā nav veikts pieprasījums normālai vai normālai lokālai aktivizācijai, regulēšanas elektroenerģijas cenas vietā lieto ietaupītās aktivizācijas vērtību, ko, ievērojot to, vai kontroles zonā nebalansa norēķina periodā t ir bijis elektroenerģijas iztrūkums vai pārpalikums, nosaka šādi:

13890.238.1. nebalansa norēķinu periodam t, kad kontroles zonā ir bijis elektroenerģijas iztrūkums:

139, kur

140– vidējā cena no nebalansa norēķinu periodā t pieejamiem no katra regulēšanas produkta katras tirgus laika vienības zemākās cenas augšupvērstas regulēšanas solījumiem, kurus iesnieguši kontroles zonas regulēšanas pakalpojuma sniedzēji (EUR/ MWh). Ja kādam regulēšanas produktam kādā tirgus laika vienībā nav solījumu, tad to neiekļauj vidējās cenas aprēķinā. Ja nebalansa norēķinu periodā t nav bijuši pieejami augšupvērstas regulēšanas solījumi, kurus iesnieguši kontroles zonas regulēšanas pakalpojuma sniedzēji, ietaupītās aktivizācijas vērtība ir 0 (EUR/ MWh);

14190.238.2. nebalansa norēķinu periodam t, kad kontroles zonā ir bijis elektroenerģijas pārpalikums:

142, kur

143– vidējā cena no nebalansa norēķinu periodā t pieejamiem no katra regulēšanas produkta katras tirgus laika vienības augstākās cenas lejupvērstas regulēšanas solījumiem, kurus iesnieguši kontroles zonas regulēšanas pakalpojuma sniedzēji (EUR/ MWh). Ja kādam regulēšanas produktam kādā tirgus laika vienībā nav solījumu, tad to neiekļauj vidējās cenas aprēķinā. Ja nebalansa norēķinu periodā t nav bijuši pieejami lejupvērstas regulēšanas solījumi, kurus iesnieguši kontroles zonas regulēšanas pakalpojuma sniedzēji, ietaupītās aktivizācijas vērtība ir 0 (EUR/ MWh).

144129

145(SPRK padomes 03.10.2024. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

14690.24 Aprēķināto nebalansa cenu un neitralitātes komponenti nebalansa norēķinu periodam pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē vai citā vietnē, kas norādīta pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē, ne vēlāk kā nākamā mēneša piektajā darba dienā.

147130

148(SPRK padomes 03.10.2024. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

14990.25 (Svītrots ar SPRK padomes 16.01.2025. lēmumu Nr. 1/2)

150131

1514.13. Līgumsaistību izpildes nodrošinājums(Apakšnodaļa SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

15290.26 Pārvades sistēmas operators, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu, ir tiesīgs pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam nodrošināt savas līgumsaistības, ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējam nav noteikts kredītreitings, kas atbilst šā kodeksa 90.27punktā noteiktajiem kritērijiem.

153132

154(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

15590.27 Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitings uzskatāms par atbilstošu, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

15690.271. "Standard & Poor’s" ilgtermiņa reitings BBB- vai augstāks;

15790.272. "Fitch Ratings" ilgtermiņa reitings BBB- vai augstāks;

15890.273. "Moody’s" ilgtermiņa reitings Baa3 vai augstāks.

159133

160(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

16190.28 Balansēšanas pakalpojuma saņēmējam, kuram noteikts kredītreitings, ir pienākums nekavējoties informēt pārvades sistēmas operatoru par jebkurām izmaiņām balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitingā, un pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam iesniegt aktualizētu informāciju par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitingu.

162134

163(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

16490.29 Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam, kuram noteikts kredītreitings, iesniegt saistību izpildes nodrošinājumu no līguma izrietošo maksājuma prasību segšanai, ja:

16590.291. balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitings vairs neatbilst šā kodeksa 90.27punktā noteiktajiem kritērijiem;

16690.292. pārvades sistēmas operators konstatē paaugstinātu risku, balansēšanas pakalpojuma saņēmēja debitora saistībām pārsniedzot minimālo saistību izpildes nodrošinājuma apjomu;

16790.293. pārvades sistēmas operators konstatē, ka balansēšanas pakalpojuma saņēmējs pilnībā vai daļēji nespēj segt savas debitora saistības, tajā skaitā mainītu un paaugstinātu risku balansēšanas pakalpojuma saņēmēja maksātspējas dēļ;

16890.294. balansēšanas pakalpojuma saņēmējam ir uzsākts maksātnespējas vai likvidācijas process;

16990.295. balansēšanas pakalpojuma saņēmējs pārkāpj balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktās prasības;

17090.296. balansēšanas pakalpojuma saņēmējs divas reizes 12 mēnešu laikā ir kavējis balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktos maksājumus.

171135

172(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

17390.30 Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nepiekrīt pārvades sistēmas operatora konstatējumam saskaņā ar šā kodeksa 90.29punktu vai par balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītreitinga neatbilstību, balansēšanas pakalpojuma saņēmējs piecu darba dienu laikā var iesniegt atbilstošus pierādījumus, lai pārvades sistēmas operators objektīvi novērtētu balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kredītspēju.

174136

175(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

17690.31 Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nodrošina līgumsaistību izpildi, izmantojot vienu vai abus šādus saistību izpildes nodrošinājuma veidus – drošības depozīts vai finanšu pakalpojumu sniedzēja garantija.

177137

178(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

17990.32 Balansēšanas pakalpojuma saņēmējs saistību izpildes nodrošinājumu iesniedz pārvades sistēmas operatoram balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā.

180138

181(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

18290.33 Ja pārvades sistēmas operators un balansēšanas pakalpojuma saņēmējs nevienojas citādi, pārvades sistēmas operators atzīst finanšu pakalpojumu sniedzēja garantiju par pienācīgu saistību izpildes nodrošinājumu, ja to balansēšanas pakalpojuma saņēmējam sniedzis Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēts finanšu pakalpojumu sniedzējs un tā atbilst šādiem nosacījumiem:

18390.331. garantiju ir izdevis finanšu pakalpojumu sniedzējs, kuram vai kura grupai ilgtermiņa kredītreitings ir vismaz:

18490.331.1. Baa1 saskaņā ar aģentūru "Moody’s" vai

18590.331.2. BBB+ saskaņā ar aģentūru "Standard & Poor’s", vai

18690.331.3. BBB+ saskaņā ar aģentūru "Fitch Ratings".

18790.332. garantija ir pirmā pieprasījuma un neatsaucama.

188139

189(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

19090.34 Pārvades sistēmas operators nosaka saistību izpildes nodrošinājuma apmēru, kas nav mazāks par 31 000 EUR, divkāršā apjomā no lielākajām neto saistībām mēneša ietvaros pēdējo sešu mēnešu laikā vai mazākā laika periodā, ja balansēšanas pakalpojums tiek sniegts mazāku laika periodu:

19190.341. balansēšanas pakalpojuma saņēmēja neto saistības pret pārvades sistēmas operatoru;

19290.342. pārvades sistēmas operatora neto saistības pret balansēšanas pakalpojuma saņēmēju.

193140

194(SPRK padomes 11.03.2024. lēmuma Nr. 1/1 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2024., sk. 134.1 punktu)

19590.35 Saistību izpildes nodrošinājumam ir jābūt spēkā balansēšanas līguma vai balansēšanas pakalpojuma līguma darbības laikā, kā arī 45 dienas pēc tam, kad balansēšanas pakalpojuma saņēmējs ir izbeidzis saņemt balansēšanas pakalpojumu no pārvades sistēmas operatora.

196141

197(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

19890.36 Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmēja saistības balansēšanas līguma vai balansēšanas pakalpojuma līguma ietvaros pārsniedz summu, par kādu tas pārvades sistēmas operatoram iesniedzis saistību izpildes nodrošinājumu, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt balansēšanas pakalpojuma saņēmējam palielināt saistību izpildes nodrošinājuma apmēru un 10 darba dienu laikā iesniegt pārvades sistēmas operatoram jaunu saistību izpildes nodrošinājumu, kas atbilst šā kodeksa prasībām.

199142

200(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

20190.37 Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības izmantot saistību izpildes nodrošinājumu, lai segtu balansēšanas pakalpojuma saņēmēja saistības pret pārvades sistēmas operatoru, ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējs neapmaksā rēķinu par sniegtajiem balansēšanas pakalpojumiem. Pēc saistību izpildes nodrošinājuma izmantošanas pārvades sistēmas operators pieprasa balansēšanas pakalpojuma saņēmējam atjaunot saistību izpildes nodrošinājumu 10 darba dienu laikā.

202143

203(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

20490.38 Ja balansēšanas pakalpojuma saņēmējs balansēšanas līgumā vai balansēšanas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā neiesniedz saistības izpildes nodrošinājumu pārvades sistēmas operatora noteiktajā apmērā vai neatjauno saistību nodrošinājumu 10 dienu laikā vai iesniegtais saistību izpildes nodrošinājums neatbilst šā kodeksa prasībām, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības izbeigt balansēšanas līgumu vai balansēšanas pakalpojuma līgumu.

205144

206(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

20790.39 Izbeidzot balansēšanas līgumu vai balansēšanas pakalpojuma līgumu, pārvades sistēmas operators 10 darba dienu laikā pēc balansēšanas pakalpojuma saņēmēja visu saistību izpildes pret pārvades sistēmas operatoru atmaksā balansēšanas pakalpojuma saņēmējam saistību izpildes nodrošinājuma summu, kas nav izlietota balansēšanas pakalpojuma saņēmēja neizpildīto saistību dzēšanai, vai nodrošina dokumentus, kas garantijas sniedzēju atbrīvo no tā saistībām nodrošināt maksājumus par balansēšanas pakalpojumu.

208145

209(SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā)

2104.14. Balansēšanas jaudas uzturēšanas maksa(Apakšnodaļa SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

21190.40 Ar balansēšanas jaudas uzturēšanas maksu balansēšanas pakalpojuma saņēmējs sedz pārvades sistēmas operatoram radušās izmaksas par balansēšanas jaudas uzturēšanu, kas iepirktas saskaņā ar regulatora apstiprinātiem Baltijas balansēšanas jaudas tirgus noteikumiem, kuri izstrādāti atbilstoši Regulas Nr. 2017/2195 33.panta 1.punktam un 38.panta 1.punktam.

212146

213(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

21490.41 Balansēšanas jaudas uzturēšanas maksu balansēšanas pakalpojuma saņēmējam norēķinu periodam pārvades sistēmas operators aprēķina šādi:

215MR,n = EfT,n * CRT1 + EimT,n * CRT2, kur:

216MR,n – balansēšanas jaudas uzturēšanas maksa balansēšanas pakalpojuma saņēmējam norēķinu periodam T (EUR);

217n – konkrētais balansēšanas pakalpojuma saņēmējs;

218T – norēķinu periods;

219EfT,n – n-tā balansēšanas pakalpojuma saņēmēja tā nebalansa apgabalā patērētais elektroenerģijas daudzums norēķinu periodā T (MWh);

220EimT,n – n-tā balansēšanas pakalpojuma saņēmēja absolūtais summārais nebalanss norēķinu periodam T (MWh), kuru aprēķina kā abu virzienu nebalansa summu, piemērojot pozitīvu vērtību;

221CRT1 – uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabalā patērētās elektroenerģijas daudzumu attiecināmā balansēšanas jaudas uzturēšanas cena norēķinu periodam T (EUR/MWh);

222CRT2 – uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēja absolūto summāro nebalansu attiecināmā balansēšanas jaudas uzturēšanas cena norēķinu periodam T (EUR/MWh).

223147

224(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

22590.42 Balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas norēķinu periodam T aprēķina šādi:

226CRT1 =

227MRT

2282 * EpT

229CRT2 =

230MRT

231, kur:2 * EimpT

232MRT – balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu prognoze norēķinu periodam T (EUR), kas ietver korekciju par uzkrāto vai neatgūto balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu apjomu par norēķinu periodiem pirms cenas publicēšanas atbilstoši šā kodeksa 90.43 punktam;

233EpT – visu balansēšanas pakalpojuma saņēmēju elektroenerģijas patēriņa prognoze norēķinu periodā T (MWh);

234EimpT – visu balansēšanas pakalpojuma saņēmēju absolūtā summārā nebalansa prognoze norēķinu periodā T (MWh).

235148

236(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

23790.43 Aprēķinātās balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas norēķinu periodam pārvades sistēmas operators ne vēlāk kā divus mēnešus pirms piemērojamā norēķinu perioda publicē savā tīmekļvietnē.

238149

239(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

2404.15. Administrēšanas izmaksas(Apakšnodaļa SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

24190.44 Pārvades sistēmas operators administrē balansēšanas regulēšanas pakalpojumu tirgu, kā arī nebalansa norēķinus. Par šo procesu administrēšanu balansēšanas pakalpojuma saņēmējs maksā pārvades sistēmas operatoram administrēšanas maksu, kuru pārvades sistēmas operators nosaka, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora faktiskajām izmaksām šo procesu administrēšanai.

242150

243(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

24490.45 Ar regulatoru saskaņotu administrēšanas maksu un metodiku tās noteikšanai un balansēšanas pakalpojuma saņēmēja maksājumu aprēķinam pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē.

245151

246(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

1Sistēmas dalībnieki nodrošina elektroenerģijas uzskaiti saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:

291.1. izveidojot jaunu sistēmas pieslēgumu, sistēmas dalībnieks saskaņā ar šī kodeksa 2.pielikumā, pieslēguma līgumā un sistēmas pakalpojumu līgumā noteiktajām prasībām ierīko atbilstošu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu (turpmāk – uzskaites mēraparāts), un sistēmas operators organizē komercuzskaites mēraparāta ieslēgšanu automatizētajā elektroenerģijas uzskaites sistēmā (turpmāk – AEUS), ja prognozētais caurplūstošās elektroenerģijas apjoms pārsniedz 2500 kWh/gadā:

391.2. sistēmas dalībnieks un sistēmas operators sistēmas pakalpojumu līgumā norāda elektroiekārtu piederības robežu;

491.3. sistēmas operators visiem sistēmas dalībniekiem savā licences darbības zonā nodrošina šī kodeksa 2.pielikumā noteiktām prasībām atbilstošus uzskaites mēraparātus;

591.4. sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta (skaitītāju un mērmaiņu) metroloģiskās un citas uzskaites mēraparāta elementu ražotāju noteiktās periodiskās pārbaudes;

691.5. uzskaites mēraparāta iegādei, uzstādīšanai un uzturēšanai sistēmas operators var izmantot neatkarīga uzskaites pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus;

791.6. uzskaites datu iegūšanai sistēmas operators izmanto AEUS;

891.7. sistēmas operators nodrošina sistēmas dalībnieka piekļuvi savas uzskaites datiem sistēmas operatora uzskaites datu bāzē;

991.8. sistēmas operators izveido un uztur šī kodeksa 3.pielikumā noteiktajām prasībām atbilstošu uzskaites reģistru.

10152

1Sistēmas operators nosaka maksu par piekļūšanu uzskaites mēraparātiem, AEUS vai uzskaites reģistra datiem un publicē savā tīmekļvietnē.

2153

3(Grozīts ar SPRK padomes 30.05.2019. lēmumu Nr. 1/9)

45.2. Uzskaites mēraparātu pārbaudes

1Uzskaites mēraparāta pārbaudes izmaksas sedz tas sistēmas dalībnieks, kas ir pieprasījis tā pārbaudi. Ja uzskaites mēraparāts neatbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām, visas ar pārbaudi saistītās izmaksas sedz sistēmas operators.

2154

1Sistēmas operators periodiski, bet ne retāk kā to noteicis uzskaites mēraparāta izgatavotājs, pārbauda uzskaites reģistrā katra uzskaites mēraparāta fiksētos pārbaudes rezultātus un organizē uzskaites mēraparāta pārbaudi, lai pārliecinātos, ka uzskaites mēraparāta precizitāte atbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

2155

1Ja uzskaites mēraparāta precizitātes pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka tā precizitāte neatbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām, sistēmas operators izdara korekcijas mērījumu datos, pamatojoties uz datu izmaiņas aktu, kas saskaņots ar sistēmas dalībnieku.

2156

1Sistēmas dalībniekam un tirgus dalībniekam ir tiesības pieprasīt, lai sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta pārbaudi.

2157

1Sistēmas operators uzskaites mēraparāta pārbaudes rezultātus rakstiski paziņo visiem sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem, kas izmanto šo uzskaites mēraparātu.

2158

1Tirgus dalībnieka un sistēmas operatora pienākums ir nekavējoties informēt vienam otru par konstatētajiem uzskaites mēraparāta darbības traucējumiem, norādot traucējumu ilgumu.

2159

1Ja uzskaites mēraparāta precizitāte neatbilst šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām, sistēmas operators iespējami īsā laikā veic nepieciešamās darbības, lai atjaunotu uzskaites mēraparāta atbilstību šī kodeksa 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

2160

35.3. Elektroenerģijas uzskaites mēraparāti

1Uzskaites mēraparāts var ietvert šādus elementus:

2100.1. elektroenerģijas skaitītāju;

3100.2. mērmaiņus (strāvmaiņi un spriegummaiņi);

4100.3. aizsargātu kontrolkabeli no mērmaiņiem līdz skaitītājam;

5100.4. uzskaites sadalni vai atbilstoši konstruētu paneli, uz kura uzstādīts skaitītājs;

6100.5. rezerves barošanas avotu (skaitītājam);

7100.6. testēšanas savienojumus (spaiļu kārba vai pārbaudes bloki);

8100.7. drošinātājus vai aizsardzības automātiku uzskaites sprieguma ķēdēs, ja ir ierīkota trauksmes signalizācija.

9161

1Uzskaites mēraparāta precizitātes klasi un uzstādāmo uzskaites elementu precizitātes prasības katrā mērīšanas punktā nosaka saskaņā ar šī kodeksa 2.pielikumu.

2162

1Kontroles uzskaites mēraparāts var būt ar tādu pašu precizitātes klasi kā uzskaites mēraparāts vai arī par vienu precizitātes klasi zemāks.

2163

1Ja uzskaites mēraparātu attiecīgajā pieslēguma vietā izmanto vairāk kā viens tirgus dalībnieks, katram tirgus dalībniekam ar sistēmas operatoru ir jāslēdz vienošanās par konkrētā uzskaites mēraparāta izmantošanu.

2164

35.4. Elektroenerģijas uzskaites dati

1Uzskaites mēraparāta uzskaites datu iegūšanas veidu un kārtību nosaka elektroenerģijas sistēmas lietošanas vai sistēmas pakalpojumu līgumā.

2165

1Uzskaites mēraparāta datus izmanto kā primāro datu avotu savstarpējos norēķinos ar tirgus dalībnieku un sistēmas dalībnieku.

2166

1Kontroles uzskaites mēraparāta datus izmanto, lai pārbaudītu, apstiprinātu vai aizstātu uzskaites mēraparāta datus atbilstoši šī kodeksa 91.punktā noteiktajiem principiem.

2167

1Sistēmas operators veic uzskaites datu nolasīšanu, izmantojot AEUS. Ja sistēmas dalībnieka skaitītājs pieslēgts mērmaiņiem, tad par pamatu slodzes profila noteikšanai tiek izmantoti skaitītāja ikstundas dati AEUS. Ja sistēmas dalībnieka elektroietaisei uzstādīts tiešā slēguma skaitītājs, tad par pamatu slodzes profila noteikšanai tiek izmantoti tipveida slodzes grafiki AEUS, ja sistēmas operators un sistēmas dalībnieks nav vienojušies citādi.

2168

1Sistēmas operatoram ir tiesības veikt uzskaites datu nolasīšanu, neizmantojot attālinātās nolasīšanas iespēju tieši no uzskaites mēraparāta, lietojot šim nolūkam paredzētās elektroniskas ierīces tad, ja:

2108.1. izmantojot AEUS, tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams nolasīt uzskaites mēraparāta datus;

3108.2. nepieciešams veikt datu pārbaudi un salīdzināšanu.

4169

1Sistēmas operators ir atbildīgs par automatizētu uzskaites datu iegūšanu no uzskaites mēraparāta un šo datu uzglabāšanu AEUS uzskaites datu bāzē.

2170

1Sistēmas operators AEUS izmanto uzskaites datu automatizētai nolasīšanai, saglabāšanai datu bāzē, datu apstrādei un apskatei, kā arī to revīzijai, apstiprināšanai un aizstāšanai.

2171

1AEUS pieslēguma ierīkošanu uzskaites mēraparātam nodrošina sistēmas operators.

2172

1Sistēmas operators pēc tirgus dalībnieka pieprasījuma, ja tas ir tehniski iespējams, var atļaut tirgus dalībniekam izmantot savu AEUS. Šajā gadījumā izdevumus, kas saistīti ar uzskaites mēraparāta nomaiņu vai AEUS izmaiņām vai sistēmas dalībnieka piekļuvi AEUS datiem, sedz tirgus dalībnieks.

2173

1Sistēmas operators izveido, uztur un administrē uzskaites datu bāzi, kurā glabājas dati par katru sistēmas operatora reģistrēto uzskaites mēraparātu.

2174

1Uzskaites datu bāzē reģistrē sākotnēji nolasītos datus, to aizstāšanas (substitūcijas) un aprēķinātās vērtības.

2175

1Sistēmas operators nodrošina uzskaites datu bāzē esošo datu saglabāšanu, arhivēšanu un pieeju šo datu lietotājiem.

2176

1Uzskaites datu bāzē esošo datu aizstāšana ar citiem datiem pieļaujama vienīgi, ja AEUS kļūdas dēļ uzskaites datu bāzē ir saglabāti nepilnīgi vai nepareizi dati. Šādā gadījumā sistēmas operatoram nav tiesību nepareizos datus no uzskaites datu bāzes izdzēst. Uzskaites datu bāzē pie labotajiem datiem ir jābūt atzīmei par to labošanu.

2177

1Uzskaites datu bāzes tehniskos parametrus datu uzglabāšanai izvēlas tā, lai nodrošinātu:

2117.1. elektroenerģijas norēķinu datu saglabāšanu – 18 mēnešus nearhivētā formā un 10 gadus arhīvā;

3117.2. slodžu profila datu uzglabāšanu – 5 mēnešus nearhivētā formā un 2 gadus arhīvā;

4117.3. pārējo uzskaites mēraparāta datu uzglabāšanu – 1 gadu nearhivētā formā un 2 gadus arhīvā.

5178

1Tirgus dalībniekam ir tiesības pieprasīt sistēmas operatoram veikt uzskaites datu bāzes un tirgus dalībnieka uzskaites mēraparāta datu atbilstības pārbaudi.

2179

1Ja uzskaites mēraparāta dati atšķiras no uzskaites datu bāzes datiem, tad par prioritāriem uzskata uzskaites mēraparāta datus. Sistēmas operators veic nepieciešamās korekcijas uzskaites datu bāzē.

2180

1Sistēmas operators ir atbildīgs par uzskaites datu pārbaudi, apstiprināšanu un aizstāšanu.

2181

1Sistēmas operators un sistēmas dalībnieks sistēmas pakalpojumu līgumā nosaka datu pārbaudes un apstiprināšanas kārtību.

2182

1Uzskaites datu pārbaudei un apstiprināšanai sistēmas operators izmanto pārbaudes uzskaites mēraparāta mērījumu datus.

2183

1Ja pārbaudes mērījumu dati nav pieejami, sistēmas operators sagatavo mērījumu datu aizstāšanas vērtību, izmantojot metodi, kas saskaņota ar tirgus dalībnieku.

2184

1Ja sistēmas operators konstatē mērījumu datu zudumu vai nepareizus, no uzskaites mēraparāta saņemtus, mērījumu datus, tas 24 stundu laikā no fakta konstatēšanas par to brīdina tirgus dalībnieku.

2185

1Pirms komercuzskaites pakalpojuma sniegšanas sākuma sistēmas operators un tirgus dalībnieks noslēdz sistēmas pakalpojumu līgumu, kurā nosaka sistēmas pakalpojumus, pieejamo tehnisko atbalstu, mērījumu izpildes kritērijus, kā arī nosacījumus, pēc kādiem sistēmas operators nodrošina attiecīgā tirgus dalībnieka informēšanu par uzskaites datiem.

2186

35.5. Prasības elektroenerģijas uzskaites mēraparātu un datu drošībai

1Sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta un ar to saistīto savienojumu un vadojuma aizsardzību pret prettiesisku iejaukšanos to darbībā.

2187

1Sistēmas operators nodrošina tirgus dalībnieka lietotāja vārda un paroles piešķiršanu piekļuvei uzskaites datu bāzei atbilstoši katra tirgus dalībnieka pilnvarām.

2188

1Tirgus dalībnieks ir atbildīgs par tam piešķirtā lietotāja vārda un paroles lietošanu un konfidencialitāti.

2189

1Sistēmas operators nodrošina uzskaites mēraparāta un uzskaites datu bāzē glabāto uzskaites datu aizsardzību.

2190

1Personas, kurām ir tiesības piekļūt uzskaites mēraparāta datiem, uzskaites datu bāzei vai uzskaites reģistram ir:

2130.1. sistēmas operators, kuram pieder attiecīgie uzskaites mēraparāti;

3130.2. elektroenerģijas sistēmas dalībnieks un tirgus dalībnieks, kas saistīti ar konkrēto elektroenerģijas uzskaites punktu;

4130.3. uzskaites pakalpojuma sniedzējs, kas saistīts ar konkrēto uzskaites punktu.

5191

1Sistēmas operators nodrošina pilnvaroto personu piekļuvi uzskaites mēraparāta datiem un datu bāzei.

2192

1Sistēmas operators elektroniski reģistrē katru piekļuvi datu bāzei, nodrošinot datu ieguvēja identifikāciju.

2193

1Tikai sistēmas operatoram ir tiesības veikt uzskaites mēraparāta parametru vai uzstādīto lielumu izmaiņas, saskaņojot tās ar attiecīgo elektroenerģijas sistēmas dalībnieku.

2194

1Sistēmas operators reģistrē uzskaites reģistrā veiktās izmaiņas.

2195

3134.1 (Svītrots ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

4196

1Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010.gada 24.februāra lēmumu Nr.1/3 "Tīkla kodekss" (Latvijas Vēstnesis, 2010, nr.34(4226)).

2197

3135.1 Šā kodeksa 2.39.1 apakšpunktā noteiktā balansēšanas tirgus laika vienība ir vienu stundu ilgs periods, kas sākas pilnā stundā, līdz brīdim, kad balansēšanas tirgus tiek organizēts saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2195 20.panta 6.punktu vai 21. panta 6.punktu.

4198

5(SPRK padomes 03.10.2024. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā)

6135.2 Pārvades sistēmas operators piemēro šā kodeksa 4.14.apakšnodaļu no 2025.gada 1.jūlija.

7199

8(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

9135.3 Aprēķinot balansēšanas jaudas uzturēšanas maksu norēķinu periodiem no 2025.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim, pārvades sistēmas operators piemēro vienādu uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabalā patērētās elektroenerģijas daudzumu attiecināmo balansēšanas jaudas uzturēšanas cenu un uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēja absolūto summāro nebalansu attiecināmo balansēšanas jaudas uzturēšanas cenu, kuru pārvades sistēmas operators ne vēlāk kā līdz 2025.gada 1.februārim publicē savā tīmekļvietnē, pirms tam saskaņojot ar regulatoru.

10200

11(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

12135.4 Aprēķinot šā kodeksa 90.42 punktā minētās balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas norēķinu periodiem no 2026.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim, pārvades sistēmas operators piemēro izmaksu korekciju par uzkrāto vai neatgūto balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu apjomu par norēķinu periodiem no 2025.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim.

13201

14(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

15135.5 Pārvades sistēmas operators faktiskās izmaksas par balansēšanas regulēšanas pakalpojumu tirgus administrēšanu ietver šā kodeksa 90.44 punktā minētajā administrēšanas maksā no 2025.gada 1.jūlija.

16202

17(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

18135.6 Pārvades sistēmas operators šā kodeksa 90.45 punktā minēto informāciju publicē līdz 2025.gada 8.februārim.

19203

20(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

21135.7 Pārvades sistēmas operators līdz 2028.gada 14.janvārim iesniedz regulatoram izvērtējumu par balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu attiecināšanas modeļa piemērošanas rezultātiem, modeļa atbilstību faktiskajai situācijai elektroenerģijas tirgū un novērtējumu par nepieciešamajām izmaiņām Tīkla kodeksā.

22204

23(SPRK padomes 16.01.2025. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā)

1Tīkla kodekss stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

2205

3Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

4padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis R.Irklis

51.pielikums

6Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

72013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4(Pielikums grozīts ar SPRK padomes 16.01.2025. lēmumu Nr. 1/2; pielikuma 1. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 08.02.2025., sk. lēmuma 2. punktu)

8Frekvence un sprieguma līmeņi stabila darbības režīma nodrošināšanai

1HVDC sistēma pēc bojājuma spēj atjaunot iepriekš uzdoto aktīvo jaudu ar precizitāti ±10% no nominālās jaudas (Pnom) ne ilgāk kā 200 ms, ja sprieguma atsauces vērtība sasniedz 0,9 p.u.

1Ja HVDC pārveidotājstaciju pieslēdz spriegumam maiņstāvas tīklā vai sinhronizē ar to, HVDC pārveidotājstacija spēj ierobežot sprieguma izmaiņas līdz stacionārā režīma līmenim, ievērojot šādas prasības:

224.1. sprieguma izmaiņu līmenis stacionārā režīmā nedrīkst pārsniegt 2% no pirmssinhronizācijas sprieguma;

324.2. traucējuma gadījumos, ja HVDC sistēma ir atslēgusies, sprieguma izmaiņu līmenis nedrīkst pārsniegt 5% no pirmssinhronizācijas sprieguma;

424.3. sprieguma pārejas maksimālais apjoms ir ± 0,1 p.u., ilgums 3 s un mērīšanas intervāls 30 ms.

1HVDC sistēma spēj slāpēt jaudas svārstības frekvences diapazonā no 0,1 līdz 2 Hz.

1HVDC sistēma spēj darboties īsslēguma jaudas diapazonā un pie tīkla raksturlielumiem, kurus pārvades sistēmas operators norāda HVDC sistēmas pieslēguma tehniskajos noteikumos.

1Ja viena pārveidotājstacija ir pieslēgta spriegumam, tad HVDC sistēma ar spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās spēj vienas stundas laikā pēc HVDC sistēmas izslēgšanās pieslēgt spriegumam maiņstrāvas apakšstacijas kopni, kurai pieslēgta cita pārveidotājstacija. HVDC sistēma spēj sinhronizēties šā pielikuma 2.punktā noteiktajā frekvences diapazonā un 12.punktā noteiktajā sprieguma diapazonā.

1DC modulis attiecībā uz frekvences diapazoniem un frekvencnoteiktu reakciju sistēmā, kuras nominālā frekvence ir 50 Hz, spēj palikt pieslēgts vistālākās HVDC pārveidotājstacijas tīklam un darboties šādos frekvences diapazonos un periodos:

228.1. 47,0–47,5 Hz ne mazāk par 20 sekundēm;

328.2. 47,5–49,0 Hz ne mazāk par 90 minūtēm;

428.3. 49,0–51,0 Hz neierobežoti;

528.4. 51,0–51,5 Hz ne mazāk par 90 minūtēm;

628.5. 51,5–52,0 Hz ne mazāk par 15 minūtēm.

1DC modulis spēj palikt pieslēgts vistālākās HVDC pārveidotājstacijas tīklam un darboties šādā sprieguma diapazonā līdzstrāvas sistēmas pieslēgumpunktā un periodā:

2Sprieguma vērtība līdzstrāvas sistēmas pieslēgumpunktā

3Sprieguma diapazons

4Darbības periods

5110 kV–300 kV (neieskaitot)

60,85–0,90 p.u.

760 minūtes

8110 kV–300 kV (neieskaitot)

90,90–1,10 p.u.

10Neierobežots

11110 kV–300 kV (neieskaitot)

121,10–1,118 p.u.

13Neierobežots

14110 kV–300 kV (neieskaitot)

151,118–1,15 p.u.

1620 minūtes

17300 kV–400 kV (ieskaitot)

180,85–0,90 p.u.

1960 minūtes

20300 kV–400 kV (ieskaitot)

210,90–1,05 p.u.

22Neierobežots

23300 kV–400 kV (ieskaitot)

241,05–1,15 p.u.

2520 minūtes

1Attiecībā uz sprieguma stabilitāti un reaktīvās jaudas spēju DC modulis pie maksimālās HVDC aktīvās jaudas pārvades kapacitātes nodrošina 7.attēlā norādīto DC moduļa reaktīvās jaudas spējas saistībā ar mainīgu spriegumu pieslēgumpunktā profilu (U-Q/Pmax profils).

27.att. DC moduļa U-Q/Pmax profils,

3kur:

4Q – reaktīvā jauda;

5Pmax – maksimālā aktīvā jauda;

6U – spriegums pieslēgumpunktā;

7– U-Q/Pmax profils 300 kV – 400 kV (ieskaitot) spriegumam;

8– U-Q/Pmax profils 110 kV – 300 kV (neieskaitot) spriegumam.

1DC modulim zema vai augsta sprieguma režīmā un bojājumu laikā, attiecībā uz kuriem nepieciešama bojājumnoturības spēja, prioritārs ir reaktīvās jaudas devums.

1DC modulis laikā, kad tas sinhronizējas ar maiņstrāvas savācējtīklu, spēj ierobežot sprieguma izmaiņas līdz stacionārā režīma līmenim, ievērojot šādas prasības:

232.1. sprieguma izmaiņu līmenis stacionārā režīmā nepārsniedz 2% no pirmssinhronizācijas sprieguma;

332.2. traucējuma gadījumos, ja HVDC sistēma ir atslēgusies, sprieguma izmaiņu līmenis nedrīkst pārsniegt 5% no pirmssinhronizācijas sprieguma;

432.3. sprieguma pārejas maksimālais apjoms ir ± 0,1 p.u., ilgums 3 s un mērīšanas intervāls 30 ms.

1DC modulis spēj darboties īsslēguma jaudas diapazonā un pie tīkla raksturlielumiem, kurus pārvades sistēmas operators norāda DC moduļa pieslēguma tehniskajos noteikumos.

1DC moduļa īpašnieks nodrošina, ka DC moduļa pieslēgums tīklam nerada traucējumus vai svārstības tīkla barošanas spriegumā pieslēgumpunktā, kas pārsniedz standartā LVS EN 50160 "Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi" norādītās robežvērtības.

1DC modulis atbilst prasībām, kas noteiktas šā kodeksa 7.pielikuma 10. un 17.punktā.

1Vistālākā HVDC pārveidotājstacija spēj palikt pieslēgta vistālākās HVDC pārveidotājstacijas tīklam un darboties šā pielikuma 29.punktā noteiktajos sprieguma diapazonos un periodos.

1Vistālākā HVDC pārveidotājstacija attiecībā uz reaktīvās jaudas nodrošināšanas spēju nodrošina 7.attēlā noteikto U-Q/Pmax profilu.

211.pielikums

3Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

42013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4(Pielikums SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3; SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

5Tīkla pieslēguma prasības elektroenerģijas pārvades sistēmas lietotājiem

1Pārvades sistēmas operators un pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators saskaņo releju aizsardzības un automātikas iekārtu iestatījumus un iedarbes, lai nodrošinātu to savstarpēji selektīvu darbību šā pielikuma 8.punktā noteikto traucējumu gadījumā.

1Ja tehniski nav iespējams saskaņot konkrētas releju aizsardzības iekārtas selektīvu darbību ar blakus elektrotīkla pievienojumu releju aizsardzības iekārtām, pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators paredz tam piederošā sistēmā tehniski iespējamo risinājumu releju aizsardzības iekārtas neselektīvas darbības labošanai – automātisku atkalieslēgšanu, automātisku rezerves ieslēgšanu, elektrotīkla automātisku dalīšanu ar sekojošu automātisku atkalieslēgšanu, komandu pārraidi uz citiem objektiem vai citu risinājumu. Pārvades sistēmas pieslēgumpunktam pieslēgto iekārtu īpašnieki savstarpēji koordinē releju aizsardzības un automātikas iekārtu iestatījumus, pēc pieprasījuma savstarpēji apmainoties ar datiem par releju aizsardzības un automātikas iekārtu iestatījumiem.

1Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas releju aizsardzības iekārtas bez laika aiztures atslēdz īsslēgumus, kuri izraisa pārvades sistēmas pieslēgumpunktā fāzes vai starpfāzes sprieguma efektīvās vērtības pazemināšanos līdz 0,6 Unom vai zemāk. Ja notiek jaudas slēdža atteice, releju aizsardzības iekārtas atslēdz īsslēgumus ne ilgāk kā 0,25 s.

1Pārvades sistēmas pieslēgumpunkta iekārtas 110 kV un 330 kV jaudas slēdžiem, transformatoru un autotransformatoru vidējā un zemākā sprieguma jaudas slēdžiem jābūt slēdžu bojājuma aizsardzībai ar nostrādes laika iestatījumu ne lielāku par 0,15 s.

1Releju aizsardzības iekārtu iestatījumi nodrošina pārvades sistēmas pieslēgumpunkta iekārtu termisko noturību pie īsslēgumiem, novērš pārierosmes (sprieguma/frekvences parametrs), kuras pārsniedz transformatoriem un autotransformatoriem noteikto pieļaujamo pārierosmi, un atslēdz iekārtas, ja strāvas pārslodze pārsniedz noteikto iekārtas pieļaujamo strāvas pārslodzi.

1Attiecībā uz pieprasījuma atslēgšanu pie zemas frekvences pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei un pārvades sistēmai pieslēgtai sadales sistēmai jābūt aprīkotai ar iekārtu ar funkcionālu spēju automātiski atslēgt 100% faktisko slodzi pie pazeminātas frekvences un atslēgšanās palaidi, kas balstīta uz zemas frekvences, kā arī zemas frekvences un frekvences izmaiņas ātruma apvienojumu. Pieprasījuma atslēgšanas iekārtā jābūt paredzētai iespējai izmainīt nostrādes iestatījumus diapazonā no 47 līdz 50 Hz ar soli ne lielāku par 0,05 Hz, izveidot slodzes atslēgšanu pa pakāpēm un aktivizēt pieprasījuma atslēgšanas funkciju vismaz 65% faktiskās slodzes pieprasījuma ietaišu atslēgšanai. Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators nodrošina pieprasījuma atslēgšanas iekārtas iestatījumus un iedarbes, par kurām panākta vienošanās ar pārvades sistēmas operatoru un kuras pārvades sistēmas operators norāda releju aizsardzības un automātikas iekārtu iestatījuma kartēs.

1Attiecībā uz funkcionālajām spējām atslēgt pieprasījumu pie zema sprieguma pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei un pārvades sistēmai pieslēgtai sadales sistēmai jābūt aprīkotai ar iekārtu ar funkcionālu spēju automātiski atslēgt 100% faktisko slodzi pie zema sprieguma. Iekārta aktivizē pieprasīja atslēgšanas funkciju vismaz 65% faktiskās slodzes pieprasījuma ietaišu atslēgšanai, ja spriegums pārvades sistēmas pieslēgumpunktā ir mazāks par 0,9 p.u. Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators nodrošina pieprasījuma atslēgšanas iekārtas iestatījumus un iedarbes, par kurām panākta vienošanās ar pārvades sistēmas operatoru un kuras pārvades sistēmas operators norāda releju aizsardzības un automātikas iekārtu iestatījuma kartēs.

1Attiecībā uz spēju atkalieslēgties pēc atslēgšanas vai atslēgties pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise un pārvades sistēmai pieslēgta sadales sistēma var automātiski atkalieslēgties, kad pārvades sistēmas pieslēgumpunktā frekvence ir diapazonā no 49,0 Hz līdz 51,0 Hz un spriegums pieslēgumpunktā ir diapazonā, kas atbilst šā pielikuma 3. un 4.punktā noteiktajam darbības periodam "neierobežots", pārvades sistēmas operatora noteiktā laika iestatījumā. Pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaisi un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmu attālināti atslēdz ne ilgāk kā 500 ms.

1Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators nodrošina, ka pieprasījumietaises vai sadales sistēmas pieslēgums tīklam nerada traucējumus vai svārstības tīkla barošanas spriegumā pieslēgumpunktā, kas pārsniedz standartā LVS EN 50160 "Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi" norādītās robežvērtības.

1Pieprasījumvienība, kas nodrošina pieprasījumreakciju aktīvās jaudas kontrolei, pieprasījumreakciju reaktīvās jaudas kontrolei vai pieprasījumreakciju pārvades ierobežojumu pārvarēšanai, individuāli vai, ja vienība neietilpst pārvades sistēmai pieslēgtā pieprasījumietaisē, kolektīvi kā trešās personas izveidota pieprasījumagregāta daļa atbilst šādām prasībām:

220.1. spēj darboties šā pielikuma 3. un 4.punktā noteiktajos sprieguma diapazonos;

320.2. spēj pielāgot savu jaudas patēriņu periodā, kurš ir noteikts balansēšanas tirgus noteikumos;

420.3. attiecībā uz frekvences izmaiņas ātruma izturētspēju spēj palikt pieslēgta tīklam un darboties, līdz iedarbojas tīkla sprieguma pazušanas aizsardzība. Tīkla sprieguma pazušanas aizsardzībai jāizmanto frekvences izmaiņas ātruma aizsardzība ar nostrādes iestatījumu 2,5 Hz/s. Mērīšanas intervālam jābūt ne lielākam par 500 ms.

1Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks nekavējoties informē pārvades sistēmas operatoru par visām pieprasījumietaises modifikācijām, kas ietekmē pieprasījumreakcijas spēju.

1Pieprasījumvienībai, kas nodrošina pieprasījumreakciju sistēmas frekvences kontrolei:

222.1. frekvencnoteiktas reakcijas nestrādes zona ir ±200 mHz;

322.2. maksimālā frekvences novirze, uz kuru jāreaģē, ir -1,0 Hz un +1,5 Hz no nominālās vērtības 50,00 Hz.

412.pielikums

5Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

62013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4(Pielikums SPRK padomes 05.12.2019. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3; SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9)

7Noteikumi tirgus darbību apturēšanai, atjaunošanai un nebalansa norēķiniem tirgus darbību apturēšanas un norēķiniem kontrolētās dispečervadības īstenošanas laikā