1. pants

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī un tā

teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir

to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir:

ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes

norādījumus par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu,

kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam valsts nozīmes

arhitektūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par

būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido

valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.3. Kultūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai

kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai

citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts nozīmes

arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā

un aizsardzības zonā.

1.1.4. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa uzturēšanu un

saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri

jāveic valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā

apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus,

īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas

sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja

valsts nozīmes arhitektūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie

interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai

atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un

temperatūras svārstībām.

1.1.5. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa teritorijas

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko

labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot

pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt valsts nozīmes

arhitektūras pieminekli.

1.1.6. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu

un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem

līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Pieminekļa

pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām

pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt

kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās tā vērtība.

1.2.2. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un

restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem

uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

1.2.3. Ja paredzēti kultūras pieminekļa pārveidošanas darbi,

kas rada izmaiņas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju

izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst

veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato

atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

1.2.4. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam)

izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta

paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju

izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu

rakstura un apjoma - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta,

apraksta un metodikas) izvērtēšanas.

1.2.5. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu

pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kultūras pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita

saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam

atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot valsts

nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības.