Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības

zonā:

Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona 500 m attālumā ap

kultūras pieminekli.

2.1. Uzturēšanas režīms

2.1.1. Kultūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma

vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā

arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz

konkrēto valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, īpašniekam

(valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā

ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi -

ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži,

lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski

raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs,

vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja arhitektūras

piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); arhitektūras

pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai

nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava

skatā no arhitektūras pieminekļa.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā tā

vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, atbilstošo

vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī

jānodrošina valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa vizuālo

uztveri.

2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama

darbība kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi

un ainavu ap valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, tā vizuālo

uztveri.

2.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir

laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru

saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi

valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonas robežās

vai kas var ietekmēt pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai

tās vizuālo uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek

pārveidots kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un

ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.