3. pants

Saistītie

procesi un dokumenti

Valsts pārvaldes darbību un

attīstību ietekmē vairāki ārējie un iekšējie faktori, kuru

raksturojums seko tālā tekstā. Stratēģija ievēro šos faktorus,

izvirzot valsts pārvaldes attīstības mērķus un uzdevumus.

Integrācija ES. Latvija veiksmīgi turpina

sarunas ar ES dalībvalstīm par iestāšanos Eiropas Savienībā un ir

apņēmusies uz 2003.gada 1. janvāri izpildīt Kopenhāgenas

iestāšanās kritērijus un ieviest acquis

communautaire6 . Valsts pārvaldes jomā Latvijai

jānodrošina stabilu un uz likuma balstītu, efektīvu un ētisku

valsts pārvaldi, spējīgu ieviest acquis communautaire

atbilstoši līgumos, direktīvās un regulās noteiktajām prasībām.

Integrācijas procesa uzdevumi valsts pārvaldes jomā ir formulēti

Eiropas Komisijas un Latvijas kopīgajā dokumentā Pievienošanās

partnerība , kurš nosaka uzdevumus politikas koordinācijas

uzlabošanai, civildienesta likuma ieviešanai, ierēdņu darba

samaksas sistēmas reformai, vidēja termiņa valsts budžeta

plānošanai, finansu kontroles un iekšējā audita sistēmas

pilnveidošanai, valsts iepirkuma sistēmas attīstībai un tās

uzraudzības nodrošināšanai un cīņai ar korupciju.

Informācijas tehnoloģijas. Informācijas

tehnoloģiju attīstība Latvijā ietekmē valsts pārvaldes darba

organizāciju. Jaunie informācijas pārraides, apstrādes un

izmantošanas veidi spēj kardināli izmainīt ne tikai informācijas

izplatīšanu un paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, bet arī

sekmēt jaunas publisko pakalpojumu kultūras veidošanu.

Informācijas pārraide elektroniskā veidā nodrošina iespēju valsts

pārvaldes iestādēm veidot informācijas sistēmas un datu bāzes,

kas ir nepārtrauktas pieejamības režīmā citām iestādēm. Tas

savukārt paver iespējas veidot informācijas un pakalpojumu

centrus, kas nodrošina iedzīvotājiem pakalpojuma saņemšanu vienā

vietā, pat ja šī pakalpojuma sniegšanai nepieciešama informācija,

kuru apkopo dažādas iestādes. Šādā veidā informācijas

tehnoloģijas ienākšana valsts pārvaldē palīdzēs samazināt

"birokrātiju" iedzīvotāju apkalpošanā, ietaupīt valsts

pārvaldes un iedzīvotāju laiku un līdzekļus. Datu apstrāde bez

cilvēka piedalīšanās arī sniedz iespēju ievērojami samazināt

korupciju, jo tiek izslēgti informācijas apstrādes posmi, kuros

ierēdnim ir iespējams pieņemt subjektīvu lēmumu.

Informācijas tehnoloģijas

attīstība un izmantošana valsts pārvaldē spēs nodrošināt valsts

pārvaldes operatīvāku darbu, lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz

kvalitatīvu informācijas apstrādi, uzlabot pakalpojumu sniegšanas

ātrumu un kvalitāti, kā arī ar informācijas sistēmu starpniecību

nodrošinās iespēju saņemt pakalpojumu no iestādēm bez

pārvietošanās uz citu iestādi. Valsts iepirkuma jomā informācijas

tehnoloģijas spēs nodrošināt atklātāku pasūtījumu un piedāvājumu

preču un pakalpojumu tirgu, kas uzlabos konkurenci starp

uzņēmējiem. Valsts pārvaldes darba izmaiņas informācijas

sabiedrībā ir atspoguļotas Tieslietu ministrijas gatavotajā

koncepcijā E-pārvalde , kura nosaka informācijas

tehnoloģiju ietekmi uz valsts pārvaldes procesiem.

Programmatiskā strukturālo pārkārtojumu

aizdevuma (PSAL) programma. Latvijas valdība un Pasaules

Banka 23.02.2000. parakstīja PSAL Reformas pasākumu programmu,

kas nosaka uzdevumus un pasākumus publisko finansu vadības

sistēmas uzlabošanai, valsts pārvaldes nostiprināšanai, politikas

koordinācijas stiprināšanai, korupcijas samazināšanai un

atklātības veicināšanai, publisko pakalpojumu regulēšanai, kā arī

privatizācijas jomā. Pasaules Banka nodrošina Latvijas valsts

pārvaldi ar tehnisko palīdzību atsevišķu prioritāro uzdevumu

īstenošanai. 2001.gadā tiek plānota PSAL Programmas atjaunošana

2002.gadam sakarā ar jauna aizdevuma piešķiršanu Latvijas

strukturālajām reformām.

________________________

1 Valsts pārvaldes

reformas mērķi tika noteikti šādos Ministru kabineta pieņemtajos

dokumentos: 1995. gada 28. martā akceptētajā Latvijas valsts

pārvaldes reformas koncepcijā , 1997. gada 23. decembrī

apstiprinātajā Valsts pārvaldes attīstības stratēģijā līdz

2000. gadam un 1998. gada 10. martā apstiprinātajā Valsts

pārvaldes attīstības stratēģijas līdz 2000. gadam realizācijas

plānā .

2 Publiskie pakalpojumi

- likumā vai Ministru kabineta noteikumos minētajos gadījumos

fiziskajām un juridiskajām personām piedāvātie materiālie vai

nemateriālie labumi kultūras, izglītības, veselības aizsardzības,

sociālajā, vides aizsardzības vai citā jomā, lai nodrošinātu

sabiedrības vajadzību ievērošanu šo pakalpojumu saņemšanā.

Publisko aģentūru likuma (Pieņemts 2001. gada 22. martā) 6.

panta interpretācija

3 SVID - stratēģiskās

plānošanas metode, kas izvērtē sistēmas stiprās un vājās puses un

identificē iespējas un draudus tālākai attīstībai.

4 Politika - valsts,

valdības, partijas vai citas organizācijas svarīgākie centieni,

mērķi, principi, stratēģiskās nostādnes, plānveida pasākumi,

kurus noteiktu interešu vārdā veic kāds politiskais spēks (piem.,

Partija, partiju koalīcija vai valsts vara. Avots: Svešvārdu

vārdnīca Dr. philol. J. Baldunčika redakcijā. Apgāds

"Jumava", 1999 )

5 OESA - Organizācija

par ekonomisko sadarbību un attīstību. ( Angļu valodā -

Organisation for Economic Cooperation and Development ).

Šodien OESA organizācija apvieno 30 pasaules attīstītākās

valstīs, no 1995.g. līdz 2000. gadam par OESA dalībvalstīm kļuva

Čehija, Ungārija, Polija un Slovākija.

6 acquis

communautaire - ES tiesību un pienākumu kopums

Turpmāk

- vēl

"Latvijas Vēstneša"

normatīvo aktu virsredaktores

Ausma Aldermane, Dace Bebre