Valsts pārvaldes reformas stratēģija no 2001. līdz 2006.gadam

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Valsts

pārvaldes reformas stratēģijas ierobežojumi

Valsts pārvaldes reformas

stratēģija nerisina nozaru attīstības problēmas un nenosaka

valsts nozaru politikas saturu. Balstoties uz esošās situācijas

analīzi un attīstīto OESA (OECD)5 valstu labāko

pieredzi, Stratēģija piedāvā valsts pārvaldes attīstības mērķus

un tiem pakārtotos uzdevumus, kuru īstenošana sekmētu Latvijas

valsts pārvaldes sistēmas pilnveidošanos kopumā, tās

konkurētspējas uzlabošanos un iedzīvotāju uzticības valdībai un

valsts pārvaldei palielināšanos.

Valsts pārvaldes reformas

stratēģijas ieviešanas programma precīzi nenosaka visus veicamos

pasākumus un to īstenošanai nepieciešamos resursus, paļaujoties

uz atbildīgo iestāžu kompetenci un to spēju pašām plānot

optimālākos mērķu un uzdevumu izpildes veidus, paredzot racionālu

resursu un laika patēriņu. Politisko lēmumu par resursu

piešķiršanu jāpieņem Ministru kabinetam, apstiprinot atbildīgo

iestāžu izstrādāto Valsts pārvaldes reformas stratēģijas

ieviešanas rīcības plānu. Ja nebūs iespējams piešķirt atsevišķu

pasākumu ieviešanai nepieciešamos resursus, šie uzdevumi tiks

atlikti uz vēlāku laiku.

Cits ierobežojums ir saistīts ar

pašvaldību iesaistīšanos reformas uzdevumu īstenošanā. Pašlaik

notiek administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis ir

izveidot lielāka mēroga pašvaldības, kas nodrošinātu efektīvu

pašvaldību ekonomisko un sociālo attīstību. Pašvaldību

iesaistīšanās stratēģijas mērķa īstenošanā - Kvalitatīvi

publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem - ir atkarīga no

pašvaldību administratīvās spējas, kas mazajās pašvaldības ir

īpaši vāja. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana ir

priekšnosacījums šīs Stratēģijas īstenošanai.

Stratēģija vērsta uz valsts

pārvaldes sistēmas uzlabošanu un publisko pakalpojumu sistēmas

attīstību, izmantojot dažādus līdzekļus, t.sk. informācijas

tehnoloģijas iespējas. Šī stratēģija nenosaka informācijas

tehnoloģijas attīstību, bet iziet no pieņēmuma, ka sagatavotā

e-pārvaldes koncepcija veido priekšnoteikumus jauno

tehnoloģiju izmantošanai valsts pārvaldē.