4. pants

Stratēģijas programmā

norādītajām atbildīgajām institūcijām izstrādāt rīcības plānus

stratēģijas ieviešanai un līdz 2001.gada 15.septembrim iesniegt

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore

G.VEISMANE

Ievads

Efektīva valsts pārvalde ir

svarīgs priekšnoteikums Latvijas valsts stabilai un līdzsvarotai

attīstībai, starptautiskās konkurētspējas palielināšanai,

sabiedrības labklājības paaugstināšanai un integrācijai Eiropas

Savienībā. Lai turpinātu valsts pārvaldes reformas, nepieciešama

kopīga platforma politisko partiju un ierēdņu vidū par reformas

mērķiem un uzdevumiem, kā arī veidiem, kā panākt mērķu

īstenošanu. Valsts pārvaldes reformas stratēģija no 2001. līdz

2006.gadam (tālāk tekstā - Stratēģija) pamatojas uz Ministru

kabineta 1995.-1998.gadā definētajiem valsts pārvaldes reformas

mērķiem1. Šī Stratēģija, ņemot vērā paveikto, ārējo un

iekšējo faktoru ietekmi, ievērojot uzkrāto pieredzi un izpratni

par Latvijas valsts pārvaldes lomu valsts attīstībā, nosaka

vidēja termiņa valsts pārvaldes sistēmas attīstības virzienus un

tuvāko sešu gadu laikā sasniedzamos uzlabojumus. Stratēģija ir

valdības politiskās apņemšanās apliecinājums tam, ka tiks

turpināta Latvijas valsts pārvaldes mērķtiecīga un saskaņota

attīstība.

Stratēģijas izstrādes

nepieciešamību nosaka vairāki faktori: iedzīvotāju prasības

uzlabot sabiedrības problēmu risināšanu, privātā sektora

pieaugošā loma valsts ekonomiskajā attīstībā, pieaugošs spiediens

uz valsts budžetu, gatavošanās pievienoties Eiropas Savienībai,

informācijas tehnoloģiju attīstība, valstu savstarpēja konkurence

par investīcijām, tirgiem un intelektuālo kapitālu. Latvijas

valsts pārvaldes sistēmas analīze un tās salīdzinājums ar Eiropas

Savienības valstīm rāda, ka neraugoties uz būtiskiem sasniegumiem

kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, pastāv reālas

iespējas un nepieciešamība panākt publisko resursu efektīvāku

izlietošanu, ievērojami uzlabot sniegto publisko

pakalpojumu2 kvalitāti, nodrošināt iedzīvotājiem

iespējas efektīvāk risināt problēmas saskarsmē ar valsts

pārvaldes iestādēm. Informācijas sabiedrības strauja attīstība

sniedz iespējas modernizēt valdības un valsts pārvaldes darbu un

nodrošināt tās efektivitāti, darba izmaksu samazināšanu, valsts

pārvaldes atklātību, pieejamību iedzīvotajiem un tās spēju ātri

un efektīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.

Stratēģijas pamatā ir pieņēmums,

ka, lai panāktu mūsdienīgas valsts pārvaldes sistēmas veidošanos,

nepieciešams nostiprināt valdības spēju izveidot uz nākotni

vērstu valsts attīstības politiku, nodrošināt darbības un resursu

plānošanu atbilstoši valsts politikas prioritātēm, veicināt

darbības novērtēšanu pēc valdības plānotajiem sasniedzamajiem

rezultātiem, attīstīt valsts pārvaldes iestāžu vadītāju

patstāvību un atbildību par iestāžu darbu, paaugstināt valsts

pārvaldē strādājošo profesionalitāti, motivāciju un veicināt viņu

ētisku darbību. Valsts pārvaldes attīstībai jābalstās uz labākās

pieredzes izmantošanu, personāla attīstību un tehnoloģiju

attīstību. Ieviešot stratēģiju, atbildīgajām institūcijām un

amatpersonām jāatceras, ka valsts pārvaldes darbība nav

pašmērķis, bet valsts līdzeklis, lai nodrošinātu sabiedrības

ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu

atbilstoši mūsdienu dzīves standartiem.

Stratēģijas izstrādi veica

Ministru prezidenta izveidotā starpministriju darba grupa.

Izstrādājot dokumentu, tika izmantota darba grupas veiktā valsts

pārvaldes SVID3 analīze, starptautisko organizāciju,

ekspertu, valsts amatpersonu un sabiedrības vērtējumi par esošo

valsts pārvaldi, kā arī Eiropas Komisijas Delegācijas Latvijā,

Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda ieteikumi valsts

pārvaldes pilnveidošanai.

Stratēģija sastāv no ievada,

astoņām nodaļām un pielikumiem. Pirmajā nodaļā ir noteikts

Stratēģijas dokumenta mērķis un joma. Otrajā nodaļā raksturoti

Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ierobežojumi, trešajā -

aprakstīti saistītie procesi un dokumenti. Ceturtajā nodaļā

formulēta valsts pārvaldes loma un misija. Piektajā nodaļā ir

sniegts esošās valsts pārvaldes sistēmas raksturojums un

attīstības iespējas. Sestajā nodaļā ir formulēti Stratēģijas

mērķi un dots nākotnes valsts pārvaldes raksturojums. Septītā

nodaļa apraksta Stratēģijas īstenošanas mehānismu, bet astotā -

nosaka pārmaiņu ieviešanai nepieciešamos pasākumus.

Pielikumos ir pievienota

Stratēģijas izstrādes darba grupas veiktā valsts pārvaldes

klientu analīze, pārskats par vispārējām tendencēm un citu valstu

pieredzi valsts pārvaldes reformas jomā, valsts pārvaldes SVID

analīze, Stratēģijas īstenošanas shēma ar koordinācijas

alternatīvām, un par Stratēģijas uzdevumu un pasākumu īstenošanu

atbildīgo iestāžu uzskaitījums.