1. pants

Dzīvojamajā ēkā un tās teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Dzīvojamo ēku ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un

juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāta Dzīvojamā

ēka, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošas

Dzīvojamās ēkas saglabāšanu nodrošina tās valdītājs;

1.1.2. Dzīvojamās ēkas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir:

ievērot likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un citus

likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par

Dzīvojamās ēkas izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un

pašvaldības par pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par

katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošai

Dzīvojamajai ēkai; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības

iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Dzīvojamo

ēku;

1.1.3. Lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas aizsardzību, ir

noteikta aizsardzības zona 100 metru attālumā ap Dzīvojamo ēku

vai individuāli noteikta. Aizsardzības zona netiek noteikta, ja

Dzīvojamā ēka atrodas pilsētbūvniecības teritorijā vai tās

aizsardzības zonā;

1.1.4. Dzīvojamo ēku izmanto tās sākotnējai funkcijai vai

kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai

citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāta Dzīvojamā ēka, tās

saglabājamās vērtības un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un

aizsardzības zonā;

1.1.5. Lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas uzturēšanu un

saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri

(vismaz reizi gadā) jāveic Dzīvojamās ēkas apsekošana (vizuālā

apskate), lai novērtētu bojājumus un iespējamos apdraudējumus,

īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas

sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja

Dzīvojamajā ēkā saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam

(valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats,

izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām;

1.1.6. Lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas teritorijas uzturēšanu

un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri

jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko

labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot

tādu pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt Dzīvojamo

ēku;

1.1.7. Dzīvojamās ēkas uzturēšanu, konservāciju, remontu un

restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem

līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Dzīvojamās ēkas pārveidošana vai tās oriģinālo daļu

aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā

iespēja, kā saglabāt Dzīvojamo ēku, vai arī tad, ja pārveidojuma

rezultātā nepazeminās Dzīvojamās ēkas vērtība;

1.2.2. Dzīvojamās ēkas konservācijā, remontā un restaurācijā

lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem

atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus;

1.2.3. Ja paredzēti Dzīvojamās ēkas pārveidošanas darbi, kas

rada izmaiņas Dzīvojamās ēkas saglabājamajās vērtībās, jāveic

Arhitektūras pieminekļa arhitektoniski - mākslinieciskā

inventarizācija vai izpēte. Ja izpēti paredzēts veikt ar metodēm,

kas var pārveidot Arhitektūras pieminekli (piemēram, zondāžas),

izpētes darbiem jāsaņem rakstiska Pārvaldes atļauja Noteikumos

noteiktajā kārtībā.

1.2.3.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams

saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem.

Darbus drīkst veikt Pārvaldes kontrolē un tikai kultūras

mantojuma saglabāšanas jomā kompetenta speciālista vadībā, kura

kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs

dokuments;

1.2.4. Pārvalde Dzīvojamās ēkas īpašniekam (valdītājam)

izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta

paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju

izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu

rakstura un apjoma - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta,

apraksta un metodikas) izvērtēšanas;

1.2.5. Par Dzīvojamās ēkas izmantošanas un saglabāšanas

norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā

atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Dzīvojamās ēkas kopšana, uzturēšana un cita

saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam

atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot Dzīvojamās

ēkas saglabājamās vērtības;

1.3.2. Dzīvojamās ēkas iekšējās pārbūves, ja ir veikta

arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un pārbūves neskar

saglabājušos vēsturiskos interjerus, tā daļas vai elementus;

1.3.3. Dzīvojamās ēkas atjaunošanas darbi, ja pirms tam

saņemts sertificēta būvinženiera tehniskās apsekošanas atzinums

ar secinājumiem un ieteikumos ietvertiem risinājumiem un ja tiek

pastiprinātas vai nomainītas bojātās konstrukcijas ar oriģinālam

atbilstošiem materiāliem;

1.3.4. Dzīvojamās ēkas energoefektivitātes uzlabošana un

inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra

un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi,

durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri;

1.3.5. Dzīvojamās ēkas vides pieejamības risinājumi, ja tos

izstrādājis kultūras mantojuma aizsardzības jomā pieredzējis

speciālists, tie nepārveido Dzīvojamās ēkas saglabājamās

vērtības, nepasliktina tās veidolu un nerada no publiskās

ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas Dzīvojamās ēkas ārējā

veidolā.