Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamā ēka – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Dzīvojamās ēkas aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Dzīvojamās ēkas pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai

aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Dzīvojamās ēkas un

tai raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai

samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto Dzīvojamo

ēku, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: Dzīvojamai ēkai pilsētvidei

raksturīgā ainava un tās vēsturiskā plānojuma struktūra;

piekļūšanas iespēja Dzīvojamajai ēkai (brīva vai daļēji

ierobežota); Dzīvojamās ēkas netraucētas uztveres iespēja no

tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā,

vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no Dzīvojamās ēkas.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Dzīvojamās ēkas aizsardzības zonā jāsaglabā vēsturiski

nozīmīgo ēkas plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni (ja

Dzīvojamā ēka atrodas arheoloģiskā pieminekļa teritorijā),

atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas

raksturu, kā arī jānodrošina Dzīvojamās ēkas vizuālo uztveri;

2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama

darbība Dzīvojamās ēkas aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un

ainavu ap Dzīvojamo ēku, kultūrslāni (ja Dzīvojamā ēka atrodas

arheoloģiskā pieminekļa teritorijā), Dzīvojamās ēkas vizuālo

uztveri;

2.2.3. Dzīvojamās ēkas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir

laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru

saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi

Dzīvojamās ēkas aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt

Dzīvojamās ēkas saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo

uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek

pārveidots Dzīvojamās ēkas aizsardzības zonā esošo būvju un

ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.