Zaudējis spēku - Fizisko personu datu aizsardzības likums

Saeima · repealed · 32 panti · likumi.lv

Saturs

1. pants — Šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu (turpmāk — personas dati) apstrādi.
2. pants — Likumā ir lietoti šādi termini:
3. pants — (1) Šis likums, ievērojot šajā pantā noteiktos izņēmumus, attiecas uz visu veidu personas datu apstrādi un jebkuru fizisko vai juridisko personu, ja:
4. pants — To personas datu aizsardzību, kuri atzīti par valsts noslēpuma objektiem, reglamentē šis likums, ievērojot izņēmumus, kas noteikti likumā "Par valsts noslēpumu".
5. pants — (1) Šā likuma 7., 8., 9., 11. un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja likumā nav noteikts citādi.
6. pants — Ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
7. pants — Personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
8. pants — (1) Iegūstot personas datus no datu subjekta, pārzinim ir pienākums sniegt datu subjektam šādu informāciju, ja vien tā jau nav datu subjekta rīcībā:
9. pants — (1) Ja personas dati nav iegūti no datu subjekta, pārzinim ir pienākums, ievācot vai pirmo reizi izpaužot šādus personas datus trešajām personām, sniegt datu subjektam šādu informāciju:
10. pants — (1) Lai aizsargātu datu subjekta intereses, pārzinis nodrošina:
11. pants — Sensitīvo personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad:
12. pants — Personas datus, kuri attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem, drīkst apstrādāt tikai likumā noteiktās personas un likumā noteiktajos gadījumos.
13. pants — (1) Pārzinim ir pienākums likumā noteiktajos gadījumos izpaust personas datus valsts un pašvaldību amatpersonām. Pārzinis izpauž personas datus tikai tām valsts un pašvaldību amatpersonām, kuras pirms datu izpaušanas ir identificējis.
14. pants — (1) Personas datu apstrādi pārzinis var uzticēt personas datu operatoram, noslēdzot rakstveida līgumu.
15. pants — (1) Papildus šā likuma 8. un 9.pantā minētajām tiesībām datu subjektam ir tiesības iegūt visu informāciju, kas par viņu savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā.
16. pants — (1) Datu subjektam ir tiesības pieprasīt, lai viņa personas datus papildina vai izlabo, kā arī pārtrauc to apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi apstrādāti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim. Ja datu subjekts var pamatot, ka personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi apstrādāti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim, pārziņa pienākums ir nekavējoties novērst šo nepilnību vai pārkāpumu un par to paziņot trešajām personām, kas iepriekš ir saņēmušas apstrādātos datus.
17. pants — (1) Šā likuma 15. un 16.pantu nepiemēro, ja apstrādātie dati tiek izmantoti tikai zinātnisku un statistisku pētījumu vajadzībām vai nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem un, pamatojoties uz tiem, attiecībā uz datu subjektu netiek veiktas nekādas darbības un netiek pieņemti nekādi lēmumi.
18. pants — (1) Ja datu subjekts apstrīd individuālu lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties tikai uz automatizēti apstrādātiem datiem, un rada, groza, konstatē vai izbeidz tiesiskās attiecības, pārzinim ir pienākums to pārskatīt. Pārzinis var atteikties pārskatīt šādu lēmumu, ja tas pieņemts, pamatojoties uz likumu vai līgumu, kas noslēgts ar datu subjektu.
19. pants — (1) Datu subjekts var aizliegt savu personas datu apstrādi komerciāliem mērķiem, šā likuma 7.panta 6.punktā minētajos gadījumos, izmantošanai informācijas sabiedrības pakalpojumos, tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumos, ģenealoģiskajos pētījumos, izņemot gadījumus, kad likumos ir noteikts citādi.
20. pants — Ja pārzinis nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus, datu subjektam ir tiesības apstrīdēt Datu valsts inspekcijā pārziņa atteikumu sniegt šā likuma 15.pantā minēto informāciju vai veikt šā likuma 16., 18. un 19.pantā minētās darbības, pievienojot dokumentus, kas apliecina, ka pārzinis atsakās pildīt vai nepilda tam ar likumu noteiktos pienākumus.
21. pants — Pirms personas datu apstrādes uzsākšanas pārzinis reģistrē personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā vai norīko fizisko personu — datu aizsardzības speciālistu —, ja pārzinis:
22. pants — (1) Šā likuma 21.pantā minētās institūcijas un personas, kas vēlas uzsākt personas datu apstrādi, iesniedz Datu valsts inspekcijai reģistrācijas iesniegumu, kurā ir iekļauta šāda informācija:
23. pants — (1) Datu valsts inspekcija atliek personas datu apstrādes reģistrāciju vai lēmuma pieņemšanu par izmaiņu izdarīšanu personas datu apstrādē, ja:
24. pants — (1) Datu valsts inspekcija personas datu apstrādes reģistrā iekļauj šā likuma 22.panta pirmajā un ceturtajā daļā minēto informāciju, izņemot informāciju, kas minēta tā pirmās daļas 10. un 11.punktā. Reģistrs ir publiski pieejams.
25. pants — (1) Pārziņa un personas datu operatora pienākums ir lietot nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos līdzekļus, lai aizsargātu personas datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi.
26. pants — (1) Personas datu apstrādes aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības nosaka Ministru kabinets.
27. pants — (1) Fiziskās personas, kuras tiek iesaistītas personas datu apstrādē, rakstveidā apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust personas datus. Šo personu pienākums ir neizpaust personas datus arī pēc darba tiesisko vai citu līgumā noteikto attiecību izbeigšanās.
28. pants — (1) Personas datus var nodot citai valstij, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, vai starptautiskai organizācijai, ja šī valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina tādu datu aizsardzības pakāpi, kas atbilst attiecīgajai datu aizsardzības pakāpei Latvijā.
29. pants — (1) Personas datu aizsardzības uzraudzību veic Datu valsts inspekcija, kas atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus saskaņā ar likumu. Datu valsts inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka likums. Datu valsts inspekciju vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma.
30. pants — (1) Lai izpildītu šā likuma 29.panta trešajā daļā minētos pienākumus, Datu valsts inspekcijas direktoram un viņa pilnvarotajiem Datu valsts inspekcijas darbiniekiem ir tiesības:
31. pants — (1) Datu valsts inspekcijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Datu valsts inspekcijas direktoram. Direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
32. pants — Ja, pārkāpjot šo likumu, personai nodarīts kaitējums vai radīti zaudējumi, tai ir tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu.