2. pants
Likumā ir lietoti šādi termini:

1) datu subjekts — fiziskā persona, kuru var tieši vai netieši identificēt;

2) datu subjekta piekrišana — datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus atbilstoši pārziņa sniegtajai informācijai saskaņā ar šā likuma 8.pantu;

3) personas dati — jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu;

4) personas datu apstrāde — jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu;

5) personas datu apstrādes sistēma — jebkādā formā fiksēta strukturizēta personas datu kopa, kas ir pieejama, ievērojot attiecīgus personu identificējošus kritērijus;

6) personas datu operators — pārziņa pilnvarota persona, kas veic personas datu apstrādi pārziņa uzdevumā;

7) personas datu saņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek izpausti personas dati;

8) sensitīvi personas dati — personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi;

9) pārzinis — fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldības institūcija, kura pati vai kopā ar citiem nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi saskaņā ar šo likumu;

10) trešā persona — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot datu subjektu, pārzini, personas datu operatoru un personas, kuras tieši pilnvarojis pārzinis vai personas datu operators;

11) personas identifikācijas kods — numurs, kas tiek piešķirts datu subjekta identifikācijai.

3

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 01.03.2007. un 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)