30. pants
Darba līguma izbeigšanas pamats

Darba līguma izbeigšanas pamats ir:

1) pušu vienošanās;

2) termiņa notecējums (16.panta otrais un trešais punkts), izņemot gadījumus, kad darba attiecības faktiski turpinās un neviena puse nav pieprasījusi tās izbeigt;

3) darbinieka iesaukšana (iestāšanās) obligātajā valsts dienestā, iekšlietu iestāžu dienestā, Nacionālajos bruņotajos spēkos vai iestāšanās civildienestā;

4) darba līguma laušana pēc darbinieka uzteikuma (31.pants), pēc darba devēja iniciatīvas (33., 254.pants) vai pēc to institūciju pieprasījuma, kuras nav darba līguma puses (38.pants);

5) darbinieka pārcelšana uz citu uzņēmumu, iestādi vai organizāciju ar viņa piekrišanu vai pāriešana vēlētā amatā;

6) darbinieka atteikšanās no pārcelšanas citā darbā uz citu apvidu kopā ar darba devēju, atteikšanās turpināt darbu sakarā ar būtisku darba līguma nosacījumu grozīšanu vai neievēlēšana amatā (arī konkursa kārtībā) uz jaunu termiņu;

7) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru darbinieks notiesāts (izņemot nosacītu notiesāšanu un sprieduma izpildīšanas atlikšanu) ar brīvības atņemšanu vai citu sodu, kas izslēdz iespēju turpināt attiecīgo darbu;

8) Latvijas Republikas likumu pārkāpumi, noslēdzot darba līgumu, vai darba līguma neatbilstība likumu prasībām;

9) darbinieka nāve.

Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas nodošana no vienas iestādes pakļautības citas iestādes pakļautībā, kā arī īpašnieka maiņa neizbeidz darba līgumu. Ja apvieno, sadala vai pievieno uzņēmumus, iestādes vai organizācijas, izbeigt darba līgumu pēc darba devēja iniciatīvas iespējams tikai tad, ja samazina darbinieku skaitu.

31

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 25.12.1980., 24.11.1983., 08.04.1988. dekrētiem un 17.03.1992., 06.04.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)