75. pants
Drošības nauda

Drošības nauda ir nauda vai vērtības, kas tiek nodotas izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Ja šis drošības līdzeklis netiek ievērots, ar izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmumu drošības naudu ieskaita valsts budžetā.

Drošības naudu var dot persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu dod cita persona, tā jāinformē par lietu, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, kā arī par sekām, kas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

Par drošības naudas pieņemšanu sastāda protokolu, kura norakstu izsniedz drošības naudas devējam.

Drošības naudas apmēru nosaka izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa, ievērojot noziedzīga nodarījuma smagumu, ar to nodarītā materiālā zaudējuma apjomu, draudošā soda bargumu un drošības naudas devēja mantisko stāvokli, bet ne mazāku par piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

95

(22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.1997. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

75.1 pants. Nodošana policijas uzraudzībā

Nodošana policijas uzraudzībā nozīmē, ka tiek ierobežota personas brīvība pārvietoties, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas vai iestādes, ka tai ne retāk kā divas reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.

Lēmumu par šā drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildīšanai policijas iestādei pēc personas dzīvesvietas.

Policijas iestādei uzraugāmā persona nekavējoties jāreģistrē un par tās ņemšanu uzraudzībā jāinformē šīs personas darbavieta vai mācību iestāde, kā arī izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis), kas pieņēmusi lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu.

96

(22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.)

75.2 pants. Mājas arests

Mājas arests nozīmē, ka piespiedu kārtā tiek ierobežota personas brīvība pārvietoties, nosakot, ka tai pastāvīgi jāuzturas savā mājā (dzīvoklī), ka tai ir aizliegts sazināties ar lēmumā minētajām personām, izmantojot sakaru līdzekļus, saraksti vai starpniekus.

Ja nepieciešams, arestētā māju (dzīvokli) var apsargāt, bet viņa uzvedību var uzdot uzraudzīt policijai.

Mājas arestu (tāpat kā apcietinājumu) kā drošības līdzekli piemēro un tā termiņus nosaka šā kodeksa 76. - 78.pantā noteiktajā kārtībā.

97

(22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.)